You'll never know the truth

Here it goes, something that can not be explained, and can not be fully understood. We shall dance till the morning light. We shall kiss as the sun comes up. We shall stay together from the moment the light is off. But then when it will be bright again, i'll be gone. You can not expect me to stay. You can dream, and hope, but you'll  always know that the sunlight will bring us apart.

Stay, and enjoy this night. We can watch a movie, or two. We could turn the music up, or take a cold shower.. together of course. We could make babies, small tiny babies. We could bake cakes. You like cakes, don't you? How about a chocolate one? We could break my one and only umbrella and then go jogging in the rain. We'd go bare foot, just because you would have forgotten how to tie your shoe laces. We'd wash the streets with imaginary love. We would dream small dreams, and make them look big. We could knit in different colours and patterns. Don't worry, i'd show you how. We could trace back our history to ancient times, and find out which king or queen could be an ancerstor of yours or mine. It's us, just the two of us all night long.  Like a one night stand you would have me, and i would have you. We would take it all, and then part as very good friends. The difference being that we would never see each other again. Maybe in the deepest dreams, the ones you forget the second you open your eyes in the morning. That's it: it will all seem like a sweet dream. We will be together, but then the sun will rise.

Balts

Turpinu ausīties Rosso Relativo. No rīta pamodos raizēs par to kur nozudis mans telefons. Nogāju līdz datoram un atminējos, ka biju aizmigusi kamēr dators kārās un uzlīdu augšā pus guļā. Bija palikušas vaļā visas lapas, kur meklēju kādu ļoti interesantu, mazu, skaistu, elegantu twitter "follow me" piespraudīti blogam. Un re šodien atradu. (Tas foršais pelēkais putniņš kreisajā pusē!) Tad domāju, nē, man nepatīk kā te viss ir un nomainīju Bloga izskatu un izdzēsu arā loti daudz ko. (world news, subscribe, tags, puķe, google search my blog, badge from prankesters, 2010. gada apnemšanas (tās es ieliku vienā rakstā), gan jau vēl kaut ko, bet nu es vairs neatceros..)
Man visu to šturnu te jau sen bij par daudz, bet es tik metu klāt un klāt. Palika (kā jau variet redzēt) laiks, dienas citāts, vēsture, profils, jaunais twitter, apakšā arī noslēpts skaitītajs, un, protams, mani mīļie sekotāji, ka nu bez tiem. Tos vajadzētu pie goda sienas, bet nav man tādas. (Hmm... or maybe hi hi)

Krītu panikā, jo neesmu izpildījusi nevienu mājas darbu skolai. Pirmdiena būs kā nāve! Par to es arī sevi ienīstu. Nopietni. Es vispār jūdzos.

Paldies par uzmanību.

Šodienas dziesma tā pati, kas vakar tikai šoreiz spāņu valodā.
Tiziano Ferro - Rojo Relativo

life IS a bitch

someone should slap me, atleast ten times!!!!
Please!

I think i should just leave it as it is..
but there is just too much to do. ..
AND
next weekend Canadians have thanksgiving, so its a long weekend + friday is a P.D. day (=no school). So we will have 4 days off. Friday going to Carleton University day, signed up today for some social science workshops. Saturday it is going to Clare's birthday party!!! can't wait. Sunday... hmm.. we shall see about that. And i should find some place to go on thursday after school!! And Today was first day of backstage, tomorrow , second day. But at lunch - first improv meeting of this school year! (hope i can get the lunch time free, so i can go.. i REALLY want to!!!) Wednesday it should be all about singing, but it is not going to be, because we will be deciding on backstage cast. .. I could go ON and ON about how much needs to be done..

Songs:
The Beatles - Blackbird
&
Sting - Fields of Gold


Izmest
Uz baltas papīra lapas
Uztriept paša jūtas.
Bez līnijām vai rūtīm,
Samaksāts par izrādi,
Vēro publika aizvilktos aizkarus.
Slīpāk un slīpāk svītras veido
neizteiksmīgus burtus.

