Well, well, well.
Time sure flies. So many things have been going on, I don't even know where to start.
First, last month my first niece was born (after four nephews you'd think it's about time!), and that has been on top of my happy list lately.
I also begun my driving theory classes, so far they've not been awesome. I am learning things, but the dude teaching me and le group is some old fart who has zero faith in young people and he thinks that Latvia's current president is the only decent president he's seen in office ever. (To put in in a perspective, the current president has the worst rating off all the presidents we have had.)
But lucky for me that I study from books, and it's basically just memorizing so I don't really have to give a damn about what he says or doesn't say. Just have to be at the class twice a week.
Later this month I'll be going to Portugal again! I can't wait. I am so excited, I just want to make flips like a small puppy, but then I realize that I can't do that.
My friend has moved into a flat, and her boyfriend has arrived, and to be honest I am jealous of her. But she knows it. :D
And I have a job interview next week, and I am so worried, but it's good that I've not quit my current job, so I don't have to panic too much.
Life is moving forward at a speed that I can't really follow along to, just keep playing catch-up with it. I've also been sick for two weeks or so. Bad cough, had high temperature and the past two days my head just keeps aching. Oh well.
Work has become really dull. I'm at work now and I seriously can't be bothered to do much. Blah! Have to reply to yet another complaint, people are just ridiculous!
Also winter was gone all February, ha, I've even forgotten what snow feels like. Winter was gone before it actually got here. The migratory birds have started to come back. The pussy willow has begun to bloom. The sun leaves later and comes right back up around the time I get up from my sleep. The lights in the city dim off soon in the morning. People seem to ditch their warm coats, hats and mittens. I guess spring is here.
Showing posts with label ir labi. Show all posts
Showing posts with label ir labi. Show all posts
Saturday, 1 March 2014
Friday, 6 September 2013
Trešā persona
Kādu rītu es pamodīšos un viss šķitīs kā sapnis. Viss tas, ko dzīvē esmu piedzīvojusi, liksies kā kaut kas ārzemju pasakā izlasīts.
Bet, ja godīgi, tad jau tagad, kad cilvēkiem stāstu, kas esmu, no kurienes nāku un caur kurieni esmu gājusi, es jūtos, ka runāju par kādu trešo personu. Es stāstu par sevi kā par kādu citu cilvēku, kuru gluži vienkārši esmu ļoti labi iepazinusi. Es atstāstu kādu nesen izlasītu grāmatu, vai filmu, kuru šobrīd rāda lielā kinoteātra mazākajā zālē. Es esmu te. Un es sevi prezentēju kā būtni, kas nu tā, starp citu kaut kur ir un kaut ko dara (vai varbūt nedara neko).
Un tad man paliek žēl par to, ka daudz, jo daudz lietu, domu un notikumu paliek nepateikti, nepierakstīti. Tas viss paliek domu vācelītē, laikam slīdot pa garajiem dzīves gaiteņiem to visu norij zemapziņa, absolūti nekas pāri nepaliek.
Kad jūtos savādi, vai kad jūtos kā vēl nekad, gribas vaicāt kādam, vai tu zini kā tas ir..? Un nereti es tā arī daru, cenšos cik vien iespējams sīki un detalizēti izstāstīt kā jūtos, un uzreiz vaicāju, vai tev ar tā ir bijis? Mani sen jau vairs nepārsteidz tas, ka neviens mani neizprot, cilvēki parasti lūr uz mani kā uz kādu, kas no citas planētas nokritis (un pa ceļam smagi apsities). Viņiem nav ne mazākās nojausmas, un līdz ar to es arī zinu, ka atrast kādu līdz-domātāju ir praktiski neiespējami. Tas izklausās visai skumji, — bet tā nav, gluži pretēji! Tas gluži vienkārši nozīmē, ka piedzīvoju ko vēl nebijušu! I feel special, and so BITE ME! Tā nu tas ir.
Es jau tagad pārlasot kādus sava emuāra rakstus jūtos it kā lidotu cauri notikumu jūrai, tad vēl atminos kā man tanī brīdī ir gājis, kādi uztraukumi bijuši, un kādi prieki bijuši. Un, ja tā padomāju, tad saprotu cik daudz dzīvē ir bijušas neskaidrības par notiekošo, par to, kas notiks un, to kas bijis. Tik daudz dzīvē mainās sekunžu simtdaļā un rezultātā mainās visa turpmākā dzīve. Tas var būt kādas vienkāršas idejas dzimšana, vai kāds notikums vispasaules politikā. Viss tas, ko daru, balansējas uz adatas paša gala. Dzīve ir tik koša un daudzpusīga, ka ir tik viegli iedomāties par to, kā būtu, ja būtu. Dažreiz pat ir patīkami ar laivu izpeldēt cauri ideju ielejām.
