Pazaudēts

Kad es pamodīšos būs jau par vēlu
kalni būs apbērti ar sniegu
un paslēpti mākoņu spicēs.

Kad mūsu vilciens pienāks stacijā
ne laikā, bet gan par agru,
mēs tik un tā kavēsim.

Ar pavisam parastu zīmuli
tiek pierakstīts viss, ko atminos vēl,
bet viss tak izdzēšams ir.

Runāsim par to, kas bijis
tad, kad mēs modāmies agri.
nodosim cits citam, lai neaizmirstās.

Tā mēs vairosim pienaglotās atmiņas.
Un tas palīdzēs saprast kur nākamreiz
kāpt ārā, lai esam laicīgi.

Ekskluzīvi drebošās atmiņas izgaisīs,
bet tomēr sīkstākās paliks pie sirds piemetinātas
un tā no laika gala un vēl ilgāk.

Es kaut kur pa ceļam izmetu divus sekotājus.
laikam kabatas cauras, vai varbūt kāds nāsīs ievilka...(!)

pagājušās nedēļas dziesma:
Astro'n'out - Apaļa pasaule