Atmiņu pērles

Sadrūp puteķu celi,

Izjūk smilšu pilis.

Kāds spārda manas atmiņu pērles.

Sāp(?)

Nesāp.

Es nezinu kā to sauc.

Sept. 2016

"..un es palieku tumsā."

2015. gada 26. augustā

Lisabonā

Pazudusi

Kurp man mesties nemiera laikos?
Manī plosās nezināms spēks.
Es jūtu bezmiera dvēseles,
Tās vajā mani miegā.
Es izkrītu kā poga
Cauri palaga caurumiem.
Tie aizlāpas paši ciet
Un es palieku tumsā,
Es nevaru atgriezties.
Gumijas zābaki ūdens pilni.
Man neceļas kājas,
Nekustas rokas.
Brīžiem liekas, ka pat sirds stājas.

How?

Why bother with love
when there are so many broken hearts?
It makes no sense,
and it makes me question life.

It makes me wonder why humans are so weak,
why are we mortals so fragile?
We melt like sugar,
and we break like a thin pieces of glass.

We are so full and empty all at the same time.
We have a gift - life, and then we ride through it.
We break at the moments when we have to stay strong.
We give up and forget.

Us, humans, we forget the important thing.
At times we hide away from the truth,
we cry and we let it all out.
Or we trap it all inside of us.

When there is no certainty on our planet,
how can we know;
how can we know
that it's right to go on?

Destrukcija.

Tā ir iedoma, tās ir liesmas,
kas bruģim stāsta par daudz.
Tā ir pazudusi dvēsele bez mugurkaula.
Tā neeksistē.
Tā vakaros krāso melnas baltās ielas.
Tā nesteidzīgi dzer lietus lāses.
Tā meklē pazudušo draugu.
Viņš nav, sen aizbrauca rīta tramvajā uz depo pusi.
Tā mazgājas ar kanāla zivīm.
Tā klejo pa pilsētas šaurajām ielām.
Tā dzīvo sapņu ielejā.
Tā bruģim stāsta par daudz.

Raud bruģa ērmotie tēli.
Tie nespēj vairs turēt smagumu jūsu.

Drama Queen

Burn the last eclipse,
Let the odd flies bully your dreams,
Believe in the lost treasures,
Deny the truth when confronted.

Swallow swards, break your bones,
Win the first place,
Sell the gold that you've won,
Stay disabled for the rest of your life.

Noslēpums tavs

Izkrāso tēlus saules krāsās.
Nepamet tos, kad pašam bail,
esi varens, esi stiprs.

Pastāsti draugam noslēpumu,
pastāsti visiem noslēpumu,
esi drosmīgs un stāsti.

Gan būs kāds, kas tevi sapratīs,
gan jau nebūsi viens pats ilgi.
Noskūpsti savu pieri.

Izliets izslauktais piens.
Zvērādā tērpusies dāma piemiedz ar aci.
Iesaku visiem taupīt.

Kā gan var neapnikt būt pircējam;
strādā, lai pirktu,
pērk, lai strādā.

Novīst uzzīmētā puķe.
Nodeg ledus pils.
Izsprūk noslēpums tavs.

Atkal par laiku.

Es noteikti jau rakstīju par šo, kad pirmo reizi skatījos filmu par Bendžaminu. Vispār nē, es uzrakstīju dzejoli, kas līdz šim ir viens no maniem mīļākajiem pāšrakstītājiem dzejoļiem. To apskatīt var TE.

Katrā ziņā, šī filma liek domāt par laiku un kā cilvēki uz to raugās. Nekad nevar zināt, kas gaidāms rīt vai parīt. Arī šodiena nav nemaz tik sataustāma. Bendžamins aug jauns. Un tad pazūd, vai kļūst par spermu, vels zin, kas ar viņu notiek. Tas esot skumji, jo tad jāraugās kā mirst tuvie cilvēki. Tad cilvēks iemācās kā tas ir, kad kāds ļoti pietrūkst. Tā man ir zināmā sajūta. Bet ko gan var padarīt? Pietrūkst visi neatkarīgi no tā cik tuvu vai tālu šie ir. Pasaule ir baigā kaza par to, ka tik sasodīti liela.

