Sunday 29 May 2011

Atkal par laiku.

Es noteikti jau rakstīju par šo, kad pirmo reizi skatījos filmu par Bendžaminu. Vispār nē, es uzrakstīju dzejoli, kas līdz šim ir viens no maniem mīļākajiem pāšrakstītājiem dzejoļiem. To apskatīt var TE.

Katrā ziņā, šī filma liek domāt par laiku un kā cilvēki uz to raugās. Nekad nevar zināt, kas gaidāms rīt vai parīt. Arī šodiena nav nemaz tik sataustāma. Bendžamins aug jauns. Un tad pazūd, vai kļūst par spermu, vels zin, kas ar viņu notiek. Tas esot skumji, jo tad jāraugās kā mirst tuvie cilvēki. Tad cilvēks iemācās kā tas ir, kad kāds ļoti pietrūkst. Tā man ir zināmā sajūta. Bet ko gan var padarīt? Pietrūkst visi neatkarīgi no tā cik tuvu vai tālu šie ir. Pasaule ir baigā kaza par to, ka tik sasodīti liela.

Es tik dzeru. Dzeru melisas tēju. Jādzer tač kamēr vēl ir. Pēc brīža nebūs. Kas ir brīdis?

Starpcitu, Bendžamins arī dzēra tēju.


Tagad skan: Wham! - Wake Me Up Before You Go Go

Thursday 26 May 2011

Laserman

It's NOT that i CAN'T live without You, i simply DON'T WANT to live without You.

"Jāj pa ceļu pasaciņa."

Pastāsti lūdzu man pasaciņu par ziliem ziloņiem, brēcošām govīm un uzzīmētiem kaķēniem. Esmu vēl bērns, tā kā raugi, lai pasaks beigas ir gaišas.

...

Friday 20 May 2011

Ej atpūsties bērns rīt gara diena. Es labprāt atbrauktu ciemos un satiktu tevi jau kārtējo reizi, bet tu tač zini, tu tač saproti. Vaine?

Iespēja ir 50 pret 50. Es ceļos un nākt, nē, es skrienu. Bet tanī pat brīdī es esmu vēl te pat, nekustos ne no vietas. Es ļoti neizteiksmīgi baudu atdzisušo tējas tasi un palētos, tomēr garšīgos, cepumus ar šokolādes gabaliņiem.

Un vēl Tev derētu zināt, ka ne allaž viss ir par Tevi vien... Arī šoreiz ne.

Drīzi beigsies tēja, tad arī izlemšu ko darīt šovakar. Jā, man ir uzmetusies kārtējā piektdienas neizlēmība.

Dziesma: Astro'n'out - Apaļa pasaule

Thursday 19 May 2011

Cik ilgi gan var klusēt?

Klusēšana esot zelts. Kāpēc gan? Mīļie ļaudis, patiesība ir nedaudz savādāka kā sākumā varētu šķist. Īstajā dzīvē ir tā, ka nevienam neiet pie sirds klusētāji. Viņi ir aizdomīgi maitas, un līdz ar to cilvēki no tādiem turas pa gabalu. Tā nu viņš ir. Mirstīgie ir ļoti piesardzīga suga, viņiem nepatīk, ja viņi visu nezina un neredz, jo tad viņi jūtas bezspējīgi, nu tādi pavisam mazi un viegli ievainojami. Līdz ar to, sevis labad visi izvairās no klusētājiem.

Paliekot uz tās nots, varu droši apgalvot, ka esmu klasisks 'klusētājs'. Kāpēc? Jo es klusēju.

Bet tas nav būtiski. Vēlējos pastāstīt par to atziņu, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana zelts. Āķis, kas jārij, ir tas, ka klusēšana ir zelts tikai tad, ja zini kad un ko noklusēt. Savukārt klusēt visu laiku, tas nav vairs zelts, bet gan putnu biedēklis. Ne velti runāšanai ir piešķirta godpilnā otrā vieta. To gan ir jāiemācās pareizi pielietot, jo tie, kas nepārtraukti muld ir zābaki. Tā ir!

Bet es vēl tikai mācos par klusuma pareizo pielietojumu. Instrukcijas nav, skolotāja ar nav, tad nu atliek visu apgūt pašmācības ceļā.

Monday 16 May 2011

Pirmdiena.

Šodien pirmdiena. Esmu ieslīkusi šokolādes atkarības posmā. Tā man liek justies labi, man piekāst par kalorijām un tamlīdzīgiem brīnumiem. Tā gan nav. Bet nu neko nevaru padarīt, galvā spārdas viena nelāga doma un velk mani uz leju, tad lūk ir šokolāde kas palīdz. Jo redz tai iekšās ir visādas ķīmiskās vielas, kas liek cilvēkbērnam justies labi. Apčakarē smadzenes īsāk sakot. Katrā ziņā, šokolāde ir labāka par cigaretēm un alkoholu. Tā kā pagaidām viss štokos. :) ...un vispār, ja jāsaka būtu atklāti, tad man jau sāk apnikt, jo nav jau tā vietējā šokolāde nemaz tik laba. Laimas noteikti gardāka, bet ar beļģu lielisko šokolādi nemaz salīdzināt nevar.

Drīz ciemos būs mans draugs, jeb boyfriends. Šovakar plānojam skatīties kādu DVD.

Āāā, un rīt atkal agri jāceļas.

Starpcitu, vakar atkal spēlēju pokeri. Negāja labi, bet slikti ar nebija. ;)

Skrienu uz dušu.
Atā pagaidām.

Tuesday 10 May 2011

Daudz raibu pleķu.

Daudz kas is mainījies pēdējo dienu laikā. Pat nezinu kur sākt.

Nu ja, tagad vairs nedzīvoju kojās bet gan Glāzgovā. Apmēram stundu ko iet līdz pilsētas centram. Tātad, ne tālu. Glāzgovā ir daudz foršāk kā Peizlī. Bet šeit esmu īslaicīgi, jo drīzi braukšu mājās. Tad atpakaļ būšu vien septembrī, vai varbūt augustā. Tā mānīs kā viss iegrozīsies.

Bez visas tās jezgas vēl vēstis tādas, ka vakar uzrakstīju savu pirmo un pēdējo eksāmenu. Līdz ar to pirmais mācību gads universitātē ir noslēdzies.

Ir vēl jaunas ziņas bet par tām izstāstīšu kādu citu dien.

Tagad skan Cornelis Vreeswijk - Turistens klagan

Iet raibi..