Showing posts with label rieksts. Show all posts
Showing posts with label rieksts. Show all posts

Saturday, 11 July 2009

par to kā ir

Tātad, Lācis nokritizēja manu jauno vārdu. Bet man patīk, vienkārši gribējās ko jaunu. ;)
Un vispār vakar ar Lāci dikti forši papļāpājām, buča viņai!

Vakar vakarā ar Tašpuku un dažiem citiem cilvēkiem bijām spēlēt biljardu! Bija forši, es ar nedaudz paspēlēju! Jā, jā, lai gan teicu, ka nespēlēšu mani tomēr pierunāja. Mājās biju nedaudz pēc vieniem, tad piesēdos pie IC un iepostoju, bet šķiet, ka būtu bijis labāk nerakstīt nekā! :DDD

Šodien braucu uz Tērvetes nometni indēt bērnus. Būšu prom DIVAS nedēļas. Bez neta, bet telefona (jo zonas tur nav pat ne drusciņ!!!) Brīvajā laikā plānoju lasīt, socializēties, peldēt, gurķoties un un un.. tad jau redzēs, kad atbraukšu, tad arī izstāstīšu kā gāja.

Lai jums jauka jūlija nogale.. āā, šo tu vari nelasīt, es sev tik atgādinu, ka vajadzēs nomainīt vārdu pirms 27, lai varu ieskaitīt savu vārda dienu! ;) hi hi

...hmmm man laikam labs garīgais, varbūt, ka tas tāpēc, ka līst(?)... ;)


(:

slapjas bučas jums visiem!



.

Sunday, 3 May 2009

OMG

pēc kā tāda vnk vairs negribās domāt.. nekad, nekad...

Tuesday, 28 April 2009

pūka

ES GRIBU BŪT PŪKAINA
kā lieldienu pūpols
kā tikko izšķīlies zilpēdu putns (kuram tomēr ir vēl baltas pekas)

lai gan patiesībā es gribu, lai stājās laiks,
lai saule karsētu mazāk, lai pasaule stājās, uz dienām desmit,
lai laika gana..

es gribu TIK daudz, bet tanī pat laikā es negribu NEKO..





Lāci, vēstule top,
dikti gara, bet top...
pa bičim katru dienu,
esmu ~ ceļojuma pusē.
Buča Tev!


P.S. Visiem skaļš pūtiens taurē, sveicu ar kolosālo uzvaru!!







the hallway

has no free spots
for our smile,
no for ur smile

n please, stop
being who u r,
im starting to
get ower u,
its not easy

Tuesday, 10 March 2009

>< >< ><

Izsmelti novalkātie krēsli
Nav kur atspiest šīs dienas nogurumu,
Nav kam uzvelt visus vecos melnrakstus.

Ledus, kūstot pamests pusceļā,
Sniegs to atkal bezkaunīgi apsedzis
Nav pat ne smaka no saules vaiga

Aizsegts ar siltu plaukstu,
Lai gan pretī kāds sēž,
Ir grūti tik un tā, jo visu izsēdēt nevar

Esmu teikusi Tev daudz,
Un vēl nav gana
Tev nekad arī nebūs

Tas tāpēc, ka mēs ar zeķēm kājās
Pa pavasara nenogatavojušos lauku lēcām,
Par vēlu attapt, ka par agru bija

Pļavas tālumā vizēja kāds sols
Vai antīka atzveltne no krēsla,
Bet skrējām par lēnu

Kavēklis bijām katrs sev
Un viens otram uz zeķēm minām
Būtu basām skrējuši mēs

Bez aizspriedumiem taviem
Un manām ledainajām bailēm
Kopā, ne kā divi būtu bijuši mēs

Vecajā drukā uz tējas pleķu lapām es rakstīju,
Ka saule riet daudzkārt,
Vajag tikai rietu sagaidīt spēt.