Es tik dzeru. Dzeru melisas tēju. Jādzer tač kamēr vēl ir. Pēc brīža nebūs. Kas ir brīdis?

Starpcitu, Bendžamins arī dzēra tēju.


Tagad skan: Wham! - Wake Me Up Before You Go Go

"tavas tintes traips"

TAVAS TINTES TRAIPS
(jeb ttt)

Šis ir mans otrais blogs. Iepriekš to sauca "empty for now".
Bet tagad tajā nu jau ir sarakstīti daži dzejoļi. Šeit ar laiku salikšu visus savus dzeļojus. Salasīšu no malu malām un tad visi būs vienu viet. Tas protams nebūs tik ātri. Pirmkārt laika taču nav, otrkārt, man ir diezgan daudz dzejoļi, kas ir rakstīti ar roku.
Blogs ir angļu/latviešu valodā. Tas tāpec, ka nevaru izlemt kādā, tāpēc nolēmu, ka būs abas. Labi jau tas nav, bet man tā gribās un viss. Noņēmu datuma opciju, jo rakstīšu pamazām. Un datumu rakstīšu pati, kā jau to esmu darījusi līdz šim. Un blakus "RIVER OF TAGS" varēs aplūkot gadus, mēnešus un datumus, kā arī citas etiķetes.
Ceru, ka drīz, jo drīz varēšu jau jums lielīties, ka blogā ir salikti visi dzejoļi no malu malām.
Bloga adrese arī ir ļoti vienkārša:
dzejo.blogspot.com

ps. Jauno blogu dēvēšu par ttt

nav savā vietā.

Tukšumā tērpies dievs
nometies ceļos
pie mana nama durvīm.

Pārstāj dziedāt atgādinājumi
agro rītu putnu čīgās.
Aplaimo sen neredzēts klusums.

Galvu nozagt cenšas trīsgalvainais,
par spīti izlasītām lapaspusēm
un noklusētiem mītiem.

Tur mani, kā piesietu,
nevaru atraut vaļā durvis,
lai pasacītu, ka galvas nav savā vietā.

Nabags.

Esmu nabags.
Man kabatā nieka divcentu monēta sildās.
Esmu bez mājas, bez miera.
Nezināms un svešs ikkatram garām gājējam.
Nolaupītas domas,
un izrakti vārdi.

Esmu nekas.
Bikses nes pēc sen puvušām jūtām
un pie pazoles pielipusi veca, pelēcīga mīla.
Sarecējušas asinis sen plēstās rētās.
Plaukstā vēl sēž aizgājušā gadsimta sveiciens.

Nevajadzīgs,
tāds, kas iedzen reibumu virsū krītošiem skatiem.
Bez paša miera, vai pasaules kariem.
Neēdis vairāku dēku garumā,
nedzēris, pat litus ūdeni nesastapis.
Izvairās arī tie, kuriem tas nav bijis atļauts.

Nabags.
Vairs nemeklēju, ne vietu, kur atmest
nedēļām negulēto galvu;
ne sen aizmirsos sapņus,
kas nogrimuši citu rūpju kanālos.
Turos pie savas divcentu monētas.
Nekas cits jau man nav.

life IS a bitch

someone should slap me, atleast ten times!!!!
Please!

I think i should just leave it as it is..
but there is just too much to do. ..
AND
next weekend Canadians have thanksgiving, so its a long weekend + friday is a P.D. day (=no school). So we will have 4 days off. Friday going to Carleton University day, signed up today for some social science workshops. Saturday it is going to Clare's birthday party!!! can't wait. Sunday... hmm.. we shall see about that. And i should find some place to go on thursday after school!! And Today was first day of backstage, tomorrow , second day. But at lunch - first improv meeting of this school year! (hope i can get the lunch time free, so i can go.. i REALLY want to!!!) Wednesday it should be all about singing, but it is not going to be, because we will be deciding on backstage cast. .. I could go ON and ON about how much needs to be done..

