Friday 31 July 2009

don't care! but why?

Plāns.

Vakarnakt ilgi nevarēju iemigt. Kāpēc? Laika zona. Jā, tieši tā, esmu vēl nedaudz sviestā. Nu labi, daudz. Es domāju! (ATKAL! Kādam vajadzētu man sadot pa mici ikreiz kad kaut kas līdzīgs domāšanai pienāk pārāk tuvu manām šūniņām!!) Bet tas bija neizbēgami. Ārā diezgan steidzīgi ausas saule un mans prāts nelika mieru. Izdomāju plānu, to, ko darīšu septembrī, kad skola atsāksies! Man ir liels plāns, bet jums sacīt, nesacīšu. Tad jau redzēs, kas un kā man izdosies.

Vakar satiku Radaru! Hi hi. Viss aizritēja tā, kā likās, ka būs. Donalds + kārtis + fun! Šodien gulēju un ar puikām spēlēju pokeri. Visu dienu. Grrr... es varētu sūdzēties, bet es jau tā nedaru. Un leilīties, ar nelielos! un varbūt tomēr... ha ha .. es vinnēju! :DD

Rīt sestdiena. Hmmm.. Tad jau redzēs kā ies. Varbūt ka pasacīšu kā gāja.

Nu jau ilgāku laiku neesmu saņēmusi nekādas ziņas no Plakņa. Arī skaipā nav onlainā brīžos, kad iepriekš vienmēr bijis. Kad pēdējo reizi runājām viņš nesacīja, ka kur dosies. Bet droši vein, ka kautkur ar ģimeni. t.i. es tā ceru!!
Dažbrīd es pati sev vaicāju vai tā tam vajadzētu būt, ka es par vi;nu domāju. Vai viņš par mani ar vismaz šad tad iedomājās??
Bāc, es atkal domāju!!!

Viss, eju ēst zupu! :))

Tuesday 28 July 2009

pavisam nedaudz.

cik var??
es jau jūtu, ka bija par daudz.

piektdien - foršs nometnes pēdējais vakars + dancošana un tusēšana
Sestdien - TUSS.
Svētdiena - grrrr
Pirmdien - kolosāla diena pirms braukšanas ar Tašpuku + shopping + vārda diena.
Otrdien - ceļā uz Rīgu!...

uhhh...
nedaudz vajag piemest kaut ko neforšu???
nē.
es vienkārši neesmu pieradusi, ka labas lietas notiek tik lielos daudzumos, bez stājas.
bet man patīk.

bāc.
nevajag pierast..
citādi nāksies vilties.
es jau jūtu!


***
paldies visiem, kas novēlēja labu vārda dienu
un, protams, paldies Tašpukam un nedaudz arī mammai par foršo dienu! :))

***

un buča lācim,
piedo, ka neko neuzrakstīju! :(
bet tu zini, ka esi man ļoti, ļoti mīļa lāča ķepa!! ;)
apsolu, tev būs pirmais šī gada e-pasts no RĪGAS!!

***
eju krāmēties!! :D


***

Nasta par smagu.
Nevar panest vairs patiesos vārdus.
Jāsasmeļ izlietās dienas,
bet ir jau par vēlu.

Paredzami nākotnes vārdi
un lietas, kas jānožēlo būs.
Noslēptas likstas
un īpaši izcelti māni.

Nav nekur rakstīts,
ka akli esam,
nav spalvas un tintes.
Nav papīra lapas.

Nozagtas pienes.
Nav ne vasara
ne pavasaris.
Bet pienes ir.

Pūkā tītas,
izsmērētas gar palātas
stikla logu.
Vai redzi?

Man jāizspļauj atvadu vārdi.
Cik, pēc skaita,
vai kādās krāsās,
kurš zin kā pareizi būtu?

Plaksti par smagu,
mute neveras ciet.
Aust nākamā rīta saule.
Bez vārdiem atvadamies mēs.

Izrautas papīra lapas.
Nenobeigta vēstule man.
Mēs zinām, ka tikai zābaks
spēj runāt, kad jārunā nav.

Paklusē.
Paklusē šodien mans draugs,
Jo tā pat neviens
neredz to, kas ir ļauts.


***

Bez stājas.