Bet visforšāk ir tad, ka es saprotu, ka dzīve ir ieslīdējusi pareizajās sliedēs. Tas, protams, nenozīmē, ka ja lietas būtu citādi, tad būti slikti, vai nepareizi; tas nozīmē, ka patreiz esmu apmierināta ar izvēlēm, ko esmu veikusi. Un, ja ir kaut kas, kas neapmierina, esmu iemācījusies ar to sadzīvot. Viss ir labi, viegli, un ir arī grūti, un kopsavilkums ir visai pozitīvs.
Un tagad, es spiedīšu publish, un varbūt kāds pat šo rakstu izlasīs, un nedod dievs, priecāsies par mani. Bet visticamāk, tas ieslīdēs nebūtībā, bet būs vismaz pierakstīts.. Kādu dienu, kad man varbūt būs skumji, es šo pārlasīšu un vismaz uz īsu brīdi būs labi. Būs prieks, un es sapratīšu, ka viss, gan labais gan sliktais, nāk un iet, dzīve konstanti mainās.
Bet, ja godīgi, tad jau tagad, kad cilvēkiem stāstu, kas esmu, no kurienes nāku un caur kurieni esmu gājusi, es jūtos, ka runāju par kādu trešo personu. Es stāstu par sevi kā par kādu citu cilvēku, kuru gluži vienkārši esmu ļoti labi iepazinusi. Es atstāstu kādu nesen izlasītu grāmatu, vai filmu, kuru šobrīd rāda lielā kinoteātra mazākajā zālē. Es esmu te. Un es sevi prezentēju kā būtni, kas nu tā, starp citu kaut kur ir un kaut ko dara (vai varbūt nedara neko).
Un tad man paliek žēl par to, ka daudz, jo daudz lietu, domu un notikumu paliek nepateikti, nepierakstīti. Tas viss paliek domu vācelītē, laikam slīdot pa garajiem dzīves gaiteņiem to visu norij zemapziņa, absolūti nekas pāri nepaliek.
Kad jūtos savādi, vai kad jūtos kā vēl nekad, gribas vaicāt kādam, vai tu zini kā tas ir..? Un nereti es tā arī daru, cenšos cik vien iespējams sīki un detalizēti izstāstīt kā jūtos, un uzreiz vaicāju, vai tev ar tā ir bijis? Mani sen jau vairs nepārsteidz tas, ka neviens mani neizprot, cilvēki parasti lūr uz mani kā uz kādu, kas no citas planētas nokritis (un pa ceļam smagi apsities). Viņiem nav ne mazākās nojausmas, un līdz ar to es arī zinu, ka atrast kādu līdz-domātāju ir praktiski neiespējami. Tas izklausās visai skumji, — bet tā nav, gluži pretēji! Tas gluži vienkārši nozīmē, ka piedzīvoju ko vēl nebijušu! I feel special, and so BITE ME! Tā nu tas ir.
Es jau tagad pārlasot kādus sava emuāra rakstus jūtos it kā lidotu cauri notikumu jūrai, tad vēl atminos kā man tanī brīdī ir gājis, kādi uztraukumi bijuši, un kādi prieki bijuši. Un, ja tā padomāju, tad saprotu cik daudz dzīvē ir bijušas neskaidrības par notiekošo, par to, kas notiks un, to kas bijis. Tik daudz dzīvē mainās sekunžu simtdaļā un rezultātā mainās visa turpmākā dzīve. Tas var būt kādas vienkāršas idejas dzimšana, vai kāds notikums vispasaules politikā. Viss tas, ko daru, balansējas uz adatas paša gala. Dzīve ir tik koša un daudzpusīga, ka ir tik viegli iedomāties par to, kā būtu, ja būtu. Dažreiz pat ir patīkami ar laivu izpeldēt cauri ideju ielejām.
Bet visforšāk ir tad, ka es saprotu, ka dzīve ir ieslīdējusi pareizajās sliedēs. Tas, protams, nenozīmē, ka ja lietas būtu citādi, tad būti slikti, vai nepareizi; tas nozīmē, ka patreiz esmu apmierināta ar izvēlēm, ko esmu veikusi. Un, ja ir kaut kas, kas neapmierina, esmu iemācījusies ar to sadzīvot. Viss ir labi, viegli, un ir arī grūti, un kopsavilkums ir visai pozitīvs.