Songs:
The Beatles - Blackbird
&
Sting - Fields of Gold


Izmest
Uz baltas papīra lapas
Uztriept paša jūtas.
Bez līnijām vai rūtīm,
Samaksāts par izrādi,
Vēro publika aizvilktos aizkarus.
Slīpāk un slīpāk svītras veido
neizteiksmīgus burtus.

not funny!! ..well it is, but...

Rupji

Nav kam iespļaut šķīvī
un nav neviena,
kuram novelt vainu.

Uz sagrauztas cigarešu paciņas
rakstīts:
"need more".

Bez jelkādas pieklājības normas,
bez vajadzīgās naudas blakus,
tam vienkārši vajag.

Un dabūs viņš vai nē,
mēs turpināsim dīkt
katrs pēc savām "cigaretēm".



Alkatība.

Aiz Antarktikas grēdām
slēpjas rijīgs suns.
Mokās pats pie savas zemes,
pielīmēts.


Patiesība.

Precēta vīra rakstīta ziņa:
"Esmu brīvs. Meklēju Tevi."
Nopublicēta.
Pie vārtiem rakstīts,
ka iekšā nikns suns.

Sieva, gar ziņām vecām,
te gar jaunām.
Uzrok svaigu:
"Esmu brīvs. Meklēju Tevi."
Kurš atradīs kuru?

HAPPY BIRTHDAY TO ME!

(i care)

Tiek krātas negulētas naktis
un domas par Tevi.
Tiek piedots aklajam,
kas pie stūres.
Un vēlreiz pasacīts kurlajam.

Nomazgātas nogurumā
mērcētās rokas.
Zem plikiem saules stariem,
pamazām tiek lūgts
par sapratni.

Neizgudrots drošības vilnis,
aizmirsts par tiem,
kas no augšas vēro.
Piemeklē kašķi un krīzes.
Putekļaini pieminekļi
caur aizlīmētām lūpām
dzied himnu,
par mums
un arī citiem noziedzniekiem.

Sameklēta starta poga,
finiša taisnes priekšā.
Samīta un plēsta.
Nē, es necelšu tevi pie goda.
Nav tīra drāna,
un kaunā noslīkuši stāsti.

Bez vēstures plašās,
un zināšanām gaišām;
steidzam jaunus dūmus pūst,
lai arī citiem
melot nav par grūt.

nekur

Nozagti tēlainie laika sprīži.
Zem Frankenšteina pirkstiem
maza saspiesta dvēselīte.
Netiek turēta kā nākas,
netiek uzrunāta:
"Labdien," "Uzredzēšanos".

Pašas plaukstā sava bēda,
miris drauga rads.
Izsmiets bērnu leļļu scēnās,
sīcošas lustras lielceļa malā.
Uz atgriešanos pamesta sirds,
bet atpakaļ biļetei grašu par maz.

Pazūd laika gaitā tītās sēras,
sasmelti asaru kalni.
Viss vien mirkļa sajūtām,
bet tagad-
miljonārs bez naudas.
Pats savā kastē, bezizejā.

Neparasti

Nav iedomājami pat spārni,
Ne īsti, pat ne tie, kas lieti no vaska;
Klusumā derdzīgi smīni,
Noslēgta avārijas eja.

Pazaudētas pareizās kombinācijas,
Nolauzti spēlmaņu žanri;
Sazarojusi pavēļu galotne,
Lai gan bez atļaujas viss.

Sarauti izkliedētie mati,
Grupās samestas maizes rikas.
Samaksāts par ieeju,
Te pasākums par brīvu.

