Saturday 14 November 2009

Tumsa.

Tumsa ārā, tumsa prātā, tumsa draugu lokā. Viss vienā tumsā. Jāraud būtu, bet es neķēzīšu savas asaras štruntiem. Un viņam ar ne. Nav pelnījis. Protams, gribējas, lai viss beidzās, tobiš sākās, pavisam savādāk, bet vienmēr jau nevar gribēt visu. [Cik daudz maz vispār esmu girbējusi, bet nu, lai jau!]

Tagad doms par viņu jāmet pie malas. Nākamā ndeēļa būs ārkārtīgi gara, nogurdinoša, vienā skriešanā, bet beigu beigās viss būs tā vērts. Plaīdzētu, ja nebūtu slima. Atklāti - ar katru dienu paliek ar vien sliktāk un sliktāk. Šo laikam esmu no Tašpuka dabūjusi! o.O Vinš visu nedēļu mājas bija, BET es nevaru atļauties mājas sēdēt, NE nākamnedēļ. Ludziņa ko ar draudzeni režisējam nu jau vairāk kā mēnesi vēl aisgājušās nedēļas saakumā nebija laba, bet pēc piketdienas, (kas bija brīva, stundas nenotika) kad vairākas stundas pavaddijām veicot uzlabojumus šķiet, ka gala rezultāts būs tāds, ka varēs ar lepnumu norādīt un teikt: "Tas mūsu darbs!"
Nākam nedēļ līdz ar citām sešām īsām lugām mūsu ar tiks izrādīta četras (!!) reizes. Pirmizrāde būs otrdien pēc Grad Teache Dinner, un izrādes varēs redzēt līdz piektdienai!

Galva kā ar vati piebāsta saap, šķiet, ka tai vajadzētu sprāgt, bet ir biči aptrūcies šaujampulveris. Šeit tumšs paliek jau piecos! Nevaru ciest, bet es paardzīvošu!

Es visu paārdzīvošu.

ps. Pirmais ceturksnis nu ir galā!!


No comments: