Ir svētdiena. Tikko apēdu kādus 20 riekstus un palasīju citu blogus. Paspēlēju pokeri. Vinneju divas reizes bet zaudēju vienu. Bija viss*. man tā bieži uznāk tāpēc arī nekad nespēlēju vēlreiz, ja jau vienu 'turney' esmu vinnējusi. Otro spēlēju, jo blakus bija P. viņš spēlē labāklīdz ar to šaubīgos brīžos lūdzu pēc padoma. Pēc divu mēnēšu klusēšanas pilsētas ielās parādījušies autobusi. Tas notika vakar. Ne pilnā sparā, bet galvenie maršruti ir uz pekām. Pēc kādām 3-4 nedēļām arī pārējos sola atlikt vietā. Tie, kas iegādājās mēnešbiļetes decembrim un neizmeta tās ārā varēs braukt līdz marta beigām ar tām pašām, bet tie, kas kaut kad (es tiešām nezinu kad) iegādājās gada biļeti, tad tie līdz februārā vidum var kaut kādu naudas summu dabūt atpakaļ. Mamma ar tēti rīt lido uz Rīgu. Tas nozīmē, ka noruna starp šoferiem un mēru ir tieši laikā. Mamma būs prom trīs nedēļas. Šeit tik ies vaļā. Pagāšajā reizē, kad mamma aizbrauca prom bija.. jā trīs tusi. Nu tādi, ka mājai pamati knapi izturēja (~50 cilvēki vismaz). Tas bija labi.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.
āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song
ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.
āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song
ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.
3 comments:
mm, kur tieši Tu dzīvo?
Tu par tiem autobusiem runāji un par vecākiem, kuri uz Rīgu brauks..
pastāsti par to teātri vairāk.lūdzu.
Nikolet, dzīvoju Otavā.. vsm pagaidām!
Gunit, APSOLOS nākamajā rakstā uzraksīt kas un kā! ;) :)
Post a Comment