...marta melo

Esmu saspiesta starp savām domām un nepateicīgo laiku, kas moka mani ik dienu. Es zinu pareizo atbildi, bet ir TIK ārkārtīgi daudz citi faktori, kas vienmēr liek ieķeksēt to kastīti kur blakus rakstīt "šī ir pareizā atbilde, jo esmu idiots". Un dīvainā kārtā, pēc tam mani vairs nemoka asprātīgi pārmetumi vai vilšanās sevī. Vairāk ne. Es tikai nespēju saprast, vai tas ir uz labu, vai nē. Es esmu pārāk atkarīga no apkārtējiem un nepietiekami ES PATI. Vai maz kādreiz ir bijis kaut kas, kas liecinātu, ka esmu es, ne visu citu kopsavilkums? Esmu tik pat nožēlojama kā jebkurš cits, kas dzīvo ačgārnajā (patiesībā jau nepierastajā) rietumu kultūrā. Man pietrūkst pilsētas ar šaurām ielām un vilinošu arhitektūru un pilsēta ar mājām, kas vecākas par maniem vecvecākiem. Manī mitinās depresijas poga, kas pamanās tikt nospiesta pat tad, kad viss ir labi. Vai varbūt viss nav labi? Es laikam pārāk daudz meloju, ne jums (lai gan jums es meloju daudz), bet gan pati sev. Es esmu MeLe!
Šad tad mani māc domas par to kā būtu, ja būtu. Un man tracina cilvēki, kas tā domā. Jo redz, lai gan cenšos būt optimiste, tas bieži vien pārtop par reālismu, kas nestāv ne tuvu optimismam.
Es gribu par daudz. .. un tas viss (un DAUDZ kas cits) mani padara par meli.

Lai jums labi līgojās! :)

Domās

Man mācās virsū lēkmes saucieni jauni
tie skan kā sirēnu kliedzieni dziļā nakts stundā.
Doma par Tevi neliek man mieru
ne rāma jūnija vakarā,
ne drudžainos darbdienu rītos.

Man pietrūkst elpas vilcienu un spēka,
lai Tev pasacītu dzīvos vārdus,
kas padarītu visu tik vieglu kā pieneņu pūkas
agras vasaras sausajā gaisā.

Apmulsuši ir nerātno putnu saucieni
un slinki ir palikuši plēsīgie zvēri,
lai tik dotu mums pēdējo brīdi
atvadām un nekam vairāk,
jo man ar to pietiek.



Again

I feel like i owe You
for the long lasting minutes
that embraced my body,
as if it all was real.

There is no second
that i would take away
from the ageless times
we had in one boat,
on the only ocean there is.

Our starving hands would touch again
and my eager lips will melt in Yours.
And there it all will end
just like it begun.

*For some reason I want You to be there when You aren't.

.

it is not that simple

yesterday morning i skipped my jog, but i did go running this morning. So i said to my self that it is ok. (n i really didn't care if it was true or not, makes no difference)

Here are just some points from yesterday:

1. My math teacher knows that i can do better, n he hopes that i will, just for the exam. I just have to study. n try. n believe i can!

2. (this one is actually from Tuesday..) Our Bio teacher actually cares about us and what we plan to do after school!

3. GGG was an amazing experience! And im saying it cuz i believe it, yesterday i felt the same feeling that i felt in ecuador! Luv it!

4.I will try harder, i just don't know when... :|


Sorry for being so.. so... booring.. i just want school to be over!!

me be dumb.. [i do recomend to NOT read this]

tonight i shall have no sleep
i will "wake up" at 5:30 or 6:00, it depends on what i will wanna do.. n what time i will leave house for school..
i will get to school n i will lie, again. n u know what is even more cool? im in the state where i do not care anymore whearther i hand in the work or not. ill just tell her what i have n what i dont have n then suffer the consequences. lolzz ima dumb ass..
next, i did not reviwe for any of my tests.. so im even more dumb now..
n now, after the last w-end, i love corld showers.. wounder why i hated em before. xD (?)

but in general the downward path continues..



no i shall rename my blog n make it all english, just cuz its how i want it now.! :DDDD



p.s. Lāci, man patīk jaunais izkārtojums! ;)

kaut kur pa vidu

Izmētātas zilbes starp pielūdzēju bariem,
nav vairs klusās čukstu skaņas,
vai uzmācīgās atrunas.

Ģerbonis apskalo pareizi izgrieztos vārdus,
tev caur matu šķirbām izbirst pieskārienu jūra,
bet ne tos noķert ne ar varu piespiest.