un rieksts tiek pievienot sarakstam, tam kurā pēdējo div-ar pus gadu laikā tika pievienoti vien divi, viņš ir trešais CAN sarakstā..
tas ir sarakst ar puišiem, kas man patikuši, bet rezultātā nekas nesanāk, pirmo divu eksemplāru gadījumā tāpēc, ka es neko nedarīju un nesacīju.
bet Rieksta gadījums ir savādāks. nu labi, es viņam neizstāstīju, ka ir tāda lieta, ka esmu ieķērusies, bet toč liku manīt, ja viņam pie kājas, nu tad es nevaru palīdzēt.. :[

Sarakstā esošie zēni man patika un vēl līdz šim patīk, tas nozīme, ka ja no zila gaisa viņi pēkšņi izdomā, ka esmu interesanta, tad tiks dota iespēja, bet ja kas tāds notiks jebkad manā mūžā tad tikai tāpēc, ka notika jau kurais tur pasaules brīnums..

so yeah.. chiT! :[


Man liekas, ka viņam patīk Karija, bet karijai šobrīd cits džeks jau ir.. nu nav, bet es paredzu, ka būs..nu jā.....eh


šī dziesma man atgādinās viņu, heh, vienmēr!!!
Kanye West - Heartless
un nevis dēļ nosaukuma, bet gan tāpēc, ka viņam tā dziesma dikti patika, un tad, kad viņš mūsu tusos to atkārtoti klausījās arī man viņa iepatikās.. ha ha .tā ir TOP25 sarakstā, toč! :] vsmz pagaidām..

Monday, 9 March 2009

SHIT

rieksts=fail



es tā negribu!

Wednesday, 4 March 2009

"republic of china land" *

*Citāts no Tašpuka otrdienas.

