Nogale

Nedēļas nogale bija sasaudīti gara un aizraujoša. Negribējas, lai nāk otrdiena, bet tā, (maita), atnāca. Veikli aprakstīšu ko kurā dienā darīju un kur biju.

Tātad, piektdien ilgi gulēju. Kad cēlos, sakārtoju istabu un veicu citas saimnieciskas darbības (tā teikt). Vakarā sanāca dzert daudz alu. Sākumā dzērām citā dzīvoklī kojās, tusējām un plāpājām. Vēlāk gājam uz Studentu Savienību uz ŪSU balli. Jā, jā, bija man arī ūsas, bet manas bija tik ideālas, ka es tās nosaucu par neredzamajām ūsasm. Ar flomasteru uzzimēju tās uz pirksta, un, kad vajadzēja parādīt kādam cik man asprātīgas ūsas, tad tik atlika pirkstu uzlikt virs lūpas. Te sanāca ilgi tusēt un galvā bij daudz, daudz alus. Tusējām līdz trijiem, bet ar tādu kompāniju mājas nonācu tikai neilgi pirms četriem no rīta.

Sestdien, kā jau noprotams, gulēju ļoti ilgi. Pamodos, sāpēja galva un lielāko dienas daļu pa gultu vien vaļājos. Vakara pusē nācas savākties un sakopties, bija ieplānots randiņš. Domājām iet uz kādu bāru iedzert alu, bet beigās sarunājam, ka paliksim vien manā dzīvoklī un dzersim alu tā pat. Dzēram manā istabā (diemžēl), jo manas dzīvokļa biedrenes bija sāicinājušas veselu baru cilvēku. Negāja labi, lai gan sarunas raisījas diezgan veiksmīgi un vienu brīdi pat dejojām. Alus palika, bet sanāca tā, ka gribēju, lai viņš dodas prom. Mājienus saprata. Bija jau diezgan vēls un tad arī devos gulēt.

Svētdien atkal pamodos visai vēlu. Ap vieniem. Bija jābrauc uz Glāzgovu satikt brāli Jāni. Bija ārprātīgi foši viņu satikt. Pavadīju dienu ar viņu un viņa paziņu. Vakarā cerēju saskrieties ar draudzenēm, kas ar bija līdz Glāzgovai atkūlušās, lai ietu uz kīno, bet viņām nebija ieplānots tusēt pa pilsētu. Tad nu sazinājos ar kādu draugu un satikos ar viņu. Gājām uz kādu krogu kur viņš ar saviem draugiem bieži ejot. Vakaru pavadījam pļāpājot. Viņš ierosināja, ka jāiet uz klubu kaut kad vakarā, bet es viņam atgādināju, ka man jānoķer pēdējais vilciens, kas attiet pusstundu pirms pusnakts, bet pirmais no rīta ir tikai īsi pēc pieciem. Turklāt viņam nākamā dienā bija kaut kada prezentācija, kas vēl bija līdz tam jānobeidz. Izlēmām to darīt kādu citu reizi, kad būšu pilsētā. Tiku līdz mājas un bija jau vēls, devos čučēt.

Nākamā rīta (pirmdien) modos ap desmitiem, un neilgi pirms pusdienas laika biju jau atkal Glāzgovā. Atkal satiku bračku un viņa paziņu. Apmetām loku ap pilsētu paskatījāmies šo un to. Laiks bija izcils, sākumā. Vēlāk uznāca lietus un paspējām pārlīt ceļā atpakaļ uz centru. Paēdam, iegājām pāris veikalos, tad es devos māajas, bet viņi uz koncertu. Mājas biju savlaicīgi, bet ļoti pārgurusi es laicīgi devos uz čučumuižu.

Šodien otrdiena, politikas dienas. Līdz ar vēl septiņiem jauniešiem tapu par savas klases pārstāvi (i.e. class representative). Biči forši, ne? :P
Tagad sēžu skolā pie datora un gaidu, kad varēšu doties uz politikas semināru, kas jau atkal būs ļoti garlaicīgs, bet obligāts pasāciens.

Šonedēļ šis tas jāpadara sakarā ar rakstu darbiem, lai nebūtu sekojošajās nedēļās viss jādara pēdējā brīdī.

Pagaidām beigšu. Bučas visiem.