Kaili vai apģērbti, mēs dzīvojam tālāk,
ar zināmu neziņu prāta, bet domu par vienu,
par jauno skaitīšanas sistēmu.

Neko nedrīkst garām palaist, pat, ja lūdzās.
Jāievēro glumie likumi, bet tikmēr,
mēs meklēsim, kur saucējs ir nulle.

Gan tu, gan es,
mēz zinām, ka atradīsim meklēto,
un to kā neredzamu brošu pie sirds liksim.

Tā kamēr nākamie rakstītāji un ievērotāji nāks.
Kamēr mēs te vēl esam citi jau jaunus plānus sēj,
bet līdz tam laika vēl daudz.

Tad nākamā paaudze varēs savas pīpes tīt,
un jaunus ceļus būvēt,
mums tik jāiemāca pareizā tehnika.

There are floating syllables amongst my admirers.
no more whispers
or obtrusive excuses.

Symbols rinse the right words,
a sea of touch flows throught you hair,
can't catch them or make them stop.

Naked or not, we go on with our lives,
with a little of uncertanity, but thought of one thing -
the new measuring system.

Can't miss anything, even if they beg.
Have to follow the slipary rules, but mean while,
we will look for a flaw - where the denominator iz zero.

Not you or me
can tell where the search shall end,
but we will pin it on to our heart, to not forget.

It will go on until the next writers will come.
While we are here, the next ones are making new plans,
don't worry, we still have time.

The next generation will roll their own cigarettes,
and build their own roads and parking spots,
all we have to do is teach the technique.

Man galva plīst pušu, jo nezinu kur tavi vārdi pārvēršas par izdomāto un neīsto. Tu mani biedē. Tā laikam psiholoģiskā realitāte - mēs baidāmies no tiem, kas līdzīgi. Vai konkurence ir tā, kas biedē?... Vai mums bail pašiem uz sevi skatīties? Es neprasu, lai atbildi. Es negribu, lai atbildi. Šodien augstpapēžu kurpēm uzasināts papēdis, lai kāpjot vairāk sāp. Lai, kad dejojam to deju, kuru neatminos tev pēdas dur. Lai ir vērts vēl asākus trīt.
Sasodītā sabiedrība. Viņiem (un mums) viss ir plika bilde. Šis labs, tas nē! Un, lai cik daudz es nezinātu, es māku sacīt to, ka NEKAD nav tā, ka ir melns vai balts..../this is where you have to think/
Un man vienalga par to, ka nekad ir nekad nesakāmais vārds.. jo taisnība šoreiz iegūs troni - visi esam pa vidu - starp labo un ne tik labo ;] ! !! !!!


I shall not scream in the middle of the night; i shall not scream in the middle of the night; i will not scream tonight; i can stop screaming my mute scream tonight; if i do scream, its not because i want to be heard. I shall not scream, not tonigt. I will not scream. And the worst part is that u know i will not scream tonight or any other night. I shall not scream. If u r a genious then u totaly understand what i mean. If not, then all u need to know is that i will NOT SCREAM TONIGHT! (and if i do (which is not gonna happen) there would be no way for u to stop me!) ha ha..
lets just turn off the light and leave the ride in the parking space provided. Press the lock button and leave me the key! You know what i mean! i know u do. So, will u do as i say. No, don't scream. See, everyone has a time in their lives when they want to scream. Some want more, some not. I know that u will not scream tonight, because then ur ears shall fall dead. OK. Don't scream.
"I could never love someone who missed a metaphore." <--- i did not just say that! Im just kiddin, ill luv u even if u don't get this so called metaphore.
A sweet goodnight kiss on ur cheek and a kiss on your forehead. The first kiss - I love you. The second kiss - sweet dreams. ha ha, no metaphores here. ;]

p.s. Es nedrīkstu teikt ko domāju. bet saku, ka tas ir kaut kas, ka iepriekš šeit nav sacīts.. tikai manā galvā.. es vēl domāju.. esmu domāšanas procesā. Nē..jā!..veiksmīgu domāšanu! :D

p.s.s. Man sāp kakls un.. Au!
-more tea??
-yes, please!



AND THIS IS WHERE I SHUT UP!

Mu ha ha ha hāāā.....

