Latviets'

Tu vari man ticēt vai neticēt. Vari pats savas teorijas cilāt, bet fakts ir fakts. Kādu dienu Latvieši būs vēsture. Mūsu tauta būs izžuvusi upe. Kādu dienu cilvēki spriedelēs par to, kas latvieši bija, un kur viņi dzīvoja. Būs laiki, kad mūsu pēcteči vairs nezinās ne latviešu valodu, ne senos latviešu ticējumus. Viņi nezinās, kas ir Dziesmu Svētki, un viņiem nebūs ne jausmas kas ir latviešu tradīcijas un kultūra. Mūsu mazā valstiņa Baltijas Jūras krastā būs kā nostāsts. Cilvēkiem tas būs mīts, un neviens vairs nevarēs skaidri sacīt, vai tāda valsts patiešām ir bijusi. Latvijas vēsture būs vien izlasāma pasaules lielākās bibliotēkas mazākajā grāmatā. Nevienam vairs nerūpēs mūsu senču vēsture, tas ka bija laiki, kad latvieši savu valsti vērtēja augstāk par savu dzīvību. Neskaitāmās asaras, un litriem asiņu, kas lietas pār mūsu zemei būs kā mazs puteklītis piesārņotās pasaules okeānā. Nebūšu es. Nebūsi tu. Mēs nebūsim.

Līdz tam brīdim vēl ir laiks. Tas cik daudz laika mums ir atlicis, paliek mūsu pašu ziņā.

Ko daru es?
Ko dari tu?

Ko mēs darām?