Man vajadzētu izgudrot stratēģiju kā nokļūt atpakaļ uz pekām. Kā devītās klases sākumā, kad tika pildīti visi mājas darbi un nevis tāpēc, ka bija jāpilda, bet tāpēc, ka gribējās pildīt. Bija kāre iegūt jaunas zināšanas un vēlme kaut ko darīt. Tagad ir tikai kāre pēc zināšanām, bet klāt pielipis slinkums. Pieņemu, ka tas tāpēc, ka nespēju saņemties. Ja uz klik pēkšņi viss, kas līdz šim ir neizdarīts pēkšņi būtu padarīts, tad būtu savādāk. Atriešoties pie stratēģijas. Man ir jāmāk savākt savu laiku tā, ka tiek izdarīts viss, kas jādara:
  • Visi nepadarītie skolas darbi
  • Skola
  • Mājas darbi
  • Mājas darbi (iknedēļas mājas kārtošana)
  • Atpūta
  • Draugi
  • Ģimene
  • Svētdienas vakari
  • Intereses
  • Sports/Notievināšana
Tā ir izlase, nē, galvenās kategorijas, zem tām sakrīt VISS! Sākotnēji domāju izstrādāt dienas plānu katrai dienai. Bet nekas nesanāca, jo nespēju sekot līdzi tam, ko biju saplānojusi.
Tagad domāju, jāatsakās no TV un pēc iespējas mazāk laiks jāpavada pie datora. Tas gan izklausās kā klišē. Jo ķipa tā IR problēma visiem jauniešiem. Bet man kaut kā nav pavisam. Es cauru dienu skatos Cosmo TV kaut kādu sviestu. Un, ja ne to, tad sēžu pie kompja, kaut ko rakstu vai spēlēju Pokeri. Dzīve iet sviestā, bet tas tāpēc, ka man pietrūks spēka atsākt normālu dzīvi. Man nav nekādas iekšējās motivācijas. Nekādas. Pat ne mazākās drumstaliņas. Un, ja ir, tad nav nekas, kas spētu kaut ko virzīt uz priekšu. Vajag plānu, stratēģiju, kas man liktu ne tikai saprast, ka ir problēma, bet arī rīkoties, lai tā tiku risināta..
```un es nezinu kāpēc, bet liekās, ka es šad tad pārspīlēju. Hmm.. man vajadzētu uzrakstīt uz lapas (lapām) visu, kas man IR jāizdara, lai redzu visu tā teikt, the big picture.
citādi esmu apmaldījusies...



Par sestdienu un svētdienu. Kopumā ņemot tuss bija OK! :) Lai gan pēc iepriekšējā rkasta tā nevarēja spriest. Sestdien izstāstīju Mantijai, ka man patīk Rieksts. Kad meitene aizbrauca es neatminos kāpēc, bet arī Karijai izstāstīju par ieķeršanos puisī. Tagad tas vairs nav noslēpums. Ap sešiem no rīta (svētdien) atkal atnāca Mantija. Ar kājām esot stundu nākusi. Es pamodos ap pus 9. Pusstundu nosēdēju pie datora un tad kārtoju māju. Pamatā virtuvi, bet viskatko nācās vākt katrā mājas nostūrī. Kārtošanas laikā izdevās burtiski divas minūtes aprunāties ar Riekstu. Sāku ar jautājumu, vai patika tuss. Viņš teica, ka bija forši, ja vien neskaita to, ka Mantija raudāja un to, ko es izdarīju. Tad viņš man mēģināja ieskaidrot, ka tas, ko es vakarā pīpēju bija zālīte, bet es vēl līdz šim nezinu, vai viņš saprata, ka tā bija tikai cigarete. Nu jā.. es viņam teicu, ka atvainojos jau kādas simts reizes. Beidzās ar to, ka viņš pateica savu tipisko puišu nu labi. It kā tas vairs nebūtu svarīgi. Bet nelikās, ka tas bij atāds, 'atšujies', vairāk kā 'tas vairs nav savrīgi!'. Un es nosolījos tā vairāk nedarīt.
Līdz ~11 cilvēki bij pamodušies. Un pēc tam arī lielākā daļa no palikušajiem tusētājiem devās prom. Palika vien Mantija un Rieksts. (tātad bijām četri, es, tašpuks un viņi divi).. Visu dienu vienkārši ņēmāmies un ārdījāmies. Sanāca vēl neaiziet uz koklēšanu/dejošanu, jo ciemiņi vēl bija pie mums un prom dzīt negribējās, jo bija dikti jautri. Uz vakara pusi skatījāmies TV un rēcām. Te kas labs: Rieksts man sēdēja blakām uz dīvāna un nelikās, ka viņam bija slikti, vai, ka viņš gribētu iet prom. Te uz pleca bija roka un pēdas sarunājās. :D