Agresīvi dauzās mana sirds.
Bez stājas, bet cītīgi.
Sirds sit pulsu,
bez stājas.

Grieķu pasaku tēli
kāpj pār glāzes malu.
Ir par daudz,
bet turpinās bez stājas.

Mirst drauga drauga
iedomu draugs.
Mēs esam mānīgā aplī,
kas rit bez stājas.

Ar gaisa vadiem
pūsta strāva.
Mūk domas par Tevi,
Bez stājas.

Un turpina pukstēt sirds,
nemierīgi sit pulsu.
Domās slīgstu. Par Tevi.
Bez stājas.

Sunday 26 July 2009

Zvans zvanīja dziesmu.

Un es jūtos it kā būtu kur citur,
lai gan nomierinošā dvaša liek justies kā mājās,
es spēju sev melot, kad meli ir lieki.

Sasmelti laimes spaiņi karājās atkarības galā.
Paglābt nevar neviens
un arī pa rokai nav glābšanas riņķa.

Piepūsti domu maisi salikti plauktos,
aizvilkti aizkari un izšautas spuldzes,
ausīm pazūd bērnu klaigas.

Izdzēsts un labots, un pārrakstīts.
Mēs visi esam melnrakstā ar melnas tintes pleķiem
uz skrandām triepti.

Cits ar kļūdām, nelabojamām, neciešamām,
bet cits spēj paslēpt visu smacējošo
zem vārdu krītošajām ēnām.

Piepcelts nepareizi izgrieztais karogs,
paslēpti patiesības dzinumi,
es esmu tur, kur tu mani ved.




***
čau, esmu atpakaļ no Tērvetes. Un man vēl pirms nepilna brīža bija TIK daudz ko stāstīt, bet es pārdomāju. Gandrīz. Bet tādos īsos, aklos vilcienos jau var..