ī ī ī ī: music night

Just for sake of varity this one will be en ingles. So, just for a fast intro; every semester there is a Glebe Music Night. (and, blah, it is ALWAYS on thursdays! xD) If u go to a such a concert then u will hear our owsome junior, senior + jazz bands, as well as chamber, concert, man and full choirs, and ofcourse the mindblowing offbeat team (if u type 'glebe ci offbeat' in youtube then ull c what i mean). Yeah. Got really nothing more to say, cuz im bad at review stuff! xD just had to go n c it ur self, but don't worry - there s always next year! ;]

Tgd pārlēkšu uz lv valodu! Skolā. No rīta paspēju laikā, biju tikko pie skapīša, kad noskanēnja pirmais zvans. Bioloģijā skolotājs skrien cauri pēdējai nodaļai ātrāk kā vējš. Mums reāli ir palikusi nedēļa, bet visam, kas palicis vajadzētu vsmz divas nedēļas. Tagad mācamies par sirdi, par to, ka tā. (skolotājs pieminēja arī to, ka sirds nav tā ar kuru mīlam.. its all BS! xDDDD ha ha ha). Fizikā turpinājām mācīties par elektromagnētiem. Pusdienlaiku pavadīju sēžot kopā ar citiem bērniem pie vienā gaitenī - es pārskatīju vēl atkārtojuma uzdvms matem. k.d... Tad teātrī skolotājām pārmaiņas spēc bija labs garīgais (tas bieži negadās) un viņš turpināja stāstīt par to, kā jāizprot savs tēls un kā labāk to parādīt uz skatuves. Tad viņš minēja dažādas medodes un ko tur. Citēja dažus nepārspējamus aktierus, režisorus u.c. Nu jā.. Tad nedaudz piestrādājām pie dialogiem un tad negaidīti atskrēja zvans.. Matemātika + kontroldarbs!! Grrr... iepriekšējāis bija katastrofa.. g.v. Gada sliktākais matem. kontroldarbs. (arī Plaknim un citiem klasē bija gājis tūdīgi, tāpēc nākam otrdien būs extra uzdevumi, lai uzlabotu atzīmes, labs skolotājs i suppose!) Nu jā. Tā kā es beidzot biju padarījusi arī dažu m.d. uzdevumus kamēr mācījāmies vielu, kontroldarbs nešķita tik grūts. Man šķiet, ka šis ir pirmais k.d. šajā semestrī, kur es atbildēju uz visiem jautājumiem un biju vairāk vai mazāk droša, ka arbildes ir pareizes.. (kad pirms zvana nodevu darbu skolotājam uznāca neliela nostalģija pēc 9.&10. klases, kad es neuzdrošinājos atstāt nevienu jautājumu neizrēķinātu pareizi!!).. tad, neiegriezusies savā skapītī devos pa taisno ārā pie riteņa ceļā satiku GGG skolotāju, viņa man kārtējo reizi nolasīja puslekciju par to, ka ir jādara, kas darāms un viss.. un eh!

Devos pie riteņa. Kamēr slēdzu vaļā slēdzeni redzēju, ka trīs paziņas (labi paziņas, nu labi, draugi) aizsoļo aiz stūra, parasti es tur nebrauktu, bet tas man atgādināja, ka vajadzēja iegriezties pie mammas, lai palūgtu naudu konča biļetei. Braucu ar riteni un nogriezos kur viņi. Es pavraucu garām tā it kā nebūtu viņus redzējusi ( just for clearifications, they r guys), pēc pāris kvartāliem arī sadzirdēju svilpienu, kuru uzreiz atpazinu (un biju jau paredzējusi..) (āā, strpcitu, viens no viņiem bija Plaknis.. ha ha, tas kurš svilpa, es zināju, ka viņš svilps, pārāk labi jau pazīstu). Tātad, kur es paliku.. āā.. nu es atskatījos un sāku braukt lenāk. Iekšējais monologs sprieda, vai braukt tālāk, vai piestāt, apmest riņķi un braukt apsvēcināties... Izvēlējos otro variantu! :) Nu jā.. tad beigās sanāca tā, ka viens no viņiem diezgan veikli nogriezās, lai dotos uz autobusa pieturu, bet es kopā ar šiem diviem un riteni pie rokas devāmies tālāk. Svaidījāmies ar jokiem un pļāpājām, bet tad man bija jāgriež uz otru pusi, pateicu atā, uzlēcu uz riteņa un pēc pāris kvartāliem biju jau, kur plānots.