Un tagad, es spiedīšu publish, un varbūt kāds pat šo rakstu izlasīs, un nedod dievs, priecāsies par mani. Bet visticamāk, tas ieslīdēs nebūtībā, bet būs vismaz pierakstīts.. Kādu dienu, kad man varbūt būs skumji, es šo pārlasīšu un vismaz uz īsu brīdi būs labi. Būs prieks, un es sapratīšu, ka viss, gan labais gan sliktais, nāk un iet, dzīve konstanti mainās.
Sunday, 20 November 2011
Tuesday, 15 November 2011
Saturday, 12 November 2011
Prieka lieti.
Lietains laiks, lietains prieks. Šodien manā paradīzē līst laimes lietus. Galīgi bez iemesla gribas smaidīt. Gribas pierādīt, ka par spīti visam, es gribu smaidīt. Lai tik kāds pamēģina manī modināt sāpi, bēdas, skumjas.. Es pretī uzbrukšu ar smaidu, jo esmu stiprāka par jums visiem. Man vienalga, ka ir nomācošais novembra vilciens, esmu neievainojama, esmu dzīva. Vēnās kā ūdens Niagārā rit asinis. Tās iemet vaigos veselīgu sārtumu, un lūpās neizsmeļamu smaidu. Māc nogurums, bet man vienalga. Gribas pateikt pasaulei taisnību, lai arī viņi zin, un, lai saprot.. Bet es māku turēt noslēpumus, nav lemts citiem uzzināt to, kas padara manas dienas nebeidzamas. Nevienam nav jāzin, tas, kas slēpjas manā domu skapī.
Es tik smaidu, jo tā tomēr ir vieglāk nekā pūt ar asarām acīs.
Es tik smaidu, jo tā tomēr ir vieglāk nekā pūt ar asarām acīs.
Monday, 21 June 2010
All Too Much
Hi.
Many things have happened recently, and I will try to cover as much as I can. I don't have much time, so I will just go fast through things.
First I would like to let You know that I have finished school. I will be getting my diploma this Friday, but I had my last exam last Friday, so I am done! About that, though I am done, I signed up for summer school. I will be doing to two courses to increase my mark in English and Biology, all to get into my first choice University: Glasgow Caledonian. If I don't get in there then I will be probably going to Dundee University. We shall see how things work out. I am applying to live in Glasgow Caledonian residence, I just need to finish the application and send it to them (along with several other things). So yeah, basically there is a lot of things to do.
Other thing that I wanted to talk about was the past weekend. Friday night we (me, mom and Tašpuks) went to Zemgālija. It was so relaxing and, and.. I had a great time there. I would go into to details, but as I said, I am in a rush. The next morning we went to Canada's Tērvete for the Līgo celebration. That included folk dancing, singing, and, of course, beer drinking. It was supposed to be more fun, but one of my good friends left early that night, but my other friend, who said she would be there was no where to be found. But it was alright. The next morning we were on our way back to Ottawa. But we didn't stay home for long. We had to get dressed and leave for this church thing, blah, blah, blah (I just don't know what it is called in English) and after that we went to celebrate at this families place. They live by the lake and there was a great view, fancy dinner and a lot of fun with other people. And it was probably the last time I will ever see Edijs, a guy who claims that I am his favourite girl. How cute is that? Haha.
And this week is busy as hell. Today I have to clean up the house, and then I'm going to the movies with Rebeka, that should be fun. I might be sleeping over at her place, and that should be fun as well. (Yeah, not so good on synonyms today). Tomorrow is Thinh's and Sunny's birthday party, and I still need to get presents for them. Wednesday there is a plan to celebrate Līgo (again) and if not, then I will go clubbing. Thursday I have to go to a dinner that my friend's family is organizing. And Friday, as I already mentioned, is the commencement at our school, so all the grads of 2010 will be getting their diplomas in a very uncool, formal, unpersonalized, "american movie" fashion. Yeah, yeah, we will be wearing the gowns and the funny hats. After that we (my mom, Tašpuks and I) will be going to a sushi place to celebrate the whole thing in a more personal and cozy atmosphere. Saturday is FREE. But I am sure that during the next few days I will fill it up with something (actually I have a feeling that I already have something to do, but I just don't recall it). And Sunday there is a concert at the Latvian place, some guest artists playing. Next Monday, so in a week, will be the Prom day. I will not be going to the official prom (buūuuuu). But I will go to an alternative version of it, and later to another alternative after-prom. That should be loads of fun!!!
That is my plan for the next week. So bye for now.
I miss You much but there is so little time!!!!
Many things have happened recently, and I will try to cover as much as I can. I don't have much time, so I will just go fast through things.