Ap deviņiem vakarā visi četri aizdevāmies uz Ridō maķīti un viņš nopirka paiku. Es palūdzu kartupeļus. Bet nobeigt nevarēju, jo šādā (vai līdzīgā) ēstuvē pēdējo reizi biju vasarā. Manam vēderam nepatika. Mantija mūs pameta un devās uz autobusu, puikas pabeiza savus dubultos čīzburgerus un tad mēs pavadījām Riekstu līdz viņa autobusa pieturai un sagaidījām kopā ar viņu autobusu. Abi ar tašpuku devāmies mājas...
un tā lūk mani mājas darbi palika neizpildīti! xD

Nu re, tas ir kā tas viss notika. Dažiem gabaliem izgrieztiem un nelieliem sīkumiem pamainītiem, bet tas tikai tāpēc, ka man leikās, ka mamma ar manu blogu lasa.. ja tā, tad esmu ziepēs! xD

bet nu gan -Gulēt marš! :D


Dienas (iespējams, ka nedēļas) dziesma: Kanye Wet - Heartless

Thursday, 26 February 2009

skrienot uz busu

Rīts sākās diezgan debīli, jo nolēmu neiet uz pirmo stundu, kas šodien bija fizika. Lēmums tika pieņemts tāpēc, ka vēlējos atkārtot matemātikas kontroldarbam. Vienkārši vakardien iespēja bija visai neliela. No skolas pārnācu pārgurusi un nolūzu skatoties kārtējo epizodi seriālam Draugi (kuru, kā par brīnumu biju jau redzējusi). Pamodos par vēlu, 10 min pirms pieraksta pie treneres, līdz ar to savācu mantas uz nesos, cik var uz zāli. Tur kopā biju kādu stundu, bet pārnākot mājās nogurumam komplektā uznāca migrēna, pret to nepalīdzēja nekas (kā jau parasti) tā kā nācās mācīšanos likt pie malas un pagulēt. Pamodos šodien no rīta - biči par vēlu. (bet es brokastis vismaz paēdu) .. nu jā. Tad nu es kamēr izgāju no mājās ārā stundu vēlāk kā parasti.

Tātad. Turpmākajam es uzzīmēju nelielu zīmējumu, lai saprotat par ko runāju:


par šo te: Violetais 'M' ir manas mājas. Lilla 'P' ar aplīti rinķī ir pieturas. Sarkanais ir kā es parasti no rīta dodos uz skolu. Zilais ir šī rīta ceļš.

Tad nu tā. Es izgāju ārā no mājas, aislēdzu durvis un pirmajā PieturĀ redzēju autobusu un nolēmu skriet uz nākamo pieturu. Kur gaiši zilā līnija pārvēršas par tumšu, tur es skriešanu pārtraucu, jo autobuss bija jau pabraucis garām tai pieturai uz kuru skrēju. Nu neko. Nolēmu doties uz nākamo, ja nu nāk 7, kas (šinī shēmā(!)) griež no augšas, pirms trešās pieturas. Tur kur tumšā līnija atkal pārvēršas gaišajā es atsāku skriet, jo purnu pabāza 7 autobus. Tā kā man priekšā bija zaļais tad neuztraucos par to, ka mani varētu nobraukt kāda automašīna.. bet nu jā, škrobe tāda, ka te var griezt pa kreisi pie sarkanā.. Tā kā rīta lielais steigas periods bija vairāk vai mazāk jau cauri, tad satiksme nebija liela un resnais autobus griezās ar. Ah. Bet es protams turpinu skriet. Šoferi apstājās biči pirms pieturas, tāpēc, ka tas pirmais bus, kuru nokavēju vēl bija aizņēmis pieturu. Bet šorīt šoferis bija labs un drošivien redzējis mani uz priekšu nepabrauca. Un jā.. es paspēju uz autobusu. :)


Teledfons izlādējās no rīta (vsp jau vakar), tā kā man nebija ne jausmas kāds ir pareizais laiks. Pie ridō centra izkāpu ārā, lai gaidītu 4. busu. Pietura bija tukša. Nu labi, gandrīz. Tur bija vienš džeks, kas ar bija no manas skolas, lai gan man viņu vajadzēja pazīt es pat vārdu nezināju.. (viņš laikam bija mūsu mājā, oktobrī..) Klāt negāju un neko nesacīju tikai 'Hi' un viss. Es nezinu pēc cik ilga laika atbrauca arī autobus. Un, lai gan man likās, ka es kavēju skolā ierados apmēram 4 minūtes pirms pirmās stundas beigām. Perfekti! :) pie skapīša aši apmainīju zābakus, novilku jaku, paņēmu, kas vajadzīgs... un devos uz otrās stundas klasi, bet apkārt (pa citām kāpnēm), jo tās, pa kurām dodos augšup parasti bija tieši pretī manai fizikas klasei. Un par laimi, neviens no fizikas nav manā bioloģijas klasē.. Lai gan jutos sūdīgi par stundas bastošanu, jutos arī labi, jo vairāk vai mazāk bija izdevies rīts. Protams bija nedaudz neveikli pusdienlaikā pasveicināt fizikas skolotāju, bet nu.. Tāda dzīve. Nekas. .. man varbūt būs zīme...