Tad braucu mājās.. un noskatījusies savu 4.00 oclock House on channel 83! (jip, lāci, hausu! ;))) ) tad apskatīju šo to no Bio. pierakstiem un tad jau bija laiks iet ārā. Paķēru līdzi gaismiņas ritenim, jo atpakaļ ceļā vajadzēja un vēl šo to un biju ceļā.
Atpakaļ ceļā galvā skanēja ritmiskas melodijas un ritenis visu laiku brauca līkločos, biju DIKTI labā noskaņojumā.. but now, not so much! Rīt taču skola!

Bučas visiem maniem mīļajiem tarakāniem un saules sveicieni tiem, kas ir prusaki, ne tarakāni! :p un.. un.. un.. es jau aizmirsu! :D

aha.. un sorry par kļūdiņām! haha

ps. some songs that were we heard tnght:
Drive my car
I wanna be like you
Call me
Hallelujah
Tears in heaven
Stand by me

Pirātiska Ieiputrija

Nemet.
Nemet man augli sejā, bet drīzāk to kop
Kā mājdzīvnieku lepnu,
Vai labāk norij pats ar savu skābo lepnumu.

Runā ātrāk vai nerunā vispār
Un, ja sametās bail, tad iesper
Pats sev,
Lai sāp par diviem.

Lai no tuksneša smiltīm izlien vaimanu pūķis
Un uguni dzen tā, ka ausis sāk sāpēt.
Neglābs ne Ziemassvētku džngls,
Ne Šveices visvarenā gvarde.

Un es tā pat zinu, ka nemāki rēķināt,
Ir 23 datums, pēc desmit dienām nebūs 33,
Gluži tā pat - 3 3 3, nav trīs dažādi skaitļi,
Bet gan rinda salikti vienādi cipari.

Mēs visi esam vienādi,
Tas nekas, ka tu mammai es viens un īpašs,
Mēs visi esam pliku skaitļu jūra,
Pietam nomaldījušies savās ikdienas ķildās.

Tava stulbuma pakāpe nepārsniedz 17 ar pusi,
Bet zemāk ar nekrītas,
Un cauru dienu tu klausies to pašu dziesmu,
Kas arī vakar dauzījās tev prātā.

Es zinu kur tev ir sākums,
Un kur pienāks gals,
Jo nav vairs Lieldienu zaķu
Un bērnu zīmētie ziedi.

Mēs esam iespiesti vakuumā,
Kur nav pudeles kakls,
Un nav arī pagraba zem mums.
Un es esmu ar jums.

Starp tik daudziem tukšumiem
Pret pašas gribu iesviesta un turēta,
Bet tu man klusi čuksti:
Nav jau citur kur iet.

.

come in

Nu tā. Šodien agri no rīta iegāju eHarmony.ca un piereģistrējos.. Un nevis tāpēc, ka vēlos ar šīs lapas palīdzību atrast savu īsto, bet gan tāpēc, ka tur uzdod jautājumus un beigās atrāda personības profilu! Man likās, ka tas viss ir BS (*bull shit) , bet es, kad izlasīju rezultātu nespēju beigt smaidīt, jo tas, ko viņi tur par mani izsklāstīja tik perfekti- es visu laiku domāju, "jup, tā ir"! :))) bučas viņiem, (ha ha, un man likās, ka esmu kā grāmatā kurā rakstīts neredzamiem burtiem).. neapvainojies, Tev ar buča! :*

ps. vai bide ir ok?

skrienot uz busu

Rīts sākās diezgan debīli, jo nolēmu neiet uz pirmo stundu, kas šodien bija fizika. Lēmums tika pieņemts tāpēc, ka vēlējos atkārtot matemātikas kontroldarbam. Vienkārši vakardien iespēja bija visai neliela. No skolas pārnācu pārgurusi un nolūzu skatoties kārtējo epizodi seriālam Draugi (kuru, kā par brīnumu biju jau redzējusi). Pamodos par vēlu, 10 min pirms pieraksta pie treneres, līdz ar to savācu mantas uz nesos, cik var uz zāli. Tur kopā biju kādu stundu, bet pārnākot mājās nogurumam komplektā uznāca migrēna, pret to nepalīdzēja nekas (kā jau parasti) tā kā nācās mācīšanos likt pie malas un pagulēt. Pamodos šodien no rīta - biči par vēlu. (bet es brokastis vismaz paēdu) .. nu jā. Tad nu es kamēr izgāju no mājās ārā stundu vēlāk kā parasti.