First I would like to let You know that I have finished school. I will be getting my diploma this Friday, but I had my last exam last Friday, so I am done! About that, though I am done, I signed up for summer school. I will be doing to two courses to increase my mark in English and Biology, all to get into my first choice University: Glasgow Caledonian. If I don't get in there then I will be probably going to Dundee University. We shall see how things work out. I am applying to live in Glasgow Caledonian residence, I just need to finish the application and send it to them (along with several other things). So yeah, basically there is a lot of things to do.
Other thing that I wanted to talk about was the past weekend. Friday night we (me, mom and Tašpuks) went to Zemgālija. It was so relaxing and, and.. I had a great time there. I would go into to details, but as I said, I am in a rush. The next morning we went to Canada's Tērvete for the Līgo celebration. That included folk dancing, singing, and, of course, beer drinking. It was supposed to be more fun, but one of my good friends left early that night, but my other friend, who said she would be there was no where to be found. But it was alright. The next morning we were on our way back to Ottawa. But we didn't stay home for long. We had to get dressed and leave for this church thing, blah, blah, blah (I just don't know what it is called in English) and after that we went to celebrate at this families place. They live by the lake and there was a great view, fancy dinner and a lot of fun with other people. And it was probably the last time I will ever see Edijs, a guy who claims that I am his favourite girl. How cute is that? Haha.
And this week is busy as hell. Today I have to clean up the house, and then I'm going to the movies with Rebeka, that should be fun. I might be sleeping over at her place, and that should be fun as well. (Yeah, not so good on synonyms today). Tomorrow is Thinh's and Sunny's birthday party, and I still need to get presents for them. Wednesday there is a plan to celebrate Līgo (again) and if not, then I will go clubbing. Thursday I have to go to a dinner that my friend's family is organizing. And Friday, as I already mentioned, is the commencement at our school, so all the grads of 2010 will be getting their diplomas in a very uncool, formal, unpersonalized, "american movie" fashion. Yeah, yeah, we will be wearing the gowns and the funny hats. After that we (my mom, Tašpuks and I) will be going to a sushi place to celebrate the whole thing in a more personal and cozy atmosphere. Saturday is FREE. But I am sure that during the next few days I will fill it up with something (actually I have a feeling that I already have something to do, but I just don't recall it). And Sunday there is a concert at the Latvian place, some guest artists playing. Next Monday, so in a week, will be the Prom day. I will not be going to the official prom (buūuuuu). But I will go to an alternative version of it, and later to another alternative after-prom. That should be loads of fun!!!
That is my plan for the next week. So bye for now.
I miss You much but there is so little time!!!!
Wednesday, 9 September 2009
o9.o9.o9
(jeb dzimšanas diena pēc 9 dienām!)
Šodien bij gara diena. Bet jāsāk ar vakardienu. Vakarā atradu vēstuli kuri biju rakstījusi pati sev. Tas bija 2007 gada februāri, un uz tās bija rakstīts, ka jāizlasā tā paša gada decembrī! Bet re kā, atradu tikai tagad. To izlasījusi biju nedaudz uz sevi saskaitusies. Bija dažas nelāgas lietas sarakstītas un vsp tajā laikā biju dumjāka kā atminos. Izdomāju, ka jāuzraksta jauna vēstule. Tā arī izdarīju. Pozitīvāku un foršāku! To centīšos lasīt kaut kad jūnijā vai jūlijā. Pēc skolas nopirku ritenim kameru, un jau šodien uz sklou braucu ar velosopēdu. Pirmie desmit metri bija savādi, bet tas bij tāpēc, ka stūre bija šķība. Skolā gāja labi. Visās stundās mācītais ir interesants. Viena stunda (HHS4M) Families and Individuals in Diverse Society ir diezgan aizraujoša. stunda paskrēja nemanot, jo tas ko mācījāmies mani tiešām aizrāva. Rīt no rīta iešu uz Offbeat* tryouts un cerēšu, ka tikšu grupā. Vēl rīt pusdienlaikā mēģināšu pieteikties bakstage par S.T. (stage manager). Un vēl rītā jāiet isniegt, ka vēlos būt Year Book Comitte. Gribās piedalīties gadagrāmatas tapšanā. Nedēļas nogalē varbūt atkal spēlēsim biliardu , bet iespējams, ka vienkārši tusēsim kopā. Nu jā. Daudz mājas darbi, ļoti darbietilpīgi, bet ļoti pārdomāti un interesanti darbi darāmi.
