Thursday 28 October 2010

mēģinājums numero seis

Tad nu šī sanāk sestā reize, kad mēģinu uzskribelēt rakstu no telefona. Cerams, ka izdosies.

Sākšu ar to, ka esmu apslimusi un pēdējo divu dienu laikā palicis tikai sliktāk. Šobrīd pat neesmu pārliecināta vai rītu došos uz Halovīnu balli. Tērps ar vēl nav sagādāts, tā kā liela bēda nebūs. Nu tad jau manīs ko līdz rītdienas vakaram izgudrošu.

Vakar no rīta satikos ar savu personal tutor. Ļoti forša sieviete! Uzzināju, ka nākamgad viņa ar ģimeni emigrēs uz Kanādu. Man tas šlķita nedaudz ironiski ņemot vērā, ka es tieši gribēju prom no Kanādas un atpakaļ uz Eiropu. Mēs nedaudz par to paklačojām. Mēs par daudz ko runājām. Viņa man arī sacīja, ka uzrakstīs ieteikuma vēstuli, ja būs nepieciešama, lai dabūtu darbu. Nu forši!

Šodien izdevās nokārtot dažus svarīgus papīrus sakarā ar universitāti. Iegriezos arī skolas ofissā, tanī, kas palīdz studentiem darba meklējumos. Un uz pirmdienu sarunāju konsultāciju, lai palīdz ar CV nobeigšanu/uzpucēšanu.

Problēma ar zēniem, t.i. vienu zēnu, ar laikam nokārtojusies! Padomā tik, pa visu dienu ne vienu reizi zvanījis nav! Žēl, ka man nav šampanietis, lai varētu nosvinēt.
Es jums biči paskaidrosu, kas par situāciju bija izveidojusies. Biju uz randiņu ar vienu čali. Lieta tāda, ka šajā pirmajā randiņā viņš man paziņoja, ka mani mīlot. (!?) Bija arī citas tā teikt, problēmas ar šo vīrieti. Es biju nolēmusi, ka vairāk satikt viņu nevēlējos. Nākamajā dienā viņš man atstāja 10 neatbildētus zvanus,tad es neizturēju un pacēlu. Skaidrā valodā pateicu, lai vairāk nezvana. Bet līdz šodienai viņš zvanīja un sūtīja isziņas ik dienu. Bet šodien beidzot nekā; esmu ekstāzē. Baigais prieks!!

Virtuvē gan nav sanācis neko ekskluzīvu uzmeistarot. Lai gan, vakar es aso mērci tzsildīju un klāt piemetu ēdamkaroti cukuru. Kad cukurs bij izkusis, tad savu sweet and spicy mērci ēdu ar makaroniem un krāsnī sildītām saldētām sēnēm. Nebija ne vainas, bet vēlreiz tādu nedomāju gatavot,nebija manā gaumē.

Tagad centīšos laicīgi iet gulēt, jo pēdējās trīs naktis neesmu gandrīz vispār gulējusi.

Bučas? ;)

Tuesday 26 October 2010

Blogging time!

Tik sen nēsmu raktījusi sakarīgu rakstu, ka pilnīgi kauns. Jātzīst, ka pāris dienas atpakaļ uznāca liela kāre kaut ko uzrakstīt. Sāku baigo rakstu ar baigo domu, bet telefons nočakarējas un iedvesma līdz ar to.

Tikko nāku no Politikas lekcijas. Jaunais profesors dikti jautrs, lai gan nedaudz kaitina tas, cik zemu viņš vērtē savu ex-sievu un ģimeni kā institūciju vispār. Ko padarīs, katram savi uzskati.

Man pietrūka mans blogs. Bet tā nu bija sanācis, ka neko nerakstīju. Iemesli bija daudz un dažādi, un esmu tajā posmā, kad tos var rast vēl un vēl. Esmu nolēmusi atsākt rakstīt. Nebūs protams tik bieži, ka tais dienās, kad blogs tapa (t.i. vismaz viens raksts dienā). Bet būs biežāk kā divi, trīs mēnesī. Tā lūk esmu apņēmusies.

Dzīve Skotijā ar katru nedēļu kļūst ar vien sarežģītāka, un es rodu jaunas problēmas katru dienu. Žēl, ka risinājumi gan tik viegli nenāk. Esmu izmēģinājusi daudz ko jaunu. Visu gan nestāstīšu, bet izklastīšu nedaudz par gastranomiskajām izvirtībām.