Tātad. Turpmākajam es uzzīmēju nelielu zīmējumu, lai saprotat par ko runāju:


par šo te: Violetais 'M' ir manas mājas. Lilla 'P' ar aplīti rinķī ir pieturas. Sarkanais ir kā es parasti no rīta dodos uz skolu. Zilais ir šī rīta ceļš.

Tad nu tā. Es izgāju ārā no mājas, aislēdzu durvis un pirmajā PieturĀ redzēju autobusu un nolēmu skriet uz nākamo pieturu. Kur gaiši zilā līnija pārvēršas par tumšu, tur es skriešanu pārtraucu, jo autobuss bija jau pabraucis garām tai pieturai uz kuru skrēju. Nu neko. Nolēmu doties uz nākamo, ja nu nāk 7, kas (šinī shēmā(!)) griež no augšas, pirms trešās pieturas. Tur kur tumšā līnija atkal pārvēršas gaišajā es atsāku skriet, jo purnu pabāza 7 autobus. Tā kā man priekšā bija zaļais tad neuztraucos par to, ka mani varētu nobraukt kāda automašīna.. bet nu jā, škrobe tāda, ka te var griezt pa kreisi pie sarkanā.. Tā kā rīta lielais steigas periods bija vairāk vai mazāk jau cauri, tad satiksme nebija liela un resnais autobus griezās ar. Ah. Bet es protams turpinu skriet. Šoferi apstājās biči pirms pieturas, tāpēc, ka tas pirmais bus, kuru nokavēju vēl bija aizņēmis pieturu. Bet šorīt šoferis bija labs un drošivien redzējis mani uz priekšu nepabrauca. Un jā.. es paspēju uz autobusu. :)


Teledfons izlādējās no rīta (vsp jau vakar), tā kā man nebija ne jausmas kāds ir pareizais laiks. Pie ridō centra izkāpu ārā, lai gaidītu 4. busu. Pietura bija tukša. Nu labi, gandrīz. Tur bija vienš džeks, kas ar bija no manas skolas, lai gan man viņu vajadzēja pazīt es pat vārdu nezināju.. (viņš laikam bija mūsu mājā, oktobrī..) Klāt negāju un neko nesacīju tikai 'Hi' un viss. Es nezinu pēc cik ilga laika atbrauca arī autobus. Un, lai gan man likās, ka es kavēju skolā ierados apmēram 4 minūtes pirms pirmās stundas beigām. Perfekti! :) pie skapīša aši apmainīju zābakus, novilku jaku, paņēmu, kas vajadzīgs... un devos uz otrās stundas klasi, bet apkārt (pa citām kāpnēm), jo tās, pa kurām dodos augšup parasti bija tieši pretī manai fizikas klasei. Un par laimi, neviens no fizikas nav manā bioloģijas klasē.. Lai gan jutos sūdīgi par stundas bastošanu, jutos arī labi, jo vairāk vai mazāk bija izdevies rīts. Protams bija nedaudz neveikli pusdienlaikā pasveicināt fizikas skolotāju, bet nu.. Tāda dzīve. Nekas. .. man varbūt būs zīme...
Nu labi. Pēc stundām bija ašis teātra (IMPROV) mēģinājums un tad devos mājās. Paēdu. Devos vingrot. Pārnācu mājās. Uzcepu cepumus no 'Brownie mix' priekš rītdienas IMPROV pasākuma. Ir jau vēls, 3 naktī. Pet pirma atnācu pie kompja biči atkārtoju fizku un bioloģiju. Rīt visticamāk mājās būšu ap deviņiem.. Es nezinu kāpēc, bet viss ir sviestā.. Dažbrīd labā sviestā, citbrīd **** sviestā. Gribu, lai skola ātrāk beidzas. Nākamnedēl būs daudz darāmā. Uh..