Ar Tašpuku sākām domāt par to kurus cilvēkus aicināsim uz dzimšanas dienas ballīti (kas ļoti cerams būs mājās bez mammas klātbūtnes..ta manīs). Nu jā, man šodien ir labs garīgais un negribās domāt par nelāgām lietām. Domās šaudās dažnedažādas domas par cilvēkiem un aizgājušiem notikumiem.
Labi, man blakus sēdošais telefons sīc, ka bača uz beigu iet. Iešu papildīt kādu mājas darbu. Atkārtošu šo to un tad jau likšos slīpi, jo Offbeat audition ir 7:30 no rīta.
Wednesday, 19 August 2009
teātrisks noskaņojums
Nu tad beidzot.
Biju nolēmusi, ka lielā domāšana par to, ko darīšu pēc pēdēja vidusskolas gada tiks veikta septembrī. Līdz ar to arī mācību iestādes meklētu tad.
Bet man vakar uznāca, un tad nu bija lielā sērčošana. Sākumā spriedelēju par to ko pēc 12. klases nobeigšanas gribēšu darīt. Kā jau iespējams esat manījuši man nav tāda viena sirdslieta un viss. Nē, nē, nē, tas nekad nav bijis tik vienkārši.
Man patīk teātris, vairākkārt esmu vēlējusies kļūt par režisoru vai režisora palīgu. Vakar, kad sāku meklēt, t.i. ierakstīju mīļajā googlā stage manager bachelaur un vēru vaļā rezultātus, meklēju tā un šitā.. un nezinu kāpēc es atskārtu, ka visu dzīvi es laikam negribu būt 'vienā vietā' - teātrī. (Lai gan man no tiesas teātris šausmīgi patīk.)
Tālāk. Fotogrāfēt. Māksla. Kaifs. Bauda. Fotogrāfēšana ne vien palīdz domāt, bet arī izpausties savādāk. Bez maz vai ikkatra bilde ir taču fotogrāfa spogulis. Jāatzīst, ka šis mākslas veids arī liek raudzīties uz pasauli savādāk. It kā plašāk pavērtām acīm. Un tomēr, mani attur vairākas lietas. Pirmkārt man nav nepieciešamā tehnoloģija, lai uzņemtu gana kvalitatīvas bildes un, lai izpaustos tik tāl cik gribētos. Jā, var jau krāt un pirkt, bet kas te es par naudas krājkasi?!? Otrkārt man trūks pieredzes, lai ar to nodarbotos profesionālā līmenī. Līdz šim esmu tikai fotogrāfējusi savam priekam. Treškārt, manī māc šaubas vai esmu maz mākslas cilvēks. Un es uzdodu sev jautājumu vai gribu būt mākslas 'telpā' iekšā ar visām četrām. Amatiera līmenī var tā teikt, gurķoties, varbūt pat var atļauties būt nedaudz melīgam. Būtībā atbrīvošanās no dziļākām saistībām. Varbūt esmu pārāk vieglprātīga? Nu nez. Bet fotogrāfēšanu pavisam noteikti malā nemetīšu, jo kā jau teicu - bauda!
Nu tā. Sekojošais. Kaut, kas ko pat nemeklēju. Man patīk rakstīt. Man ĻOTI patīk rakstīt. Tas jau nekas, ka viss ir tāds vājprātīgs un pa gaisu vien, pa gaisu vien. Man patīk rakstīt tā patās un dzeju ar šad tad. Un, lai gan viss tā pavisam nenopietni, man kādreiz bij ideja kļūt par žurnālistu. Bet tad sākās problēmas, vispār jau tāda tikai viena - latviešu valoda, precīzāk gramatika. Esmu zināmā mērā patriote un domāju, ka strādāšu latvijā. Bet, žurnālistam vajag labas latviešu valodas zināšanas, un, lai cik ļoti es negribētu mans valodas līmenis ir iestrēdzis starp septīto un astoto klasi. Protams, pati varēju mācīties .. bla, bla, bla. Bet kur ta nu es. Jā, iepriekš es sev meloju, ka gan jau kaut kad saņemšos. Bet nu jau esmu sapratusi, ka tā viss tas nenotiks. Nu jā, šī iemesla dēļ arī atturos no nākotnes tulkošanā vai citur, kur nepieciešamas vismaz divas svešvalodas. ..next.
