treat, and treat only!

Rīt nebūs sestdienas skola! Jebkura sakarīga dvēsele manā situācijā par to būtu stāvā sajūsmā, bet ne es. Skolā man iet satriecoši slikti. Un re, man ir iespēja sestdienā atpūsties. Ideja jau priecē, bet praktiski - nē! MAN PATĪK MĀCĪTIES SPĀŅU VALODU!

Nu labi, lai jau. Rīt 31. datums. Halloween. Ciemos būs daži draugi. Vismaz tāds tas plāns ir, tad jau manīs vai kāds vispār atnāks.. Plānots skatīties kādu šausmeni, pļāpāt, darīt neko, priecāties, un, protams, dot maziem bērniem saldumus. (nav gan vēl iegādātas nekādas konfektes, bet rīt arī diena..)

Nu jā. Vispār rakstu TIKAI UN VIENĪGI, lai sniegtu jums iespēju izlasīt, manu prāt, dienas DOMU:

I am a nobody, and nobody is perfect; therefore I am perfect.

Song of Halloween:
Squirrel Nut Zippers - Hell

life though the 'drama' lens

An other BITCH happened last week. I FAILED at improv. Not failed in its actual meaning, because that would be imposible.
Aparently the last audition for improv was on tuesday, the day when i wasn't in school. It was supposed to be on wednesday, but i couldn't find anyone and the teacher was in a some kind of meeting. And thursday morning when i wanted to go and ask the teacher when is the last audition i saw the list of Group A and Gropu B on his room's door. I wished i could go home. I was so sad and dissapointed!! Fuck!
Now i realize that i hate drama in general and fuck auditions. Im not a drama person, couse i just can't taki it anymore. Hate auditions. Yeah, i know that drama is greatly about rejection, but the percentage is just awful. Don't even want to think about it. If i EVER will be in drama again, then only for directing.. (as i am now, for backstage).

Nedēļas nogale pagāja labi. Sestdien bija dziesmu svētku atskaņa Otavā. Sabrauca cilvēki no malu malām. Bija satriecoši labs vakars. Koklējām, dejojām, pārdevām lotrejas biļetes, vēlāk arī izlozējām 6 (man šķiet) balvas.
Svētdienas vakarā satiku dažus paziņas, lai gan laiku pavadījām bezsakarā, nenožēloju, ka pametu biloģijas nepabeigot mājas darbu! :D

Kārtējā nedēļa.
NO AUDITIONS TODAY!
lol

Michael Jackson - Man in the Mirror

Noslēpums

Dzeltaniem un sārtiem toņiem pats sevi ir iekrāsojis oktobra mēnesis. Dažbrīd gan sejā dzenās dubļi no peļķēm, bet par spīti visam ir jāmāk sameklēt pozitīvais.
Skolā viss kā līdz šim: pakaļā! xD

Pagājušajā nedēļa es čatoju ar svešinieku. Sanāca kolosāla saruna. Es nedaudz izkratīju sirdi par to cik cilvēce ir amorāla un, viss kas notiek notiek uz sliktu. Svešinieks manis sacīto noliedza. Ieteica, lai izlasu grāmatu Noslēpums. Saulainajā nedēļas nogalē tiku pie grāmatas un cenšos atrast pēc iespējas vairāk laiku, lai grāmata būtu izlasīta.

The Secret by Rhonda Byrne

i want

that all that matters.
ps. i never tell the truth!



and where are you?

i want to learn hip hop dance!!! more then anything ever, ever before!
ill keep on hoping, for now thats all i can do.. but maybe ill find some classes in november.. or the second semester..?
i reall hope so!!

my hip hop love: Flo Rida - Low

viss*

Es tevi turētu arī tad, ja kāds ar visiem saviem spēkiem rautu tevi prom.
No pēdu pirkstiem, līdz matu galiem, es raudu. Ikkatra daļiņa no manis sēro. Izraustīti mati, izgudrota jauna dziesma par mīlu, no debesīm krīt vecāki un vecāki nokrišņi. Nespēdami visu saķert savās kārajās rokās; mēs pamazām slīkstam. Pietrūkst tik ļoti vajadzīgais skābeklis un sāk lēnāk pukstēt mūžam tekošā sirds. Divsitienu skaņas nomaina klusuma kāre. Slāpst. Ne uz, ne no sirds plūst saldās asins plūsmas. Rokas negribīgi palaiž brīvu tavu silto pieskārienu vārpas. No tā, kas kādreiz bijis ir palikusi izvazāta sirds, bez barības, bez tā, kam rūp.
Ir palikusi kaila, sausa sirds.

nav savā vietā.

Tukšumā tērpies dievs
nometies ceļos
pie mana nama durvīm.

Pārstāj dziedāt atgādinājumi
agro rītu putnu čīgās.
Aplaimo sen neredzēts klusums.

Galvu nozagt cenšas trīsgalvainais,
par spīti izlasītām lapaspusēm
un noklusētiem mītiem.

Tur mani, kā piesietu,
nevaru atraut vaļā durvis,
lai pasacītu, ka galvas nav savā vietā.

Nabags.

Esmu nabags.
Man kabatā nieka divcentu monēta sildās.
Esmu bez mājas, bez miera.
Nezināms un svešs ikkatram garām gājējam.
Nolaupītas domas,
un izrakti vārdi.

Esmu nekas.
Bikses nes pēc sen puvušām jūtām
un pie pazoles pielipusi veca, pelēcīga mīla.
Sarecējušas asinis sen plēstās rētās.
Plaukstā vēl sēž aizgājušā gadsimta sveiciens.

Nevajadzīgs,
tāds, kas iedzen reibumu virsū krītošiem skatiem.
Bez paša miera, vai pasaules kariem.
Neēdis vairāku dēku garumā,
nedzēris, pat litus ūdeni nesastapis.
Izvairās arī tie, kuriem tas nav bijis atļauts.

Nabags.
Vairs nemeklēju, ne vietu, kur atmest
nedēļām negulēto galvu;
ne sen aizmirsos sapņus,
kas nogrimuši citu rūpju kanālos.
Turos pie savas divcentu monētas.
Nekas cits jau man nav.