Samaitāti vārdi
Lutina, remdē domu vējus.
Neīsti iemesli, saldētas pēdas,
Izslēgts, sākts viss no jauna.

tonight WAS a good night

i woun't tell You the truth,
tho I know that You have the source.
You know the people
and You are the one
who can.

sometimes even better then me

***un tagad jālamājas krievu valodā!***

Spirāle

Šodien oficiāli nosaucu savu blociņu par spirāli! :)
[Just for information, iepriekšējais bija Lapsa.]

te arī šodienas veikums:


VecRīga

Klaigā izpūrušie baloži.
Pamestas sirdis mēģina atkopties
kanāla malā.
Un aiz paviljona smakām
slēpjās iemigusī Rīga.

It kā dzīva;
cilvēku kņadas origo.
Sarunu uzklausītāja;
bez ausīm un vēlmes dzirdēt-
zin visus Tavus noslēpumus.

Peļķē izmērcēti meli
karājās laternu stabos-
spīd un apgaismo,
skrienošos un bruģi,
kas nenogurst.

Nesteidzīgie dažkārt ievēro
zaļo, nedrošo ainavu
nemainīgā vēja mainīgos mākoņus,
un neīsto mūri, kas tur no tiesas ir,
neredzams, - tur, kur vecā pilsēta beidzas.

Galvaspilsēta, noslēpumu vieta;
klusē sirds draugs
un mānās pārdevējs.
Lai gan nedaudz melos tīta,
tā ir mūsu vecā Rīga.

āā', nomainīju arī laiku savā pulkstenī,
tagad rāda Rīgas laiku! :)
(skatīt pa labi, tas, kur pasaule redzama)

pavisam nedaudz.

cik var??
es jau jūtu, ka bija par daudz.

piektdien - foršs nometnes pēdējais vakars + dancošana un tusēšana
Sestdien - TUSS.
Svētdiena - grrrr
Pirmdien - kolosāla diena pirms braukšanas ar Tašpuku + shopping + vārda diena.
Otrdien - ceļā uz Rīgu!...

uhhh...
nedaudz vajag piemest kaut ko neforšu???
nē.
es vienkārši neesmu pieradusi, ka labas lietas notiek tik lielos daudzumos, bez stājas.
bet man patīk.

bāc.
nevajag pierast..
citādi nāksies vilties.
es jau jūtu!


***
paldies visiem, kas novēlēja labu vārda dienu
un, protams, paldies Tašpukam un nedaudz arī mammai par foršo dienu! :))

***

un buča lācim,
piedo, ka neko neuzrakstīju! :(
bet tu zini, ka esi man ļoti, ļoti mīļa lāča ķepa!! ;)
apsolu, tev būs pirmais šī gada e-pasts no RĪGAS!!

***
eju krāmēties!! :D


***

Nasta par smagu.
Nevar panest vairs patiesos vārdus.
Jāsasmeļ izlietās dienas,
bet ir jau par vēlu.

Paredzami nākotnes vārdi
un lietas, kas jānožēlo būs.
Noslēptas likstas
un īpaši izcelti māni.

Nav nekur rakstīts,
ka akli esam,
nav spalvas un tintes.
Nav papīra lapas.

Nozagtas pienes.
Nav ne vasara
ne pavasaris.
Bet pienes ir.

Pūkā tītas,
izsmērētas gar palātas
stikla logu.
Vai redzi?

Man jāizspļauj atvadu vārdi.
Cik, pēc skaita,
vai kādās krāsās,
kurš zin kā pareizi būtu?

Plaksti par smagu,
mute neveras ciet.
Aust nākamā rīta saule.
Bez vārdiem atvadamies mēs.

Izrautas papīra lapas.
Nenobeigta vēstule man.
Mēs zinām, ka tikai zābaks
spēj runāt, kad jārunā nav.

Paklusē.
Paklusē šodien mans draugs,
Jo tā pat neviens
neredz to, kas ir ļauts.


***

Bez stājas.

Agresīvi dauzās mana sirds.
Bez stājas, bet cītīgi.
Sirds sit pulsu,
bez stājas.

Grieķu pasaku tēli
kāpj pār glāzes malu.
Ir par daudz,
bet turpinās bez stājas.

Mirst drauga drauga
iedomu draugs.
Mēs esam mānīgā aplī,
kas rit bez stājas.

