Saturday 25 April 2009

atpakaļ

ekvadora

3
Es tevi atrastu
starp ēku mūriem
un uzpūstiem vārdiem,
kur diena tik pat gara cik nakts,
kur brokastīs tas pats, kas vakarā,
kur ir tik cik vajag,
ne vairāk, ne mazāk.

Un, lai gan pavisam svešs man viss,
es zināšu pareizās ielas
un autobusu numurus baltos.
Mācēšu pareizo glāzi likt galdā.
Man pietiks dūšas,
lai reiz celtos bez trokšņa,
līdz ar tevi, vai agrāk.

Un tad,es gribēšu palikt
kaut kā stabs ielas malā.
Man vajadzēs palikt,
jo mums tā būs vieglāk,
gan tagad, gan tad,
kad baltas būs galvas,
lai atkal iespruktu aši
kādā diennakts autobusā.

pēdējās dienas pēcpusdienā, kad visvairāk par visu es negribēju braukt mājās.


4
Es tev atklātu visu,
to kā bijis līdz šim.
Bet ir nemitīgs trūkums, -
nav gribas, nav laika,
tik atrunas jēlas.
Tad nu tāpēc es bēgu,
tamdēļ es mūžīgi slēpju
gan vēsturi sūro,
gan to, kā nākotni redzu.

Vairāk nav ļauts.
Jau tagad tu zini par daudz,
jo čukstu tev to,
kas nekad vēl nav pausts.

pēdējā lidojuma laikā, tūliņ, jau būšu mājās











Tātad, esmu atpakaļ tā saucamajās mājās. Ceļojums bija kolosāls. Man ļoti patika un esmu ārprātīgi apmierināta! Ja mācību gada vidū mani mocīja šaubas par to, vai pievienošanās programmai vispār bija laba doma, tad tagad es domāju, ka .... īsāk sakot, programma bija kolosāla lieta. Visticamāk mainīja manus uzskatus dažnedažādos jautājumos un atvēra acis uz to kā tur viss ir, un deva iespēju patiešām palīdzēt ...............labi vēlāk uzrakstīšu vairāk, man tgd jāiet!

2 comments:

Anonymous said...

Kāpēc Tev negribējās mājās? Kas Ekvadora bija tik labs, kādēļ tur gribējās palikt ilgāk?

Marta said...

vai arī, kas tur bija LABĀKS kā atpakaļ 'mājās'..
vnk negribējās atpakaļ uz skolu.. negribējās šajā sabiedrībā, jo tur ir citas vērtības, citas prioritātes.. man tas viss likās..nezinu..zināmā mērā pareizāk, vai vieglāk, labāk..