Wednesday 31 August 2011

September

How is life a book?

You start reading it even though you know it will end eventually.
So why live it?
Because You want to know the Story.








September has arrived. Almost. A few days ago I went through my old pictures from Ecuador (April 2009). All I can say is that I really want another experience like that one. I'll go for it, that's my final decision.

Monday 29 August 2011

Čukst

Gar vecām rindu mājām aiztek emociju vilnis. Es rakstu tev vēstuli. Domās tā jau sen ir aploksnē ar marku, apzīmogota un ceļā uz tavu Ģertrūdes ielu. Bet patiesībā tā nav. Patiesība ir nedaudz novītusi, nav papīra lapas. Rezerves pildspalvai beigusies tinte, un nepietiek naudas, lai iegādātos markas. Pavisam atklāti, arī īstie vārdi vēl nav piemeklēti. Bet te nu es esmu, rakstu tev vēstuli.

Vakar sākās aukstuma stundas. Tās vairs nebūs skaitāmas, tas vairs nebūs noslepkavots vasaras karstums. Būs parasts ziemeļu rudens, pat pārejas posms tiek izlaists. Arī brīnumi kā atvasara šai malā nenotiek.

Iedalītas ir domāšanas kārtis. Nekas nav paredzams. Ak, ko melo, paredzams ir viss, bet Antiņam bail kāpt stikla kalnā. Tur nepieciešama vīza, un jāsakrāj daudz zelta. Tomēr impulsi dzen uz vēl neesošām robežām. Tie dzen mani tālāk no tevis. Nebēdā draugs, es arī no citiem plašumiem sūtīšu tev vēstules.

Thursday 25 August 2011

Viņi ir atpakaļ

Vairs nevar pa mājām staigāt apakšveļā. Haha.



Un starpcitu. Hormoni lēkā kā blusas pa suņa kažoku. Jau atkal jūdzos.

Āzis ielec grāvī. :D

Saturday 13 August 2011

Laid mani vaļā.

Gatavā pedofīlija. Kas tas vispār par vājprātu? Kā tā var būt, ka nu jau kādu mēnesi esmu slima? Gribas lamāties. Tā ir cūcība. Vajadzēja man saaukstēties. Un tagad tas nolāpītais kakls, tik sāp un sāp. Ne par ko negrib pāriet. Sviests, vienkārši besis. Nav spēka priecāties par ikdienas sīkumiem, par sestdienas pankūkām, par aromātisko dušas želeju, par kārtējo romantisko komēdiju. Nav. Viss. Nulle. Nul. Zilch. Nada. !

Friday 5 August 2011

Fuck You Very Very Much

We parted as friends, that does not give you any right, what so ever, to tell me what to do. So how about you shut the hell up?

You honestly chose the wrong time to be an ass hole again.

Peace out.

Thursday 4 August 2011

Draudzība.

Tu esi mana šķīstošā kafija.
Tā sķīst viss, kas netiek labi pieskatīts.





Bilde no flickr.com


You'll never know the truth

Here it goes, something that can not be explained, and can not be fully understood. We shall dance till the morning light. We shall kiss as the sun comes up. We shall stay together from the moment the light is off. But then when it will be bright again, i'll be gone. You can not expect me to stay. You can dream, and hope, but you'll  always know that the sunlight will bring us apart.

Stay, and enjoy this night. We can watch a movie, or two. We could turn the music up, or take a cold shower.. together of course. We could make babies, small tiny babies. We could bake cakes. You like cakes, don't you? How about a chocolate one? We could break my one and only umbrella and then go jogging in the rain. We'd go bare foot, just because you would have forgotten how to tie your shoe laces. We'd wash the streets with imaginary love. We would dream small dreams, and make them look big. We could knit in different colours and patterns. Don't worry, i'd show you how. We could trace back our history to ancient times, and find out which king or queen could be an ancerstor of yours or mine. It's us, just the two of us all night long.  Like a one night stand you would have me, and i would have you. We would take it all, and then part as very good friends. The difference being that we would never see each other again. Maybe in the deepest dreams, the ones you forget the second you open your eyes in the morning. That's it: it will all seem like a sweet dream. We will be together, but then the sun will rise.

Wednesday 3 August 2011

Jau augusts

 Man riebjas rutīnas. Viss atkārtojas. No rīta ceļos vienā laikā, viena un tā pati sasodītā minūte. Es paveru acis, jau nogurusi, telefonā digitālā pulksteņa švīkas rāda 6:35.6:35. 6:35. Sasodīts, 6:35. Modinātājs noskan tikai 7:15.Nezinu, varbūt kāds kaimiņos dien dienā ceļas tanī laikā. Vai varbūt tās kaijas, kas mūždien klaigā iebrēcas īpaši skaļi tieši 6:30 ik rītu.

Vārdu trūkuma dēl pastāstīšu kā pēdējās divās nedēļās gājis poker spēlē. Labi nav gājis, bet kopvērtējumā ir tomēr izdevies saglabāt piekto vietu. Pagaidām. Man tomēr ir vairāk jāsaņemas, lai var beigās spēlēt finālā..tas gan vēl tālu. Vienīgā bēda par pirmdienām tāda, ka vienmēr sanāk notriekt daudz naudas. Ar visu Buy inu, dzērieniem, lūzer galdu, un, protams, vakara turpinājumu. Vienmēr vakars nebeidzas ar pokeri vien. Pagājušajā nedēļā mājās biju nedaudz pēc pieciem. Šonedēļ biju laicīgāk, bija biči pirms četriem, kad beidzot pārnācu. No centra nācām divatā, jo viens cilvēks ar dzīvo šajā pilsētas pusē. Līdz ar to divatā sanāca iet ilgi, bet vismaz ceļš likās īsāks. :D Ar kompāniju vienmēr jautrāk kā nekā. :))


Pirms pāris dienām lejuplādēju Tildes vārdnīcu, tas nozīmē, ka tagad varu rakstīt latviešu burtiem nemeklējot tos netā. Labais papīrs! :D