>< >< ><

Izsmelti novalkātie krēsli
Nav kur atspiest šīs dienas nogurumu,
Nav kam uzvelt visus vecos melnrakstus.

Ledus, kūstot pamests pusceļā,
Sniegs to atkal bezkaunīgi apsedzis
Nav pat ne smaka no saules vaiga

Aizsegts ar siltu plaukstu,
Lai gan pretī kāds sēž,
Ir grūti tik un tā, jo visu izsēdēt nevar

Esmu teikusi Tev daudz,
Un vēl nav gana
Tev nekad arī nebūs

Tas tāpēc, ka mēs ar zeķēm kājās
Pa pavasara nenogatavojušos lauku lēcām,
Par vēlu attapt, ka par agru bija

Pļavas tālumā vizēja kāds sols
Vai antīka atzveltne no krēsla,
Bet skrējām par lēnu

Kavēklis bijām katrs sev
Un viens otram uz zeķēm minām
Būtu basām skrējuši mēs

Bez aizspriedumiem taviem
Un manām ledainajām bailēm
Kopā, ne kā divi būtu bijuši mēs

Vecajā drukā uz tējas pleķu lapām es rakstīju,
Ka saule riet daudzkārt,
Vajag tikai rietu sagaidīt spēt.