Sākumā likās, ka aiz garlaicības nosprāgšu un divas nedēļas mana sabiedrības kārā dzīvība neizturēs. Lasīju. Lasīju daudz. Pabeidzu grāmatu, kuru iesāku pirms mēnešiem dieviem un vēlāk arī grāmatu, kuru biju iesākusi lasīt pirms kādiem diviem gadiem. Sāku lasīt trešo grāmatu. Vienīga sakarīgā grāmata, kas tur uz vietas bija atrodama: "Eņģeļi un dēmoni." Īsi pirms došanās uz nometni redzēju grāmatas ekranizāciju. Filma bija .. hmm... nu jā. Rasmai taisnība viss tas sižets, kā grāmatā tā filmā ir dikti pārspīlēts. Bet nu ne par to šoreiz runa. Pirmā nedēļa aizritēja pārlieku mokošā domāšanā un lasīšanā, un nedaudz zīmēšanā, un un... nu jā, ar dažiem aprunājos un tml, bet (āā, starpcitu, mans darbs nometnē - mazgāt trukus, saklāt galdu pirms ēdienreizēm un tml. sīki uzdevumi, un palīdzēt, un nu jā...)...Vispār jautri nebija.. Otrajā nedēļā no nenokā kļuvu 'populāra', gandrīz vai vārdu tiešajā nozīmē. Viss sākās ar to, ka Mācītājs un Smalkais (vārdi, protams, mainīti) sāka mani sveicināt joka pēcs. "Čau Marta!" To es dzirdēju vismaz piecpadsmit reizes dienā, no katra un tas tikai sākumā. (āā, un viņi mani mēģināja iemest upē, bet es tā saķu spārdīties, ka viņiem nācās mani laist vaļā :D) Nākamajā dienā arī citi audzinātāji mani sāka sveicināt. Un sekojošajās dienās arī vairums nometņotāji bija iekrituši 'Martas sveicināšanas' azartā. Sāku mazāk pievērs uzmanību neizgulētajam meigam, bet gan vairāk skatīt ko dara bērni un šur tur kaut ko padarīt. Apmēram otrās nedēļas vidū dažiem no audzinātājeim ļāvu uzzināt par to, ka zīmēju. Cik noprotu, viņiem bija (un ir vēljoprojām) vienalga. Vispār, kā izrādās, diezgan daudzi no vieņiem zīmē. Gandrīz puse. Anyways. Tajā vakarā arī piedalījos tusiņā un viss bija ok!. Lai gan nākamajā rītā pamodos pusbeigta, es pamanījos dienai izsprukt cauri dzīva. (Mana recepte: Pamodos sešos, gāju skriet, lai gan lija lietus (man tač patīk, kad līst), ielīdu upē, iegāju dušā un biju darbspējīga.) Tajā dienā gan pēc brokastīm, gan pēc pusdienām devos gulēt. Vajadzēja. Vienkārši vajadzēja. Nu jā, pēdējās dienas bija foršas. Nedaudz palīdzēju dekorēt ēdamzāli priekš Sirsniņballes un nu jau man bija cilvēki ar ko parunāt nedaudz sakarīgākas sarunas par, teiksim: "Ko tu gribi? Pa purnu dabūsi?" (Tas man un Mācītājām, un Smalkajam bij tāds prikols...) Nu jā.. Nometne beidzās sestdien. Vakrā tusējām kā nelabi. Dzērām, maisījām dzēroienus = preparējām burku, dejojām (daudz dejojām), dziedājām līdzi dziesmām, zīmējām, ēdām saldējumu, vēlāk dalījām burku. (es gan dalīšanā nepiedalījos zināmu iemeslu dēļ). Mēs staigājām apkārt pa nometnes teritoriju ar savām glāzēm/pudelēm/burkām un... pļāpājām gan savā starpā, gan ar citiem (aāā, mēs Valdi ar uzmodinājām (vārds nav mainīts)) :D tas bija jautri. Galvenais, ka mums bij vienalga. Viņš uz Latviju došoties kaut kad novembrī. Bet nu jā, nav būtiski. Nu jā, mēs šur tur arī padziedājām. Tad Garais (vārds mainīts) dabūja par mani pasmieties. Strādniece (mainīts vārds) pazaudēja savus zīmuļus un savu victorinox nazi.. Un es pamanījos novelties veinā no pasatigām, bij slidena zāle, slīpums, kāja neveiksmīgi paslīdēja un skaidrais dzēriens manā glāzē nonāca uz manām biksēm. Kad mana pudele tika brālīgi iztukšota un burka tika vairākkārt nogaršota, un kāda aliņš tika nelāgā kārtā izdzerts, es sapratu, ka vajadzētu dzert ūdeni, ja vien pasākumu nevēlējos nobeigt nepatīkamā veidā. ...
Bija apmēram piecu un galva jau šķita, ka ir skaidra, vismaz gana, jo es sapratu, ka jāsakarto ēdamzāle un virtuve. Strādiene un pārējie aizgāja gulēt. Es savācu, izslaucīju, satīrīju abas telpas un nomazgāju traukus Prāta Vētras mūzikas pavadībā! [ :) ] Tad devos gulēt un plkst. radīja īsi pirms sešiem, kad beidzot iemigu pidžammā, savā guļammaisā vietā, kur orģināli bija paredzēts čučēt. Nākamajā rītā (tobiš pēc dažām stundām) man bija jābūt virtuvē gatavai palīdzēt visu savākt, samazgāt pēdējos traukus, sakārtot, lai virtuve ir gatava nākamā gada nometnei, bet lai pirms tam visus traukus neapķēza kādas žurkas vai vēl nezkādi bezkaunīgi zvēri. Pēdējos pārtikas krājumus pārdeva tiem, kas vēlējās tos iegādāties. Man bija jāpalīdz satīt traukus un, protams, nomazgāt tis, kas ir netīri. Bija plkst. viens. Mamma bij ienājusi sacīja, ka divos nobrauks gar leilo māju, lai var savākt manas mantas, lai varam doties mājās. MāJāS??? Savācu savas mantas un nonesu lejā. lasīju, aizmigu. Biju pāgurusi. Mani uzmodināja mamma un tad Tašpuks man palīdzēja aiznest mantas uz auto. Vistuvē bija Valdis. He he he. Sarunu nesāku. Pateicu vien diezgan neizteiksmīgu 'čau'. Bet vēlāk, kad ienācu atpakaļ lielajā māja viņš apvaicājās kā mums vakar gājis. teicu, ka bija labi un, ka atvainojos par negaidīto uzmodināšanu.. Tas esot bijis ap pisdieviem un mēs esot sacījušas, ka nāksim ciemos vēl trijos. Bet neviena no mums to neatcerējās, un labi vien bija. :DD Novēlēju viņam patīkamu palikšanu un devos uz mašīnu. Ceļā nedaudz sanāca pagulēt, lai gan Tašpuks nedaudz iedeva paklausīties dažas dziesmas, (kas, starpcitu, atgādināja vakardienu).. Bet es domāju par otrdienu. Par kārtējo lidojumu pāri lielajām dīķim un Rīgas gaisa baudīšanu, un draugu satikšanu. .. Un Un Un.. galvenais, ka prom no MaJāM. Tagad tik vēl jāsakārto drēbas un mantas, kas vajadzīgas būs un un un ... man nāk miegs. Ir gandrīz viens. Vispār bija laba sajūta tikt pie neta! Divas nedēļas tomēr ir diezgan daudz. It sevišķi vasarā. Un, protams, Liels padlies visiem, kas padarīja šīs divas nedēļas tik foršas (es vārdus nemainīšu, lai pati atcerētos): Dāvids, Dāgs, Inga, Aija, Lāsma, Andra, Jānis, Ingrīda, Lauma, Inta, Daina, Edis, Pēteris, Ināra, Aldis, Ēriks, Dārija, Edijs, Valdis, Ernijs, Viktors, Ilze, Tomas, Selga, daži nometņotāji: Laura, Dārija, Aleks B, Dainis, Zintis, Daila, Emīls, Aleks, Matīs, Marta, Līva, Ariana, Aldis, Paulis, Andris, un pusītis, kura vārdu neatminos, un, un, un,... tā es varētu turpināt un turpināt, bet es tomēr apstāšos ...

