Balts

Turpinu ausīties Rosso Relativo. No rīta pamodos raizēs par to kur nozudis mans telefons. Nogāju līdz datoram un atminējos, ka biju aizmigusi kamēr dators kārās un uzlīdu augšā pus guļā. Bija palikušas vaļā visas lapas, kur meklēju kādu ļoti interesantu, mazu, skaistu, elegantu twitter "follow me" piespraudīti blogam. Un re šodien atradu. (Tas foršais pelēkais putniņš kreisajā pusē!) Tad domāju, nē, man nepatīk kā te viss ir un nomainīju Bloga izskatu un izdzēsu arā loti daudz ko. (world news, subscribe, tags, puķe, google search my blog, badge from prankesters, 2010. gada apnemšanas (tās es ieliku vienā rakstā), gan jau vēl kaut ko, bet nu es vairs neatceros..)
Man visu to šturnu te jau sen bij par daudz, bet es tik metu klāt un klāt. Palika (kā jau variet redzēt) laiks, dienas citāts, vēsture, profils, jaunais twitter, apakšā arī noslēpts skaitītajs, un, protams, mani mīļie sekotāji, ka nu bez tiem. Tos vajadzētu pie goda sienas, bet nav man tādas. (Hmm... or maybe hi hi)

Krītu panikā, jo neesmu izpildījusi nevienu mājas darbu skolai. Pirmdiena būs kā nāve! Par to es arī sevi ienīstu. Nopietni. Es vispār jūdzos.

Paldies par uzmanību.

Šodienas dziesma tā pati, kas vakar tikai šoreiz spāņu valodā.
Tiziano Ferro - Rojo Relativo