Kopsavilkums: Alus ir labs, Glāzgova ir forša, un satikt brāli Jāni ir vēl foršāk.

teātrisks noskaņojums

Nu tad beidzot.
Biju nolēmusi, ka lielā domāšana par to, ko darīšu pēc pēdēja vidusskolas gada tiks veikta septembrī. Līdz ar to arī mācību iestādes meklētu tad.

Bet man vakar uznāca, un tad nu bija lielā sērčošana. Sākumā spriedelēju par to ko pēc 12. klases nobeigšanas gribēšu darīt. Kā jau iespējams esat manījuši man nav tāda viena sirdslieta un viss. Nē, nē, nē, tas nekad nav bijis tik vienkārši.
Man patīk teātris, vairākkārt esmu vēlējusies kļūt par režisoru vai režisora palīgu. Vakar, kad sāku meklēt, t.i. ierakstīju mīļajā googlā stage manager bachelaur un vēru vaļā rezultātus, meklēju tā un šitā.. un nezinu kāpēc es atskārtu, ka visu dzīvi es laikam negribu būt 'vienā vietā' - teātrī. (Lai gan man no tiesas teātris šausmīgi patīk.)
Tālāk. Fotogrāfēt. Māksla. Kaifs. Bauda. Fotogrāfēšana ne vien palīdz domāt, bet arī izpausties savādāk. Bez maz vai ikkatra bilde ir taču fotogrāfa spogulis. Jāatzīst, ka šis mākslas veids arī liek raudzīties uz pasauli savādāk. It kā plašāk pavērtām acīm. Un tomēr, mani attur vairākas lietas. Pirmkārt man nav nepieciešamā tehnoloģija, lai uzņemtu gana kvalitatīvas bildes un, lai izpaustos tik tāl cik gribētos. Jā, var jau krāt un pirkt, bet kas te es par naudas krājkasi?!? Otrkārt man trūks pieredzes, lai ar to nodarbotos profesionālā līmenī. Līdz šim esmu tikai fotogrāfējusi savam priekam. Treškārt, manī māc šaubas vai esmu maz mākslas cilvēks. Un es uzdodu sev jautājumu vai gribu būt mākslas 'telpā' iekšā ar visām četrām. Amatiera līmenī var tā teikt, gurķoties, varbūt pat var atļauties būt nedaudz melīgam. Būtībā atbrīvošanās no dziļākām saistībām. Varbūt esmu pārāk vieglprātīga? Nu nez. Bet fotogrāfēšanu pavisam noteikti malā nemetīšu, jo kā jau teicu - bauda!
Nu tā. Sekojošais. Kaut, kas ko pat nemeklēju. Man patīk rakstīt. Man ĻOTI patīk rakstīt. Tas jau nekas, ka viss ir tāds vājprātīgs un pa gaisu vien, pa gaisu vien. Man patīk rakstīt tā patās un dzeju ar šad tad. Un, lai gan viss tā pavisam nenopietni, man kādreiz bij ideja kļūt par žurnālistu. Bet tad sākās problēmas, vispār jau tāda tikai viena - latviešu valoda, precīzāk gramatika. Esmu zināmā mērā patriote un domāju, ka strādāšu latvijā. Bet, žurnālistam vajag labas latviešu valodas zināšanas, un, lai cik ļoti es negribētu mans valodas līmenis ir iestrēdzis starp septīto un astoto klasi. Protams, pati varēju mācīties .. bla, bla, bla. Bet kur ta nu es. Jā, iepriekš es sev meloju, ka gan jau kaut kad saņemšos. Bet nu jau esmu sapratusi, ka tā viss tas nenotiks. Nu jā, šī iemesla dēļ arī atturos no nākotnes tulkošanā vai citur, kur nepieciešamas vismaz divas svešvalodas. ..next.
Pēdējā pietura. Vismaz šobrīd. Nu jau vairāk kā gadu mani ir aizrāvusi sabiedriskā zinātne psiholoģija. Aizsākās ar to, ka 10. klasē man bija kurss ASP: introduction to anthropology, sociology and psychology (ievads antropoloģijā, socioloģija un psiholoģijā). Pasniedzējs bija ārkārtīgi labs un kursa programma ievilka mani tajā visā līdz ausīm un tālāk. Tieši psiholoģija bija pie vainas. Pirmkārt jau ir vieglāk izsprast sevi. Otrkārt var zināmā mērā izprast citus; domāt līdzi sadzīves situācijās kāpēc cilvēks dara, ko viņš dara; kas viņu pamudināja; kurš dara tā, un kurš dara šitā, kāpēc...u.t.t. Nu principā, kāpēc darām to ko darām un nevis savādāk. Un visi tie jautājumi mani zināmā mērā neliek mierā. Jā, ziņkārība, bet ne tā, precīzāk - zināt kāre. Tieksme izprast apkārt notiekošo dziļākā kontekstā. Tad nu 'mans mīļais googls' vakarnakt bija aizņemts meklējot universitātes, mācību iestādes, kur var studēt bakalaura grādu psiholoģijā. Sākumā meklēju kaut ko Latvijas robežās. Atradu LU (Latvijas Universitātē) un RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Akadēmija). Nu jā. Meklēju vēl Eiropas augstskolās psiholoģijas progrmamas angļu valodā. Vairākās universitātēs atradu, kas bija Anglijā. Viena bij arī Holandē, un tur vēl kaut kur. Pētot šā un tā sapratu, ka principā ir izvēlē studēt BA (Bachalaur in Arts) vai BSc (Bachalaur in Science) .. Kārtējā izvēle. Šobrīd tā kā sliecos uz psiholoģijas zinātni, bet cik noprotu Latvijā tā nemaz neiedala. (..es gan nezinu)
Nu jā. Tas tā pagaidām, tad jau redzēs. Tālāk, ja studēšu Latvijā vajadzēs kārtot latviešu valodas eksāmenu, bet, ja vēlēšos studēt kādā no anļu valodas programām, tad man būs jānokārto zināmā līmenī starptautiski atzīts angļu valodas eksāmens. Un es jau tā veikli iečekoju googlā, ka Otavā tās pieejams ir, protams, par zināmu samaksu.
Visas programmas, kuras meklēju pa universitātēm apkopoju un nosūtīju pati sev vēstulē..

