Sunday 11 October 2009

Nabags.

Esmu nabags.
Man kabatā nieka divcentu monēta sildās.
Esmu bez mājas, bez miera.
Nezināms un svešs ikkatram garām gājējam.
Nolaupītas domas,
un izrakti vārdi.

Esmu nekas.
Bikses nes pēc sen puvušām jūtām
un pie pazoles pielipusi veca, pelēcīga mīla.
Sarecējušas asinis sen plēstās rētās.
Plaukstā vēl sēž aizgājušā gadsimta sveiciens.

Nevajadzīgs,
tāds, kas iedzen reibumu virsū krītošiem skatiem.
Bez paša miera, vai pasaules kariem.
Neēdis vairāku dēku garumā,
nedzēris, pat litus ūdeni nesastapis.
Izvairās arī tie, kuriem tas nav bijis atļauts.

Nabags.
Vairs nemeklēju, ne vietu, kur atmest
nedēļām negulēto galvu;
ne sen aizmirsos sapņus,
kas nogrimuši citu rūpju kanālos.
Turos pie savas divcentu monētas.
Nekas cits jau man nav.

No comments: