Monday, 1 June 2009

Pirātiska Ieiputrija

Nemet.
Nemet man augli sejā, bet drīzāk to kop
Kā mājdzīvnieku lepnu,
Vai labāk norij pats ar savu skābo lepnumu.

Runā ātrāk vai nerunā vispār
Un, ja sametās bail, tad iesper
Pats sev,
Lai sāp par diviem.

Lai no tuksneša smiltīm izlien vaimanu pūķis
Un uguni dzen tā, ka ausis sāk sāpēt.
Neglābs ne Ziemassvētku džngls,
Ne Šveices visvarenā gvarde.

Un es tā pat zinu, ka nemāki rēķināt,
Ir 23 datums, pēc desmit dienām nebūs 33,
Gluži tā pat - 3 3 3, nav trīs dažādi skaitļi,
Bet gan rinda salikti vienādi cipari.

Mēs visi esam vienādi,
Tas nekas, ka tu mammai es viens un īpašs,
Mēs visi esam pliku skaitļu jūra,
Pietam nomaldījušies savās ikdienas ķildās.

Tava stulbuma pakāpe nepārsniedz 17 ar pusi,
Bet zemāk ar nekrītas,
Un cauru dienu tu klausies to pašu dziesmu,
Kas arī vakar dauzījās tev prātā.

Es zinu kur tev ir sākums,
Un kur pienāks gals,
Jo nav vairs Lieldienu zaķu
Un bērnu zīmētie ziedi.

Mēs esam iespiesti vakuumā,
Kur nav pudeles kakls,
Un nav arī pagraba zem mums.
Un es esmu ar jums.

Starp tik daudziem tukšumiem
Pret pašas gribu iesviesta un turēta,
Bet tu man klusi čuksti:
Nav jau citur kur iet.


.

2 comments:

charrlotte said...

es paklanos.

no manis puķope neiznākj, par siržkopi nemaz nerunājot.

marta said...

:]