Nu labi. Pēc stundām bija ašis teātra (IMPROV) mēģinājums un tad devos mājās. Paēdu. Devos vingrot. Pārnācu mājās. Uzcepu cepumus no 'Brownie mix' priekš rītdienas IMPROV pasākuma. Ir jau vēls, 3 naktī. Pet pirma atnācu pie kompja biči atkārtoju fizku un bioloģiju. Rīt visticamāk mājās būšu ap deviņiem.. Es nezinu kāpēc, bet viss ir sviestā.. Dažbrīd labā sviestā, citbrīd **** sviestā. Gribu, lai skola ātrāk beidzas. Nākamnedēl būs daudz darāmā. Uh..

Labi, es eju..

Ar Riekstu nekas vairāk par mini sarunu nesanāk.
Mohiju tā pat satieku katru dienu (jo mums skapīši ir BLAKĀM). Šodien es viņam pateicu 'Hey', tas viss.
Plaknis turpina nerunāt matem. klasē, tā pat kā es..

Lūdzu jums par AnotĀcijĀm! :)

un, un, un.. ah. Aizmirsu

P.S. Šodien lasot bio. piekakstus sapratu, ka tas tests, kur dabūju 20/50 ir PIRMAIS tests MANĀ MŪŽĀ, kurā izgāzos. Tāpēc es pārdzīvoju. Iepriekš domāju, ka esmu vnk saspiedusies. Bet nu jā. Eh.. žēl! :o


ŌŌŌ-
nedēļas dziesma: R.E.M. - Losing My Religion


es guļu! :zzzzzzzzzzzzzzz

Friday, 20 February 2009

saruna par to, kas bija - nebija

**es Rieksts**

about saturday
last saturday?
this saturday?
..u wanna talk about the last one?
ok
idk
if u want to
both r worth talkin
about
:P
well.
wait...
is this scarf.. the one u left here urs?
which
xD
nu uh
my moms
:P
well
mine
i thought it isnt urs!
i steal her stuff
so she just gave it to
me
to keep
xD
..
anyway
anyway ...what?
...
what about saturday?
well
idk!!!
kk
which saturday
ahahah
im so lost
last one..!
!
kk
idk either
xD
:P
yah man
ok i have to go now, n i don't really know where to start . so yeah.. idk.. ill see you on saturday.. maybe then i will have figured out what to say
s all good
just
chill over it
:P
k! XD
g'night!
bye
dont wake up at 3 n the morning to play poker
i don't do that! xD
uhuh
sure
:P
byez
i don't get up, i just havent gone to sleep :P
bye


Šis ir tik izgriests gabaliņš, saruna bija vēl pirms tam un pēc tam. Sākumā, kas ieminējos par sestdienu, es domāju par sekojošo, nevis to, kas bija. Vnk gribēju patieikt, ka laiku pacēlām čut agrāk. Lai varam atrāk sākt. Bet kad viņš ieminējās par pagājušo.. es nevarēju vnk to tā atstāt.. :)
Par šalli. Pagājušās nedēļas ceturtdienā es viņu aizsūtīju mājās bez šalles, teicu, ka nedaudz paturēšu! (līdz sestdienai, ja atnāks, tad arī šalli dabūs atpakaļ).. Sestdien viņš atnāca ar jaunu šalli un arī to vakara gaitā es pievācu, bet nākamajā rītā viņš tās gribēja atpakaļ. Iedevu viņam pirmo (no itālijas taču! :D :D). Un to otro paturēju. Bet pat pēc smaržas jutu, ka nav īsti viņa! xD
Visvairāk man nepatīk, kad viņš raksta: 'chill over it' .. Laikam viņam vienalga.. bet, ja viņš iedomājās par aizgājušo sestdienu..eh.zēni dažkārt ir neizprotami.

Ha ha. Ir kādas 30 min pāri trijiem naktī. Un jā, es spēlēju pokeri! :))

P.S. Lāci, ja tas esi tu, tad sveiciens tev no manis! ;) :*
Nu labi, labi.. visiem sveiciens!