Pēdējā pietura. Vismaz šobrīd. Nu jau vairāk kā gadu mani ir aizrāvusi sabiedriskā zinātne psiholoģija. Aizsākās ar to, ka 10. klasē man bija kurss ASP: introduction to anthropology, sociology and psychology (ievads antropoloģijā, socioloģija un psiholoģijā). Pasniedzējs bija ārkārtīgi labs un kursa programma ievilka mani tajā visā līdz ausīm un tālāk. Tieši psiholoģija bija pie vainas. Pirmkārt jau ir vieglāk izsprast sevi. Otrkārt var zināmā mērā izprast citus; domāt līdzi sadzīves situācijās kāpēc cilvēks dara, ko viņš dara; kas viņu pamudināja; kurš dara tā, un kurš dara šitā, kāpēc...u.t.t. Nu principā, kāpēc darām to ko darām un nevis savādāk. Un visi tie jautājumi mani zināmā mērā neliek mierā. Jā, ziņkārība, bet ne tā, precīzāk - zināt kāre. Tieksme izprast apkārt notiekošo dziļākā kontekstā. Tad nu 'mans mīļais googls' vakarnakt bija aizņemts meklējot universitātes, mācību iestādes, kur var studēt bakalaura grādu psiholoģijā. Sākumā meklēju kaut ko Latvijas robežās. Atradu LU (Latvijas Universitātē) un RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Akadēmija). Nu jā. Meklēju vēl Eiropas augstskolās psiholoģijas progrmamas angļu valodā. Vairākās universitātēs atradu, kas bija Anglijā. Viena bij arī Holandē, un tur vēl kaut kur. Pētot šā un tā sapratu, ka principā ir izvēlē studēt BA (Bachalaur in Arts) vai BSc (Bachalaur in Science) .. Kārtējā izvēle. Šobrīd tā kā sliecos uz psiholoģijas zinātni, bet cik noprotu Latvijā tā nemaz neiedala. (..es gan nezinu)
Nu jā. Tas tā pagaidām, tad jau redzēs. Tālāk, ja studēšu Latvijā vajadzēs kārtot latviešu valodas eksāmenu, bet, ja vēlēšos studēt kādā no anļu valodas programām, tad man būs jānokārto zināmā līmenī starptautiski atzīts angļu valodas eksāmens. Un es jau tā veikli iečekoju googlā, ka Otavā tās pieejams ir, protams, par zināmu samaksu.
Visas programmas, kuras meklēju pa universitātēm apkopoju un nosūtīju pati sev vēstulē..
Biju nolēmusi, ka lielā domāšana par to, ko darīšu pēc pēdēja vidusskolas gada tiks veikta septembrī. Līdz ar to arī mācību iestādes meklētu tad.
Bet man vakar uznāca, un tad nu bija lielā sērčošana. Sākumā spriedelēju par to ko pēc 12. klases nobeigšanas gribēšu darīt. Kā jau iespējams esat manījuši man nav tāda viena sirdslieta un viss. Nē, nē, nē, tas nekad nav bijis tik vienkārši.
Man patīk teātris, vairākkārt esmu vēlējusies kļūt par režisoru vai režisora palīgu. Vakar, kad sāku meklēt, t.i. ierakstīju mīļajā googlā stage manager bachelaur un vēru vaļā rezultātus, meklēju tā un šitā.. un nezinu kāpēc es atskārtu, ka visu dzīvi es laikam negribu būt 'vienā vietā' - teātrī. (Lai gan man no tiesas teātris šausmīgi patīk.)
Tālāk. Fotogrāfēt. Māksla. Kaifs. Bauda. Fotogrāfēšana ne vien palīdz domāt, bet arī izpausties savādāk. Bez maz vai ikkatra bilde ir taču fotogrāfa spogulis. Jāatzīst, ka šis mākslas veids arī liek raudzīties uz pasauli savādāk. It kā plašāk pavērtām acīm. Un tomēr, mani attur vairākas lietas. Pirmkārt man nav nepieciešamā tehnoloģija, lai uzņemtu gana kvalitatīvas bildes un, lai izpaustos tik tāl cik gribētos. Jā, var jau krāt un pirkt, bet kas te es par naudas krājkasi?!? Otrkārt man trūks pieredzes, lai ar to nodarbotos profesionālā līmenī. Līdz šim esmu tikai fotogrāfējusi savam priekam. Treškārt, manī māc šaubas vai esmu maz mākslas cilvēks. Un es uzdodu sev jautājumu vai gribu būt mākslas 'telpā' iekšā ar visām četrām. Amatiera līmenī var tā teikt, gurķoties, varbūt pat var atļauties būt nedaudz melīgam. Būtībā atbrīvošanās no dziļākām saistībām. Varbūt esmu pārāk vieglprātīga? Nu nez. Bet fotogrāfēšanu pavisam noteikti malā nemetīšu, jo kā jau teicu - bauda!
