"Shhh" said the cannibal

Viena no manām visu laiku mīļākajām filmām ir "Jēru klusēšana" (jeb The Silence of the Lambs"). Ģeniāla filma. Teksts ir vienkārši biedējošs, bet tik ārprātīgi ideāls. Ir bez maz vai tā, ka katra nākamā rindiņa nonāvē iepriekšējo, jo ir vismaz desmit reizes labāka. Man kā skatītājai tas liek justies tā it kā esmu nagla, kas ar vārdiem tiek dzīta dziļāk un dziļāk zeme (līdz ar to, kad filma ir galā esmu pilnībā zemē iedzīta). Tas tāpēc, ka katra lieta, kas tiek pasacīta ir tik ārprātīga un negaidīta, ka sirds sāk trīcēt.

Hannibal Lecter: Tell me, Senator: did you nurse Catherine yourself?
Senator Ruth Martin: What?
Hannibal Lecter: Did you breast-feed her?
Paul Krendler: Now wait a minute...
Senator Ruth Martin: Yes, I did.
Hannibal Lecter: Toughened your nipples, didn't it?
Paul Krendler: You son of a *****!
Hannibal Lecter: Amputate a man's leg and he can still feel it tickling. Tell me, mum, when your little girl is on the slab, where will it tickle you?

Vot šīs rindas gluži vienkārši sakož, nē saplosa kā izsalcis suns.
Es ļoti ceru, ka es kaut kad sameklēšu laiku un gribas spēku, lai atrastu grāmatu pēc kuras filma veidota un to izlasītu.

Šodien klasē iegāju tieši pirms zvana. YES(!), paspēju!
Semestra statistika līdz šim:
Skolas dienas bijušas: 15
Skolas dienas apmeklētas: 14
Neierašanās iemesls: Ķīmijā apmeklējām Univ. laboratoriju
Klases, kad ierados kavējot: 2
Kavēšanas iemesli: Palaidu autobusu gar ausīm & gluži vienkārši izgāju no mājas par vēlu.
Uzskatu, ka līdz šim viss ir diezgan pieņemami.