Tātad, tagad mans vārds ir mans vārds, tiem, kas nezin, tas ir marta. un man ir vārda diena tagad, tā kā sveicat mani, dodat daudz bučas un "kontrobandu". ;)


***
Sestdienas dziesmu tops:
1. Black Eyed Peas - I Gotta a Feeling
2. Flo Rida -Right Round
3. R.E.M. - Nightswimming

***


Tiekamies Rīgā!..

Saturday 11 July 2009

par to kā ir

Tātad, Lācis nokritizēja manu jauno vārdu. Bet man patīk, vienkārši gribējās ko jaunu. ;)
Un vispār vakar ar Lāci dikti forši papļāpājām, buča viņai!

Vakar vakarā ar Tašpuku un dažiem citiem cilvēkiem bijām spēlēt biljardu! Bija forši, es ar nedaudz paspēlēju! Jā, jā, lai gan teicu, ka nespēlēšu mani tomēr pierunāja. Mājās biju nedaudz pēc vieniem, tad piesēdos pie IC un iepostoju, bet šķiet, ka būtu bijis labāk nerakstīt nekā! :DDD

Šodien braucu uz Tērvetes nometni indēt bērnus. Būšu prom DIVAS nedēļas. Bez neta, bet telefona (jo zonas tur nav pat ne drusciņ!!!) Brīvajā laikā plānoju lasīt, socializēties, peldēt, gurķoties un un un.. tad jau redzēs, kad atbraukšu, tad arī izstāstīšu kā gāja.

Lai jums jauka jūlija nogale.. āā, šo tu vari nelasīt, es sev tik atgādinu, ka vajadzēs nomainīt vārdu pirms 27, lai varu ieskaitīt savu vārda dienu! ;) hi hi

...hmmm man laikam labs garīgais, varbūt, ka tas tāpēc, ka līst(?)... ;)


(:

slapjas bučas jums visiem!



.

Thursday 9 July 2009

TV

What's wrong with the world? (part I)


