izvilkumi

21.marts

Gaidīšana.

Es esmu sniega kupena
Veļā tērpta pie Tava lieveņa,
Vēl nedaudz, tad būtu kaila.

Vai vasaras vidus,
Vai rudens bijums,
Es gaidu, kad durvju zvanam
atbildēs aicinājums iekšā.

Man nav ne atslēgas,
Pat nezinu vai adrese īstā,
Bet es gaidu un nekusīšu nekad.

Tu vari ar sniega lāpstu
Pagrūst uz kaimiņu pusi,
Vai uzvelt sniega vīru - puskailu.


18.maijs

Noslēpums.

Es iegrimu dejas solī
Slēptā, nepasacītā, nedaudz samelotā.
Tā tam būs palikt,
Jo man nav spēja pasacīt.

Stefānijas un mans,
Mūsu mēmais noslēpums.
Pierakstīti soļi uz papīra lapām
Un ievākoti, lai nepazūd.

Pat pēc pastaigas garas
Man gribās vēl nedaudz.
Un tāpēc mēs sadancosim arī rīt,
Bet to tu vēl nezini.

Jo šodien klusē
Gan pilsēta tumsā,
Gan sarga iedomu suns,
Jo deja ir vēl kā mūsu noslēpums.


20. maijs

***

Gar pēdu pirkstiem nemitīgi
vijās tavas jūtas.
Tad tuvu ausij čukst tavas
aukstasinīgās melu vētras.
Ne es vairs noturēt spēju
savās plastmasas rokās,
Ne vairs kāds pa plauktiem
spēj samest trūcīgos.
Es aizziepētu muti ar ķimeņu ērcēm
un pielūgtu tavu vējaino prātu;
Man pieaugtu nevajadzīgs pāris,
atkal plastmasas rokas.
Nabadzīgo lūpas nesīs tās tālāk,
lai it kā ko labāku izdarīt spētu.
Piešuj taču man klāt,
ka tuvoties aizliegts,
Lai tie, kas aplami vijās
zin, ka arī citur ir ceļš.


1. jūnijs

*** (vēl neizdomāts nosaukums.)

Nodevējs,
Tu esi mans personīgais nodevējs.

Tu puksti kā pulkstenis pie sienas
un liec man justies kā ievainotam gladiatoram.

Man nav kur paslēpties, kur palīgu lūgt,-
Man nav mājas,
šeit es nejūtos kā nākas.

Termometra stabiņš rāda jaunu alerģiju,
tā ir pret sāpēm, -
Es laikam miršu.

Sastrutojusi ir vainīgā sāpe,
kas dziļi zem īsceļiem mīt.
Un starp elles uguns dēmoniem
ir tieši septiņas sirdis.

Tās netiek ne slēptas, ne mierinātas.
Tās pukstot skaita laiku,
līdz pašas par dēmoniem tiks.


13. jūnijs

Pathetic

A ten dollar happiness -
can be bought and burned to base.
So pathetic and yet so true.

Can be gotten in any store,
but forbidden to all of us,
the ones who need the most.

Need and want, sometimes all the same.
Like a homeless man who wishes
that one day a key will be in his hand -

I wish i had my ten dollars
the ones that kill,
the ones that never leave my mind


15.maijs (nepabeigts)

Starp egoisma robežām
un neapzinātām kļūdām
tup mana dūmu dvēsele,
ar uguns liesmu dur.

Vēl tūkstots aklu acu
vēro ikkatru ...

še daži, kas man pašai vairāk patīk. Izvilkti no mana spirāļblociņa. :]

Vakardiena bija foršā četretā spēlējām
POOL (not the swiming one) un
pavadījām laiku pļāpās un smieklos!