Atkarība.
Vakar satiku. ... darbinieku (tā es viņu tagad saukšu). Neteikšu kur iepazināmies, jo negribu, lai kāds zin kas un kā. Sēdējām līvu laukumā un dzērām alu. Dažbrīd labi nebija. Mož bija par daudz alus, vai kaut kā tā. Ko gan es zinu? Bet bija forši, i think.
Jau trešo dienu uz galda stāv šokolāde, vēl neesmu paņēmusi ne drupačiņas. Es nezinu, kas notiek. Man bail? NEvar būt. Es mīlu šokolādi vairāk kā jebkuru citu našķi.
Vispār es sāku mācēt spekulēt ar savu kāri pēc ..nu teiksim papildus porcijas vai kāda našķa. SestDienā izlasīju par to, ka ir it kā izpētīts, ka cilvēki nemāk pretoties kārdinājumam. Ir morāles principi un tas arī viss. Un tad, kad es tiecos pēc, teiksim, kāda našķa, es sev saku: "nē, marta. TU negribi. Tās ir tavas smadzenes, kas to saka, nevis TU!" Un jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu tas nostrādā, protams, spriest gan vēl nevar, jo šo taktiku izdomāju tik pirms pāris dienām.

Nu tad ar to arī beigšu. Vakarā satikšu foršo Radaru, tad vēl vienu cilvēku. Un rīt ar jauko Lāci braukču uz danču nometni. Būs forši. Nu, es ceru, ka būs. Nē, es zinu, ka būs.

Sirsīgas bučas un sveicieni tiem, kam bija pacietība lasīt "Nu tad beidzot."
slinkākajiem bučas nedošu, bet pasveicināt gan neatturēšos! ;)

Paka, pagaidām.

Aerosmith - I Don't Wanna Miss a Thing
Hoobstank - The Reason

.

nedzīva raize

Piektdiena:
Pēdējais eksāmens aizritēja sekmīgi, lai gan viens jautājums šķita tik neizprotams, ka likās, ka tas ir ieklīdis no kāda cita eksāmena. Varbūt kāda, kas bija cita valodā..? Kad izgāju no klases, kur biju pavadījusi nedaudz vairāk kā divas stundas jutos kā no degošām oglēm iznirusi, sajūta bija laba. .. un, ja atklāti - kolosāla. Tā kā mans ritenis nedēļas sākumā bija nolēmis izšaut pats savu kameru uz skolu tajā dienā braucu ar autobusu atpakaļ nolēmu iet kājām. Nu vispār bija domāts pusčetros tikties Ridoo centrā, bet tas tika atcelts uz stundu vēlāk, tad nu es vnk čāpoju pa Bank Street. Ložņāju pa veikaliņiem un iegāju izdzert Iced Cappuccino. Pēc lēnās pastaigas, un jāteic arī pēc neilgas zīmēšanas, biju Ridoo centrā, pietam laicīgi. Šeit satiku trīs citus ļautiņus, pavadījām visu vakaru kopā (not true).