Ar gaisa vadiem
pūsta strāva.
Mūk domas par Tevi,
Bez stājas.

Un turpina pukstēt sirds,
nemierīgi sit pulsu.
Domās slīgstu. Par Tevi.
Bez stājas.

Zvans zvanīja dziesmu.

Un es jūtos it kā būtu kur citur,
lai gan nomierinošā dvaša liek justies kā mājās,
es spēju sev melot, kad meli ir lieki.

Sasmelti laimes spaiņi karājās atkarības galā.
Paglābt nevar neviens
un arī pa rokai nav glābšanas riņķa.

Piepūsti domu maisi salikti plauktos,
aizvilkti aizkari un izšautas spuldzes,
ausīm pazūd bērnu klaigas.

Izdzēsts un labots, un pārrakstīts.
Mēs visi esam melnrakstā ar melnas tintes pleķiem
uz skrandām triepti.

Cits ar kļūdām, nelabojamām, neciešamām,
bet cits spēj paslēpt visu smacējošo
zem vārdu krītošajām ēnām.

Piepcelts nepareizi izgrieztais karogs,
paslēpti patiesības dzinumi,
es esmu tur, kur tu mani ved.

***
čau, esmu atpakaļ no Tērvetes. Un man vēl pirms nepilna brīža bija TIK daudz ko stāstīt, bet es pārdomāju. Gandrīz. Bet tādos īsos, aklos vilcienos jau var..