Nu tā. Sekojošais. Kaut, kas ko pat nemeklēju. Man patīk rakstīt. Man ĻOTI patīk rakstīt. Tas jau nekas, ka viss ir tāds vājprātīgs un pa gaisu vien, pa gaisu vien. Man patīk rakstīt tā patās un dzeju ar šad tad. Un, lai gan viss tā pavisam nenopietni, man kādreiz bij ideja kļūt par žurnālistu. Bet tad sākās problēmas, vispār jau tāda tikai viena - latviešu valoda, precīzāk gramatika. Esmu zināmā mērā patriote un domāju, ka strādāšu latvijā. Bet, žurnālistam vajag labas latviešu valodas zināšanas, un, lai cik ļoti es negribētu mans valodas līmenis ir iestrēdzis starp septīto un astoto klasi. Protams, pati varēju mācīties .. bla, bla, bla. Bet kur ta nu es. Jā, iepriekš es sev meloju, ka gan jau kaut kad saņemšos. Bet nu jau esmu sapratusi, ka tā viss tas nenotiks. Nu jā, šī iemesla dēļ arī atturos no nākotnes tulkošanā vai citur, kur nepieciešamas vismaz divas svešvalodas. ..next.
Pēdējā pietura. Vismaz šobrīd. Nu jau vairāk kā gadu mani ir aizrāvusi sabiedriskā zinātne psiholoģija. Aizsākās ar to, ka 10. klasē man bija kurss ASP: introduction to anthropology, sociology and psychology (ievads antropoloģijā, socioloģija un psiholoģijā). Pasniedzējs bija ārkārtīgi labs un kursa programma ievilka mani tajā visā līdz ausīm un tālāk. Tieši psiholoģija bija pie vainas. Pirmkārt jau ir vieglāk izsprast sevi. Otrkārt var zināmā mērā izprast citus; domāt līdzi sadzīves situācijās kāpēc cilvēks dara, ko viņš dara; kas viņu pamudināja; kurš dara tā, un kurš dara šitā, kāpēc...u.t.t. Nu principā, kāpēc darām to ko darām un nevis savādāk. Un visi tie jautājumi mani zināmā mērā neliek mierā. Jā, ziņkārība, bet ne tā, precīzāk - zināt kāre. Tieksme izprast apkārt notiekošo dziļākā kontekstā. Tad nu 'mans mīļais googls' vakarnakt bija aizņemts meklējot universitātes, mācību iestādes, kur var studēt bakalaura grādu psiholoģijā. Sākumā meklēju kaut ko Latvijas robežās. Atradu LU (Latvijas Universitātē) un RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Akadēmija). Nu jā. Meklēju vēl Eiropas augstskolās psiholoģijas progrmamas angļu valodā. Vairākās universitātēs atradu, kas bija Anglijā. Viena bij arī Holandē, un tur vēl kaut kur. Pētot šā un tā sapratu, ka principā ir izvēlē studēt BA (Bachalaur in Arts) vai BSc (Bachalaur in Science) .. Kārtējā izvēle. Šobrīd tā kā sliecos uz psiholoģijas zinātni, bet cik noprotu Latvijā tā nemaz neiedala. (..es gan nezinu)
Nu jā. Tas tā pagaidām, tad jau redzēs. Tālāk, ja studēšu Latvijā vajadzēs kārtot latviešu valodas eksāmenu, bet, ja vēlēšos studēt kādā no anļu valodas programām, tad man būs jānokārto zināmā līmenī starptautiski atzīts angļu valodas eksāmens. Un es jau tā veikli iečekoju googlā, ka Otavā tās pieejams ir, protams, par zināmu samaksu.
Visas programmas, kuras meklēju pa universitātēm apkopoju un nosūtīju pati sev vēstulē..
Atkarība.
Vakar satiku. ... darbinieku (tā es viņu tagad saukšu). Neteikšu kur iepazināmies, jo negribu, lai kāds zin kas un kā. Sēdējām līvu laukumā un dzērām alu. Dažbrīd labi nebija. Mož bija par daudz alus, vai kaut kā tā. Ko gan es zinu? Bet bija forši, i think.
Jau trešo dienu uz galda stāv šokolāde, vēl neesmu paņēmusi ne drupačiņas. Es nezinu, kas notiek. Man bail? NEvar būt. Es mīlu šokolādi vairāk kā jebkuru citu našķi.
Vispār es sāku mācēt spekulēt ar savu kāri pēc ..nu teiksim papildus porcijas vai kāda našķa. SestDienā izlasīju par to, ka ir it kā izpētīts, ka cilvēki nemāk pretoties kārdinājumam. Ir morāles principi un tas arī viss. Un tad, kad es tiecos pēc, teiksim, kāda našķa, es sev saku: "nē, marta. TU negribi. Tās ir tavas smadzenes, kas to saka, nevis TU!" Un jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu tas nostrādā, protams, spriest gan vēl nevar, jo šo taktiku izdomāju tik pirms pāris dienām.