Sestdiena & svētdiena:
Līgo svinēšana gandrīz latviskā garā Kvebekā, Tērvetē. Šeit, kā jau pagājušajā gadā noritēja, jāatzīts, laba līgošana. Svinēšana notika nedēļas nogalē, jo kanādiešiem nav Līgo svētki, līdz ar to brīvs ar nevienam nav. Viss sākās ar 'Jāņa jūdzes' sacensībām, gan jaunajiem, gan ne tik jaunajiem. Jauno kategorijā bija vien viens skrējējs, viņš kā par pārsteigumu noskrēja kā pirmais. Otrā kategorijā skrēja jaunieši un pieauguši. Šajā skrējienā bija divas pirmās vietas - meiteņu un džeku. No sievietēm pirmā noskrēja Gundega un no zēniem, Edijs. Pēc skrējiena bija labs laiciņš, kad programma nebija paredzēts nekas. Vairums gan šo laiku izmantoja gaļas cepšanai, un pēc tam arī ēšanai! Četros bija jādejo. Dejoja Monreālas Ačkups un mēs, Otavas Spīdola. Nodejojām labi. Piecos trīsdesmit sākās lielā dziedāšana, apdziedāšanās, svētku ceļošana, siera ēšana, citu labumu baudīšana un, protams, alus dzeršana. Visi gribētāji devās līdzi mūzikas spēlētājiem no vienas mājas uz citu baudot mākslīgo Jāņu auru. Pēc apm. 7 stundā, kas vairāk vai mazāk tādā garā tika pavadītas bija jau vakars un tumsa. Un lielākā daļa gavilētāju bija jau pienācīgi sadzēruši alu, it īpaši jaunieši!! Tad sekoja MILZĪGĀ ugunskura kurināšana un jāņošana līdz rītam. (Tas gan man nesanāca! Nāksies vien gulēt visu vasaru) Nākamā rīta pēc brokastīm devāmies uz dievkalpojumu, tad aizčāpojām līdz ūdenskritumam, un pēc tam braucām mājās. Te es bez jebkādiem pārmetumiem sēžu pie TV kā flegma, pielaboju manikīru, ēdu pīrāgus un baudu nedaudz iedvesmojošās Sex and the City sērijas, kuras rāda mānā mīļum mīļajā kanālā: CosmoTv. Ir gandrīz vai labi! Es tik nezinu cik ilgi spēšu izdzīvot bez nekā, kas mocītu manu prātu 24/7 un bez raizēm par skolu. Nevaru sagaidīt otrdienu, kad svinēsim Tievā un Saulainās dzimšanas dienas.. :D Bet protams, ir lietas, kas nepamet manu prātu, nekad, vismaz šobrīd, bet man laikam ir nedaudz bail par to domāt.. hihi. Plānoju pamācīties nedaudz ceļa satiksmes noteikumus, beidzot pēc vismaz mēneša pārtraukuma izlasīt New Moon un vēlāk, gan izdomāšu ko darīt, moš atgriezīšos pie adīšanas! :D .. Lai gan, ja tā padomā, tik daudz laika jau man atkal nav, dziesmu svētki taču tuvojās!


Tagad PAKA.
Buča lācim, piedod, nav sanācis neko ieraksīt, jo kā redzi, es pārtieku no pīrāgiem un alus!
Starp citu, piektdienas vakarā arī bija alus.. so yeah, i have too much beer in my organism!
čau čau! es nu turpināšu baudīt saules nozušanu Sex and the City pavadībā..



*

Your result for The Which Part of the Brain Are You? Test...

Parietal Lobe

Titty fucking tacos, you are the Parietal Lobe! The parietal lobe deals mostly with the sensation of pain and movements in the body. Four words to describe you would be spontaneous, emotional, fluid and quiet. You're quite an adventurous soul, although you're still kind of introverted about it. You like being around people sometimes and like being alone sometimes. It's possible you have mood swings every now and then, but that's perfectly normal. You have a generally sweet disposition and people lurrrve it.

Take The Which Part of the Brain Are You? Test at HelloQuizzy