Labi, es eju..

Ar Riekstu nekas vairāk par mini sarunu nesanāk.
Mohiju tā pat satieku katru dienu (jo mums skapīši ir BLAKĀM). Šodien es viņam pateicu 'Hey', tas viss.
Plaknis turpina nerunāt matem. klasē, tā pat kā es..

Lūdzu jums par AnotĀcijĀm! :)

un, un, un.. ah. Aizmirsu

P.S. Šodien lasot bio. piekakstus sapratu, ka tas tests, kur dabūju 20/50 ir PIRMAIS tests MANĀ MŪŽĀ, kurā izgāzos. Tāpēc es TĀ pārdzīvoju. Iepriekš domāju, ka esmu vnk saspiedusies. Bet nu jā. Eh.. žēl! :o


ŌŌŌ-
nedēļas dziesma: R.E.M. - Losing My Religion


es guļu! :zzzzzzzzzzzzzzz

Zem spārna®

▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬
Ir jau nākamā diena. Tas ir labi. Palicis nedaudz vieglāk. Un tomēr pakrūtē vēl nedaudz griežās. Pietam tā pamatīgi, bet vismaz asas vairs neauļo laukā. Vakardiena:

Ienākot iekšā es viņu redzēju tur guļam. Palika grūti sagromot siekalas. Iekšēji es biju panikā. Redzēju, ka tante saiņo vaļā ziedus un nevarēdama skatīties uz ziedu pārklāto vectēvu devos palīgā tantei. Bija grūtāk kā biju domājusi. Man acis sabrieda, un pēc sekundēm divām man rokā atradās mans dzeltano rožu pušķītis. Es nezinu cik tur šo skaisto ziedu bija, bet varu derēt, ka pāra skaitlis, ne kā citas reizes, kad kādam ko līdzīgu sniedzu. Un tad arī uzpūstās acis sāka laist vaļā lielas, karstas asaras. Jo vairāk raudzījos taisni uz priekšu, jo grūtāk bija paslēpt slapjos draugus. Es apgriezos rinķī un pa taisno izsteidzos laukā no zāles. Cilvēki bija daudz vairāk kā viņu bij sākumā. Man gan bija vienalga. Izsteigusies no telpas es ieskrēju stūrīti, galvu nometusi uz leju vietā, kur divas sienas satikās. Klāt pienāca otras puses onkulis un apņēma mani. Es viņam piekusu klāt un gribēju, lai viņš nekad mūžā nelaistu mani vaļā. Bija tik viegli, kad viņš mani turēja. Lai gan pakrūtē tik un tā dūra kā ar dunci no iekšienes. Kādu labu brīdi viņš itin nekā nesacīja. Drīzi viņš man paskaidroja, ka vectāvs tik un tā vienmēr būs ar mani domās, es to jau zināju, bet bija drošāk, kad viņš man to pateica. Man bija jāpasaka vectēvam visas gaišās domas un jāpalaiž, lai dodas tur, nez kur, kur visi viņi aizvējo. Es saņēmos un piegāju vecamtēvam klāt ar neskaitāmiem labu vēlējumiem un atmiņām, tad noliku dzeltenos ziedus viņam pie sāna un devos blakus vecākajai māsai, kas arī bija apklāta ar asarām. Es mēģināju pasmaidīt, jo vectētim tagad taču ir vieglāk.
Bija sasodīti grūti. Bet kopš tieši tā brīža ar katru aizrietošu sekundi grūtāk vairs nepalika.

Pēc tam visi bija aicināti uz bēru mielastu kafejnīcā/banketu zālē, kas atradās netālu Tēraudlietuves ielā. Visu pēcpusdienu pavadījām edot un dzerot, un atceroties par to cik jauks vecais bija. Mielasts beidzās un atvadoties es atskatījos uz viņa tukšo vietu un uzsmaidīju vececam ardievas. Dienas beigās bija labāk, jo sapratu, ka biju ļāvusi vectēvam doties. Sirdī tik paliek tāds tukšumiņš, jo es zinu, ka vairs nekad viņu nesatikšu.
Tāpēc es lidoju pāri okeānam, un tas pavisam noteikti, bija tā vērts.
▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬

Pieminot vecotēti,
29.09.29 - 15.12.08

▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬▬