Jau kārtējo reizi ir pienākusi tā diena, kad mīļā Latvija atzīmē savu dzimumdienu! Man ar dikti gribas kādu pasācienu, salūtu un, protams, sarkanbaltsarkano. Bet man tiek tikai lekcijas. Neko darīt. Tas toč, ka septiņos pēc vietējā laika es dziedāšu HIMNU! Lai ar es dziedu tā, ka tiem, kas dzird ausis krīt ciet, šodien es nevienu nežēlošu! Lai manas dzīvokļa biedrenes domā, ka esmu jukusi, man vienalga, es dziedāšu Latvijas valsts himnu un VISS! Tas ir izlemts. *Tagad šis spītīgais bērns paņem telefonu un uzliek atgādinājumu!*
Viss.
Baigi forši, ka tomēr vienu dienu visā gadā latvieši atceras, ka esam īpaši, un, ka mūsu zemīte ar ir viennozīmīgi skaistākā pasaulē. Žēl, protams, ka citās dienas tas aizmirstās, bet šodien laikam nevajag žeēloties. Hehe. Baigais prieks, ka valsts svētku diena ir novembrī, jo tas skaitas drūmākais mēnesis gadā. Te nu mēs iesperam/iekožam visiem, kas tā saka, jo par spīti drūmajam gada posmam ir jāsvin dzimšanas diena. Vai tur lūzt, vai plīst, mēs to svinam godam, un tā allažiņ.
Latvijai vēlu, lai tā mūžīgi silda mūsu sirsdis drūmajos novembros, un, lai nekad nezaudē spēku, kas nepieciešams, lai veidotu gaišāku rītdienu.
Šodien sūtu jums diplomatiskas bučas, katram pa vienai. Dari ar to ko sirds kāro! ;)
P.S. Ja esi tvīterī, tad neaizmirsti pievienot #Latvia1918! Lai pasaule zin, ka šodien atzīmējam dzimšanas dienu. /// If You are on twitter, please add the tag #Latvia1918 to celebrate Latvia's birthday!
No comments:
Post a Comment