Sunday, 22 March 2009

nakts

pilsētas gaismu sarunās mēs pukstam
tās liedz mums aplūkot zvaigznes tālās
un pat neļauj tumsā iemigt mums

esam pa ceļam izmesti,
tas droši vien tādēļ, ka savādāk mirdzam
tā, ka citi savos gaismas vijumos pamanīt nespēj.

un tas nav tikai dēļ akluma saltā,
vai ļauna parāta, kas mitinās pat dziļi terēzes sirdī
bet gan tāpēc, ka vēlmes nav, pat grama

tu vari mans stāstīt cik akūtas ir domas,
tad kad esam tik divi vien
bet es iesaku palikt mēmam, tas tik šim brīdim

.

2 comments:

charrlotte said...

man patīk ideja, aks tur strāvo, bet izpaudums gan šķiet kaut kāds tāds, pei kā vēl bišķi jāpiestrādā.

marta said...

paldies!
jā, Tev taisnība!