kārtējais kopsavilkums

Vispirms nobeigšu par hoķi. Pēdējo spēli, gluži kā iepriekšējo vinnējām, bet tas gan tāpēc, ka pretinieki bija izteikti vājāki. Pirmo periodu nospēlēja dranķīgi, bet gala rezultāts bija patīkams. 7-1, Kazahi zaudēja, bet vienu reizi viņiem izdevās iedabūt ripu Enkuzena sargātajos vārtos. (aprakst ir, bet es tikai viņu atradu, vēl neesu izlasījusi.) Tas par Latviju. Bet šodien vakarā bija zelta medaļās cīņa. Un tie sasodītie kanādieši atkal vinējā. Bļāviens, sasodītie zviedri nevarēja viņus pievārēt. Tagad aiziešu uz skolu un to vien dzirdēšu no kanādiešu zēniem, ka Kanāda atkal vinēja un lepnu skatu vien nolūkosies pat nepieminot to, ka Latvija ar spēlēja. Nu nekas. Svētdienas vakas bija labs! Un mūsu jaunieši varēš arī nākamgad šaipus pasulē cīnīties.. par palikšanu!

Skola atsākās. Vislielākā vilšanās ķīmija, jo nokavētos darbus un gada labratorijas darbu nevarēšu uzrakstīt, jo tā vienkārši nevarot. Skolotājs pat neprasīja kādēļ nebiju skolā, bet tikai paskaidroja, ka eksāmenu vērtēs vairāk un viss.
Matemātikas skolotājam bija jāsteidzās pie zobārsta tāpēc nepaguvu ar viņu neko izrunāt, bet pieņemu, ka viņš ļaus man nokavēto kontroldarbu uzrakstīt trešdien pusdienlaikā. Pierakstus, ja vajadzēs gan kādam paprasīšu.

Spāņu valodā nokavēju tikai kontroldarbu. It kā pamācījos, bet nu jā. Nokavētais būs jārakst rīt stundā un varbūt arī pusdienlaikā, es gan nezinu, bet Señors tā sacīja.
Angļu valodā izrādās, ka skolotāja ir uzdevusi vēl vienu eseju par grāmatu kuru tā arī nevaru saņemties pabeigt lasīt. Bet šinī stundā vispār iekavētā ir daudz- pirmā eseja, Makbeta eseja (fak), darbs par 1884 + eseja.. un gada darbs, bet to viņi tikko iesākā, tā kā gan jau.
Eksāmeni sākās 23. datumā. Tas nozīmē, ka nākamās divas nedēļas daudz darba. Iespējams, ka pazudīšu, bet tik uz īsu brīdi! :D

šeit. Skatos neviens manu emuāru nelasa. Vsp cerēju, ka būsiet nokomentējuši iepriekšējo..eh..
āā un Nomainīju uz latviešu valodu, nepierasti. Laikam mainīšu atpakaļ..

mājās. Kad slinkums mācīties rakstu dzeju. Vakar vien kādus piecus uzrakstīju. Biju izmisumā, jo nezināju ko iesākt! Bet tgd viss puslīdz ok.

Mamma mūs ved uz skolu, jo autobusu šoferi vēljoprojām streiko. *** jāsāk lamāties nu! Drīzi būs jau mēnesis.. ah, rukši!

Ja lasīji, tad apsolu, ka nākamreiz būs inčīgāks raksts, bet pagaidām, labu Tev rītdienu un, lai lieldienas nāk tik ātri cik Tev gribās. :D Buča! :*