Sākumā likās, ka aiz garlaicības nosprāgšu un divas nedēļas mana sabiedrības kārā dzīvība neizturēs. Lasīju. Lasīju daudz. Pabeidzu grāmatu, kuru iesāku pirms mēnešiem dieviem un vēlāk arī grāmatu, kuru biju iesākusi lasīt pirms kādiem diviem gadiem. Sāku lasīt trešo grāmatu. Vienīga sakarīgā grāmata, kas tur uz vietas bija atrodama: "Eņģeļi un dēmoni." Īsi pirms došanās uz nometni redzēju grāmatas ekranizāciju. Filma bija .. hmm... nu jā. Rasmai taisnība viss tas sižets, kā grāmatā tā filmā ir dikti pārspīlēts. Bet nu ne par to šoreiz runa. Pirmā nedēļa aizritēja pārlieku mokošā domāšanā un lasīšanā, un nedaudz zīmēšanā, un un... nu jā, ar dažiem aprunājos un tml, bet (āā, starpcitu, mans darbs nometnē - mazgāt trukus, saklāt galdu pirms ēdienreizēm un tml. sīki uzdevumi, un palīdzēt, un nu jā...)...Vispār jautri nebija.. Otrajā nedēļā no nenokā kļuvu 'populāra', gandrīz vai vārdu tiešajā nozīmē. Viss sākās ar to, ka Mācītājs un Smalkais (vārdi, protams, mainīti) sāka mani sveicināt joka pēcs. "Čau Marta!" To es dzirdēju vismaz piecpadsmit reizes dienā, no katra un tas tikai sākumā. (āā, un viņi mani mēģināja iemest upē, bet es tā saķu spārdīties, ka viņiem nācās mani laist vaļā :D) Nākamajā dienā arī citi audzinātāji mani sāka sveicināt. Un sekojošajās dienās arī vairums nometņotāji bija iekrituši 'Martas sveicināšanas' azartā. Sāku mazāk pievērs uzmanību neizgulētajam meigam, bet gan vairāk skatīt ko dara bērni un šur tur kaut ko padarīt. Apmēram otrās nedēļas vidū dažiem no audzinātājeim ļāvu uzzināt par to, ka zīmēju. Cik noprotu, viņiem bija (un ir vēljoprojām) vienalga. Vispār, kā izrādās, diezgan daudzi no vieņiem zīmē. Gandrīz puse. Anyways. Tajā vakarā arī piedalījos tusiņā un viss bija ok!. Lai gan nākamajā rītā pamodos pusbeigta, es pamanījos dienai izsprukt cauri dzīva. (Mana recepte: Pamodos sešos, gāju skriet, lai gan lija lietus (man tač patīk, kad līst), ielīdu upē, iegāju dušā un biju darbspējīga.) Tajā dienā gan pēc brokastīm, gan pēc pusdienām devos gulēt. Vajadzēja. Vienkārši vajadzēja. Nu jā, pēdējās dienas bija foršas. Nedaudz palīdzēju dekorēt ēdamzāli priekš Sirsniņballes un nu jau man bija cilvēki ar ko parunāt nedaudz sakarīgākas sarunas par, teiksim: "Ko tu gribi? Pa purnu dabūsi?" (Tas man un Mācītājām, un Smalkajam bij tāds prikols...) Nu jā.. Nometne beidzās sestdien. Vakrā tusējām kā nelabi. Dzērām, maisījām dzēroienus = preparējām burku, dejojām (daudz dejojām), dziedājām līdzi dziesmām, zīmējām, ēdām saldējumu, vēlāk dalījām burku. (es gan dalīšanā nepiedalījos zināmu iemeslu dēļ). Mēs staigājām apkārt pa nometnes teritoriju ar savām glāzēm/pudelēm/burkām un... pļāpājām gan savā starpā, gan ar citiem (aāā, mēs Valdi ar uzmodinājām (vārds nav mainīts)) :D tas bija jautri. Galvenais, ka mums bij vienalga. Viņš uz Latviju došoties kaut kad novembrī. Bet nu jā, nav būtiski. Nu jā, mēs šur tur arī padziedājām. Tad Garais (vārds mainīts) dabūja par mani pasmieties. Strādniece (mainīts vārds) pazaudēja savus zīmuļus un savu victorinox nazi.. Un es pamanījos novelties veinā no pasatigām, bij slidena zāle, slīpums, kāja neveiksmīgi paslīdēja un skaidrais dzēriens manā glāzē nonāca uz manām biksēm. Kad mana pudele tika brālīgi iztukšota un burka tika vairākkārt nogaršota, un kāda aliņš tika nelāgā kārtā izdzerts, es sapratu, ka vajadzētu dzert ūdeni, ja vien pasākumu nevēlējos nobeigt nepatīkamā veidā. ...
Bija apmēram piecu un galva jau šķita, ka ir skaidra, vismaz gana, jo es sapratu, ka jāsakarto ēdamzāle un virtuve. Strādiene un pārējie aizgāja gulēt. Es savācu, izslaucīju, satīrīju abas telpas un nomazgāju traukus Prāta Vētras mūzikas pavadībā! [ :) ] Tad devos gulēt un plkst. radīja īsi pirms sešiem, kad beidzot iemigu pidžammā, savā guļammaisā vietā, kur orģināli bija paredzēts čučēt. Nākamajā rītā (tobiš pēc dažām stundām) man bija jābūt virtuvē gatavai palīdzēt visu savākt, samazgāt pēdējos traukus, sakārtot, lai virtuve ir gatava nākamā gada nometnei, bet lai pirms tam visus traukus neapķēza kādas žurkas vai vēl nezkādi bezkaunīgi zvēri. Pēdējos pārtikas krājumus pārdeva tiem, kas vēlējās tos iegādāties. Man bija jāpalīdz satīt traukus un, protams, nomazgāt tis, kas ir netīri. Bija plkst. viens. Mamma bij ienājusi sacīja, ka divos nobrauks gar leilo māju, lai var savākt manas mantas, lai varam doties mājās. MāJāS??? Savācu savas mantas un nonesu lejā. lasīju, aizmigu. Biju pāgurusi. Mani uzmodināja mamma un tad Tašpuks man palīdzēja aiznest mantas uz auto. Vistuvē bija Valdis. He he he. Sarunu nesāku. Pateicu vien diezgan neizteiksmīgu 'čau'. Bet vēlāk, kad ienācu atpakaļ lielajā māja viņš apvaicājās kā mums vakar gājis. teicu, ka bija labi un, ka atvainojos par negaidīto uzmodināšanu.. Tas esot bijis ap pisdieviem un mēs esot sacījušas, ka nāksim ciemos vēl trijos. Bet neviena no mums to neatcerējās, un labi vien bija. :DD Novēlēju viņam patīkamu palikšanu un devos uz mašīnu. Ceļā nedaudz sanāca pagulēt, lai gan Tašpuks nedaudz iedeva paklausīties dažas dziesmas, (kas, starpcitu, atgādināja vakardienu).. Bet es domāju par otrdienu. Par kārtējo lidojumu pāri lielajām dīķim un Rīgas gaisa baudīšanu, un draugu satikšanu. .. Un Un Un.. galvenais, ka prom no MaJāM. Tagad tik vēl jāsakārto drēbas un mantas, kas vajadzīgas būs un un un ... man nāk miegs. Ir gandrīz viens. Vispār bija laba sajūta tikt pie neta! Divas nedēļas tomēr ir diezgan daudz. It sevišķi vasarā. Un, protams, Liels padlies visiem, kas padarīja šīs divas nedēļas tik foršas (es vārdus nemainīšu, lai pati atcerētos): Dāvids, Dāgs, Inga, Aija, Lāsma, Andra, Jānis, Ingrīda, Lauma, Inta, Daina, Edis, Pēteris, Ināra, Aldis, Ēriks, Dārija, Edijs, Valdis, Ernijs, Viktors, Ilze, Tomas, Selga, daži nometņotāji: Laura, Dārija, Aleks B, Dainis, Zintis, Daila, Emīls, Aleks, Matīs, Marta, Līva, Ariana, Aldis, Paulis, Andris, un pusītis, kura vārdu neatminos, un, un, un,... tā es varētu turpināt un turpināt, bet es tomēr apstāšos ...

Tātad, tagad mans vārds ir mans vārds, tiem, kas nezin, tas ir marta. un man ir vārda diena tagad, tā kā sveicat mani, dodat daudz bučas un "kontrobandu". ;)


***
Sestdienas dziesmu tops:
1. Black Eyed Peas - I Gotta a Feeling
2. Flo Rida -Right Round
3. R.E.M. - Nightswimming

***

Tiekamies Rīgā!..

Bez maksas.

Lai no cietuma palaiž asākos nažus
un ar dūri pret sāpēm triecas kārtējais naids.

Smaidam zem smaida parādīsies naidīga dvesma,
spekulantus notrieks ar dzelzs kāpurķēdēm apbruņotiem ratiem.

Mirs tikai tie, kas savā arodā vāji,
stiprākiem būs lemts dzīvot un jaunas spekulācijas radīt.

Panīks vasaras svīstošā saule,
un katram melim izgrebts tiks jauns deguns.

Nebūs būtiski, kurš maksājis vairāk un kurš nemaz,
jo barbariskie krāsas atšķirt nemāk tik un tā.

Aplaudēts tiks pēdējā priekšnesumā,
lai gan pats mākslinieks pat zin, ka nav vērts.

Tad kā no pieneņu pūkām aizvērsies priekškars,
zālē iemājos klusums un nokusīs pēdējās gaismas.

Tad arī pelēko mākoņu koris sāks spert,
tik, cik varenās balsis tiem ļaus.

Iestāsies asiņainas domas mīlnieku prātos
un viens aiz otrā rindā stāvās ļaudis pie karātavām.

Par mums uzņems dokumentālo filmu,
jo citi rindā stāv biļešu kasēs.

Bet šeit un tagad mēs nāvējam par brīvu,
lai nav pašam jācilā savi niecīgie graši.

Jo ikkatrs jau zin, cik lepni mēs esam,
pat par zārkiem jāmaksā nav.

Slinkums ved slinkumā audzētos rudzus,
es tikai nezinu, kas karātavas jaunas auklas sien(?)

dienas dziesma: Sinead O'Connor: Nothing Compares 2 U

man.