Sākušu ar to, ka kāds džeks mani iepazīstināja ar HP mērci. (Es nespēju atturēties un to nenosaukt par Harija Potera mērci, nu COME ON, ir taču smieklīgi!) Tās pamatā ir etiķis, un man etiķis riebjas. Tā vismaz man likās. Bet es paņēmu un nopirku Harija Potera mērci un kādas dienas trīs gandrīz nevienu ēdienu neēdu bez tās. Tagad esmu mazliet norimusi. Hariju Poteru aizstāja visu slavenais Heinz ar savu izcilo kečupu. Nopirku lielo pudeli (debīla atruna, bet nu bija uz atlaidi un viss) sestdien. Šodien ir otrdiena un pudele ir pusē! Bet, kad ēdu šī rīta cepto olu, sapratu, ka arī man garša var apnikt. Labi, gana par to.
Draugiem.lv recepšu domubiedru grupās meklēju lētas receptes, jeb receptes studentiem. Bija tur šis tas interesants, bet lielākajai daļai nepieceišamas daudz sastāvdaļas, ka normalam civēkam mājas būtu, bet man vēl nav savācies kaut kā. Viena recepte gan šķita ĻOTI vienkarša un izklausījas interesanta. Recepte tāda: ņem tortermaizes šēli un izņem vidiņu (mīkstumiņu) un nedaudz apgrauzdē uz pannas. Tad tajā tukšumiņā iešķeļ olu! Tā aizpilda caurumu un sacepas kopā ar maizi. Pievieno sāli, piparus, un ko nu kurš parasti olai met klāt. (Es virsū uzgāzu Heinza kečupu.) Un WA LĀ! Pirmajā reizē tā maize man drusku apsvila, tāpēc, kad mēģināju atkal maizi ar tukšo vidiņu nevis apcepu pirms tam, bet gan iemetu tosterī uz ļoti īsu brīdi. Tad uz pannas, un uzreiz tad to olu arī. Nu dikti vienkārši, bet gardi gan!!
Lieta tāda, ka tagad atļaujos eksperimentēt uz nebēdu! Nav jāuztraucās, ka kādam nepatiks, jo vienīgā, kas to ēdīs būšu es. Izvēlīga nēsmu, ja sastāvdaļas ir labas, tad gan jau gala rezultātu apēdzīšu arī tad ja garša nebūs pārāk lieliska. Vakar izmēģināju ko jaunu. Atradu, ka virtuves skapīti ir kāda tvaicējamā katla aukšējā daļa. To paņēmu un uzstutēju uz kāda katla, ka derēja gluši kā uzliets. Satvaicēju zaļumus. Tikmēr pannā sagrauzdēju nelielu saujiņu tīrītas saulespuķu sēklas. Tad, ka tvaicēšana gandrīz galā nedaudz apcepu plānas šķēlītēs sagrieztu papriku, pieliku klāt eļļu un garšvielas. Tad pieliku tvaicētās lapas. Nedaudz apcepu. Tad es piemetu pāris karotes mērci (to nopirku priekš maizēm kā piedevu, bet man tā nedaudz par asu, garša jau nav slikta, un smaršo ar jauki). Samaisa, pacep un liek uz šķīvja. Virsū sabēru apgrauzdētas sēkliņas, dažas sķēles svaiga gurķa (man vienkārši prasījās kas tāds). Un man liekas, ka lielisks garšu savilkums. Nākamreiz pieliksu klāt citu mērci, varbūt Hariju Poteru! Hehe.

Drīz jāskrien uz Politikas semināru. Bez tā man beidzot japabeidz rakstīt CV (jeb Resume (jeb sviests)). Vēl vajag nopirkt zābakus, jo apnīk jau, ka kājas gandrīz visu laiku slapjas (un man sķiet, ka kurpes ar sāk ost! FUI!).

Lai gan sakāmā man vēl ir daudz, un vienmēr būs, pagaidām ar to es beigšu.

Bučas mīlīši.

Sunday 24 October 2010

i want life to be simple, period.

Saturday 23 October 2010

Oh boy, NO boy!

When i don't want to talk to you (i.e. I answer to your lame questions with one word and don't ask a SINGLE question back) and when i avoid eye contact, and i do not want to be in a picture with you, AND i try to avoid dancing with you, IT MEANS THAT I'M NOT INTERESTED. Who do You think you are? A prince on a white horse? A horse maybe, but not the prince. It's messed up that when i'm obviously not interested, you pull me away from my friends and tell me not to be shy. REALLY, WTF?!

Other than that the "Wear it PINK" party was just fine. Although we had to leave early because a friend of my friend was not feeling well. I would have liked to stay longer maybe just to get to know at least the name of the cute guy who i bumped into twice. Both times i was coming back from buying a drink. I wonder how many drinks i would have had to get in order to get you to ask me to stick around for a chat. Oh well, flirting is good and healthy anyway.

Can't wait for next weeks HALLOWEEN PARTY!!!

Cheers now.

Tuesday 12 October 2010

just to see if this works

writting from and to
an e-mail. Have to
see if this works like
i think it does..

Saturday 9 October 2010

scotland.

And so finally I'm in Scotland. I thought that this time would never come. I've been here for 8 days now. The first week had its ups and downs. The first day was painful. I was walking around with my suitcase and my bag searching for university and later for the residence. The next day my arm muscles hurt as if I had been at the gym (and everyone knows that I haven't been there in ages, haha).
Anyway, in university the first week was a mess. Finding everything was devastating. Now all I know is that there is a lot to learn and a lot to read.
Yesterday I went to a party at the Student Union. Now that was fun!!!
The plan for the weekend is to relax.
Love You all, but you all ready knew that. :)