Monday, 16 February 2009

nesaprotu/ir

-no, i don't do drugs. i've never tried em.
-at all?
-heah.
-why?
-it kills ur brain cells. And it is stupid to do drugs. cmn
-How can u say that when u havent tried any
-well pple get their lifes ruined because of drugs. they end up goin to rehab, n still not get better
-but still, you should try
-why?
-cuz then u can say: yes drugs is stupid, but now u just say it cuz others say so.
-no, im ok, i don't wanna try
-u can try with me, like, everyone has to atleast try them
-thanks, but i don't want to
...

Nu bāc nu. Tāpēc man labāk patika 'Party Europian Style', kad Ziemaļamerikas glupekļi aicināti netika. Tgd vēl man lasīs lekciju, ka vajag lietot narkotikas. wtf pple?

_____________________________

viņš teica, ka būs arī nākam sestdien! :)

... ... ...

šķiet, ka nepazaudēšu neko

Apjukums

Uz sekundi šad un tad šķiet, ka pazaudēju jūs abus: Riekstu un mierinošos dzejas vārdus*



Es gribētu būt Tev blakus,
Kad acu mirklī sastingst lāstekā iekliegtais vārds.
Kad nemitīgi dauzās pa palodzi kūstošais sniegs.
Arī tad, kad labāk ir nebūt nemaz.

Es steidzos. Un manas domas mani velk,
Kā mana ēna, kas pa priekšu tek.
Nav jau svarīgi, vai esam brīvi, vai ieslodzīti,
Galvenais, ka neuzrakstītais ir saprotams.

Negrauj cerību pirms tā ir radusies,
Jo spējīgi ir tikai mirkļi, kas laužami nav.
Man taisnība ir, būs labāk,
Ja viss paliks kā dzejolī klāstīts.

Drūmi iztek kārtējais lāsts,
Kas vedis šīs šaubas un lādētās domas.
Atspiežos pret augumu tavu,
Bez steigas tiek uzrakstīts scenārijs.

Tam ir domāti aizvēsturiski stāsti,
Un neiedomājamie kultūras grēki,
Kas smaidīja tikai tanī brīdī un pēc tam
atcerējās tikai to, kas tika naivi pierakstīts.

Savelc velkošo ciešāk,
Lai neizsprūk ne mazāka sīkdaļiņa
No kopīgi dalītām rindām.
Aizskars vēl neveras ciet.

Un, lai gan esam uz skatuves,
Improvizēt ir ļauts,
Gluži kā pie mums- mirstīgajiem,
Tik nenozīmīgajiem skatītājiem.



Tad jau es labāk paturētu abus, nekā paliktu pie nulles, kad viss beigsies

Friday, 13 February 2009

regimuniputāmija






Aptin šalli ap patiesību gaišo


es neesmu
un
arī Tevis šeit nav

teiktu, ka man bail,
bet tad melotu smagi

ekrāna saudzējošais stikls-
izkusis
un nav vairs baudāmi ikdienas sīkumi


un, ja tomēr iespēja ir
tad tikai pāri likuma novilktajām svītrām

piedāvājumi burbuļkameru redakcijas speciālizlaidumos-
tie nav īsti,
bet savu patiesību tie vēsta,
kā jebkurš, kurš pasaulē nācis bez zināmas steigas.

sitiens,
pa raustīgo nervu vijumu-
es nezinu, vai spēšu to panest.
vai tā maz ir pareizi?

un arī tad, kad atklātā uzbrukumā klūp krūtīs pavasara aura,
es jūtu nelielu šaubu arī pašu pumpuru dvašā.
viņi jau var būt vareni,
bet cik daudz to izmantot spēj?

labi, ir zināms, ka elektrībai ir divi-
plus un mīnus
un
var jau būvēt sarežģītas shēmas,
bet vai vajadzība maz ir?

man gribētos te sēdēt vēl ilgi,
ir labi starp runīgiem manikeniem,
un pasaulē spožā,
pat tik nedaudz īstā.

Bet Tu jau zini kur pats stāvi,
es vismaz ceru, ka tu nekļūsi viens no viņiem,
vai vismaz cienīgi pieturēsies,
kur pelēko realitāti pārsedz zeltītā pasaka

ja kas, es te būšu,
bet arī es pēc mājiena ņipra dodos tālāk,
uz nākamo telpu
kur var domāt un tēlot,
ka paša domas pat klausa.

es spēju savērt pērli uz auklas,
un jāmin, ka brīze nekļūst par aurojošu vēju,
jo tevis būvētās sienas pārāk lielu moku nepanesīs.