Monday 22 June 2009

...marta melo

Esmu saspiesta starp savām domām un nepateicīgo laiku, kas moka mani ik dienu. Es zinu pareizo atbildi, bet ir TIK ārkārtīgi daudz citi faktori, kas vienmēr liek ieķeksēt to kastīti kur blakus rakstīt "šī ir pareizā atbilde, jo esmu idiots". Un dīvainā kārtā, pēc tam mani vairs nemoka asprātīgi pārmetumi vai vilšanās sevī. Vairāk ne. Es tikai nespēju saprast, vai tas ir uz labu, vai nē. Es esmu pārāk atkarīga no apkārtējiem un nepietiekami ES PATI. Vai maz kādreiz ir bijis kaut kas, kas liecinātu, ka esmu es, ne visu citu kopsavilkums? Esmu tik pat nožēlojama kā jebkurš cits, kas dzīvo ačgārnajā (patiesībā jau nepierastajā) rietumu kultūrā. Man pietrūkst pilsētas ar šaurām ielām un vilinošu arhitektūru un pilsēta ar mājām, kas vecākas par maniem vecvecākiem. Manī mitinās depresijas poga, kas pamanās tikt nospiesta pat tad, kad viss ir labi. Vai varbūt viss nav labi? Es laikam pārāk daudz meloju, ne jums (lai gan jums es meloju daudz), bet gan pati sev. Es esmu MeLe!
Šad tad mani māc domas par to kā būtu, ja būtu. Un man tracina cilvēki, kas tā domā. Jo redz, lai gan cenšos būt optimiste, tas bieži vien pārtop par reālismu, kas nestāv ne tuvu optimismam.
Es gribu par daudz. .. un tas viss (un DAUDZ kas cits) mani padara par meli.

Lai jums labi līgojās! :)





Domās

Man mācās virsū lēkmes saucieni jauni
tie skan kā sirēnu kliedzieni dziļā nakts stundā.
Doma par Tevi neliek man mieru
ne rāma jūnija vakarā,
ne drudžainos darbdienu rītos.

Man pietrūkst elpas vilcienu un spēka,
lai Tev pasacītu dzīvos vārdus,
kas padarītu visu tik vieglu kā pieneņu pūkas
agras vasaras sausajā gaisā.

Apmulsuši ir nerātno putnu saucieni
un slinki ir palikuši plēsīgie zvēri,
lai tik dotu mums pēdējo brīdi
atvadām un nekam vairāk,
jo man ar to pietiek.



Again

I feel like i owe You
for the long lasting minutes
that embraced my body,
as if it all was real.

There is no second
that i would take away
from the ageless times
we had in one boat,
on the only ocean there is.

Our starving hands would touch again
and my eager lips will melt in Yours.
And there it all will end
just like it begun.





*For some reason I want You to be there when You aren't.



.

No comments: