Thursday 18 February 2010

Atzīšanās

Bez emocijām un bez naida iemidzināsim tos, kas par daudz jau bilduši, lai pie vārda tiek klusētāji. Kā tur bija, klusie ūdeņi ir tie dziļākie.

Man nav viegli. Nekad nav bijis .. Nav viegli man atzīt, ka esmu nedaudz par vāju, lai stātos pretī puskaru vējam, vai pat tik acu apmānu robiem.

Uzspiesti jauni likumi bez atbildēm, jo jautāt ir liegts.

Tik grūti izkulties no nejaukiem, veciem ieradumiem un kaut pamazām sākt rakt sevi laukā no bedres. Lāpsta plīst pušu. Acīs pūš vējš, kož kā ērkšķi - liedz redzēt. Mirkstu starp pazemes drupu vieglajām elpām. Gribu ceļot pagātnē, un, ja Tu man ļautu es ceļotu tālāk par savu ēru.

Nē, nē, nē - gribu prom no pagātnes auklām, nē virvēm, kas vilkdamas atpakaļ dzen. Turos pretī, bet tomēr grūti rast spēkus.

No comments: