Koka Karote Azotē

Vakar nopirku koka karoti, jo accoding to Kristaps mājās nebija koka karote. Atnākot mājās es konstatēju, ka rosola bļodā ir koka karote, un ne jau tā kuru es nopirku. Man jau patīk, ka, kad Kristapam kaut ko vajag tas pekšņi ir, bet, kad man vajag, tad nekad nekas nav. Es nevaru ciest, ka cilvēki pret citiem izturās kā pret sūda gabaliem un sevi vērtē augstāk par jebko citu.

Tagad mājas ir koka karote. Ir divas.

Bet es te tā pat drīz vairs nebūšu, un savu koka karoti es ņemšu līdzi.
Pie velna viss.

Tagad skan: The xx - Fiction

mēģinājums numero seis

Tad nu šī sanāk sestā reize, kad mēģinu uzskribelēt rakstu no telefona. Cerams, ka izdosies.

Sākšu ar to, ka esmu apslimusi un pēdējo divu dienu laikā palicis tikai sliktāk. Šobrīd pat neesmu pārliecināta vai rītu došos uz Halovīnu balli. Tērps ar vēl nav sagādāts, tā kā liela bēda nebūs. Nu tad jau manīs ko līdz rītdienas vakaram izgudrošu.

Vakar no rīta satikos ar savu personal tutor. Ļoti forša sieviete! Uzzināju, ka nākamgad viņa ar ģimeni emigrēs uz Kanādu. Man tas šlķita nedaudz ironiski ņemot vērā, ka es tieši gribēju prom no Kanādas un atpakaļ uz Eiropu. Mēs nedaudz par to paklačojām. Mēs par daudz ko runājām. Viņa man arī sacīja, ka uzrakstīs ieteikuma vēstuli, ja būs nepieciešama, lai dabūtu darbu. Nu forši!

Šodien izdevās nokārtot dažus svarīgus papīrus sakarā ar universitāti. Iegriezos arī skolas ofissā, tanī, kas palīdz studentiem darba meklējumos. Un uz pirmdienu sarunāju konsultāciju, lai palīdz ar CV nobeigšanu/uzpucēšanu.

Problēma ar zēniem, t.i. vienu zēnu, ar laikam nokārtojusies! Padomā tik, pa visu dienu ne vienu reizi zvanījis nav! Žēl, ka man nav šampanietis, lai varētu nosvinēt.
Es jums biči paskaidrosu, kas par situāciju bija izveidojusies. Biju uz randiņu ar vienu čali. Lieta tāda, ka šajā pirmajā randiņā viņš man paziņoja, ka mani mīlot. (!?) Bija arī citas tā teikt, problēmas ar šo vīrieti. Es biju nolēmusi, ka vairāk satikt viņu nevēlējos. Nākamajā dienā viņš man atstāja 10 neatbildētus zvanus,tad es neizturēju un pacēlu. Skaidrā valodā pateicu, lai vairāk nezvana. Bet līdz šodienai viņš zvanīja un sūtīja isziņas ik dienu. Bet šodien beidzot nekā; esmu ekstāzē. Baigais prieks!!

Virtuvē gan nav sanācis neko ekskluzīvu uzmeistarot. Lai gan, vakar es aso mērci tzsildīju un klāt piemetu ēdamkaroti cukuru. Kad cukurs bij izkusis, tad savu sweet and spicy mērci ēdu ar makaroniem un krāsnī sildītām saldētām sēnēm. Nebija ne vainas, bet vēlreiz tādu nedomāju gatavot,nebija manā gaumē.

Tagad centīšos laicīgi iet gulēt, jo pēdējās trīs naktis neesmu gandrīz vispār gulējusi.

Bučas? ;)