Šodien skatījos TV. Un man uznāca biči neskaidrība(?) par to, ko mums rāda.
Tātad,
redz es skatos šo filmu, kur galvenais varonis ir pamatīgs smēķētājs + nerēāli kruts. Un te pēkšņi reklāmas pauze par Nicorette, kas palīdz atmest smēķēšanu...
un, lai gan es, protams zinu, ka pareizi ir nesmēķēt es pieņemu, ka tas viss ir vienkārši smadzeņu skalošana. Apmēram tas pats, kas sen dzirdētā anekdotē "Vecmāmiņa Pēterītim: Tā, tagad atkārtosim tos vārdus, kurus nedrīkst lietot."
Un ar to krāšņie uguņi nebeidzās, reklāmas pauzes ir, kaut kas pie kā ikviens ir pieradis, jo nav vairs neviens, kas par kabelī iekļauto cenu tev rādīs mīļākās filmas un iecienītos šovus vienu pēc otra. (Un tad, kad tu tomēr samaksā to ekstra naudiņu, tu attopies, ka tās reklāmas tomēr ir noderīgas, lai aizietu ieliet piepildīt sulas glāzi, vai, lai paceltu telefonu, vai, lai atbrīvotu pūsli no sakrātā šķidruma. Jā, jā, ir pauzes un stop, un patīšana uz priekšu un atpakaļ, bet tu jau nezini kur ir ainu maiņas, tu nospied, tad, kad ienāk prātā, tad atnāc atpakaļ un vismaz pirmā minūte aiztek vien, lai sapratu, kas un kādēļ notiek.)
Bet ne par to, viena reklāma par jauno fast food restorānu, kur pasniedz īpaši smalkus frī kartupeļus un sulīgu burgeri ar ko vien pats vēlies, un klāt vēl citāts, 'ja tev uzpil kaut kas uz krekla, tad tu to ēd pareizi!'... šajā brīdī es iztēlojos resnu amerikāni, kas sēž savā mājā un bauda šādus burgerus pietam izmantojot brīvo piegādi!!! emmm...emmm... is it just me or there is actualy something wrong with that??????
Nu jā, un nākamā reklāma par jaunāko notievēšanas produktu, kas ir apmierinājis 90% pircēju un starptautiski atzīts (precīzāk, amerikāņi atzinuši!!) un maksā tikai 19.99 katrā no trim maksājumiem, 'un pagaidi, ja tev šķiet, ka piedāvājums nav gana labs, tad visu iedosim dubultā. Jāmaksā vien par pasta izdevumiem, (un tā kā produkts drošivien tiek sūtīts no otras pasaules malas, tad pasta izdevumi sanāk neticami lieli.)'
Un, un.. vispār. Lai tie amerikāņi slīcinās taukos, kas ta man??
āāā, pareizi, es taču te pat blakus dzīvoju... palīgā!!!!!



Secinājus: es skatos par daudz TV!
MUHAHAHA...or maybe you will get my point here!





Dziesma: Black Eyed Peas - Where Is The Love?


P.S. Vārdu maiņa Viola = Lana

kad nekas nenotiek

dienas dziesma:
The Feeling - Turn It Up

Tuesday 7 July 2009

Bez maksas.

Lai no cietuma palaiž asākos nažus
un ar dūri pret sāpēm triecas kārtējais naids.

Smaidam zem smaida parādīsies naidīga dvesma,
spekulantus notrieks ar dzelzs kāpurķēdēm apbruņotiem ratiem.

Mirs tikai tie, kas savā arodā vāji,
stiprākiem būs lemts dzīvot un jaunas spekulācijas radīt.

Panīks vasaras svīstošā saule,
un katram melim izgrebts tiks jauns deguns.

Nebūs būtiski, kurš maksājis vairāk un kurš nemaz,
jo barbariskie krāsas atšķirt nemāk tik un tā.

Aplaudēts tiks pēdējā priekšnesumā,
lai gan pats mākslinieks pat zin, ka nav vērts.

Tad kā no pieneņu pūkām aizvērsies priekškars,
zālē iemājos klusums un nokusīs pēdējās gaismas.

Tad arī pelēko mākoņu koris sāks spert,
tik, cik varenās balsis tiem ļaus.

Iestāsies asiņainas domas mīlnieku prātos
un viens aiz otrā rindā stāvās ļaudis pie karātavām.

Par mums uzņems dokumentālo filmu,
jo citi rindā stāv biļešu kasēs.

Bet šeit un tagad mēs nāvējam par brīvu,
lai nav pašam jācilā savi niecīgie graši.

Jo ikkatrs jau zin, cik lepni mēs esam,
pat par zārkiem jāmaksā nav.

Slinkums ved slinkumā audzētos rudzus,
es tikai nezinu, kas karātavas jaunas auklas sien(?)