Nu tad ar to arī beigšu. Vakarā satikšu foršo Radaru, tad vēl vienu cilvēku. Un rīt ar jauko Lāci braukču uz danču nometni. Būs forši. Nu, es ceru, ka būs. Nē, es zinu, ka būs.
Sirsīgas bučas un sveicieni tiem, kam bija pacietība lasīt "Nu tad beidzot."
slinkākajiem bučas nedošu, bet pasveicināt gan neatturēšos! ;)
Paka, pagaidām.
.
Vakar satiku. ... darbinieku (tā es viņu tagad saukšu). Neteikšu kur iepazināmies, jo negribu, lai kāds zin kas un kā. Sēdējām līvu laukumā un dzērām alu. Dažbrīd labi nebija. Mož bija par daudz alus, vai kaut kā tā. Ko gan es zinu? Bet bija forši, i think.
Jau trešo dienu uz galda stāv šokolāde, vēl neesmu paņēmusi ne drupačiņas. Es nezinu, kas notiek. Man bail? NEvar būt. Es mīlu šokolādi vairāk kā jebkuru citu našķi.
Vispār es sāku mācēt spekulēt ar savu kāri pēc ..nu teiksim papildus porcijas vai kāda našķa. SestDienā izlasīju par to, ka ir it kā izpētīts, ka cilvēki nemāk pretoties kārdinājumam. Ir morāles principi un tas arī viss. Un tad, kad es tiecos pēc, teiksim, kāda našķa, es sev saku: "nē, marta. TU negribi. Tās ir tavas smadzenes, kas to saka, nevis TU!" Un jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu tas nostrādā, protams, spriest gan vēl nevar, jo šo taktiku izdomāju tik pirms pāris dienām.
Nu tad ar to arī beigšu. Vakarā satikšu foršo Radaru, tad vēl vienu cilvēku. Un rīt ar jauko Lāci braukču uz danču nometni. Būs forši. Nu, es ceru, ka būs. Nē, es zinu, ka būs.
Sirsīgas bučas un sveicieni tiem, kam bija pacietība lasīt "Nu tad beidzot."
slinkākajiem bučas nedošu, bet pasveicināt gan neatturēšos! ;)
Paka, pagaidām.
.
Tuesday, 28 July 2009
pavisam nedaudz.
cik var??
es jau jūtu, ka bija par daudz.
piektdien - foršs nometnes pēdējais vakars + dancošana un tusēšana
Sestdien - TUSS.
Svētdiena - grrrr
Pirmdien - kolosāla diena pirms braukšanas ar Tašpuku + shopping + vārda diena.
Otrdien - ceļā uz Rīgu!...
uhhh...
nedaudz vajag piemest kaut ko neforšu???
nē.
es vienkārši neesmu pieradusi, ka labas lietas notiek tik lielos daudzumos, bez stājas.
bet man patīk.
bāc.
nevajag pierast..
citādi nāksies vilties.
es jau jūtu!
***
paldies visiem, kas novēlēja labu vārda dienu
un, protams, paldies Tašpukam un nedaudz arī mammai par foršo dienu! :))
***
un buča lācim,
piedo, ka neko neuzrakstīju! :(
bet tu zini, ka esi man ļoti, ļoti mīļa lāča ķepa!! ;)
apsolu, tev būs pirmais šī gada e-pasts no RĪGAS!!
***
eju krāmēties!! :D
***
Nasta par smagu.
Nevar panest vairs patiesos vārdus.
Jāsasmeļ izlietās dienas,
bet ir jau par vēlu.
Paredzami nākotnes vārdi
un lietas, kas jānožēlo būs.
Noslēptas likstas
un īpaši izcelti māni.
Nav nekur rakstīts,
ka akli esam,
nav spalvas un tintes.
Nav papīra lapas.
Nozagtas pienes.
Nav ne vasara
ne pavasaris.
Bet pienes ir.
Pūkā tītas,
izsmērētas gar palātas
stikla logu.
Vai redzi?
Man jāizspļauj atvadu vārdi.
Cik, pēc skaita,
vai kādās krāsās,
kurš zin kā pareizi būtu?
Plaksti par smagu,
mute neveras ciet.
Aust nākamā rīta saule.
Bez vārdiem atvadamies mēs.
Izrautas papīra lapas.
Nenobeigta vēstule man.
Mēs zinām, ka tikai zābaks
spēj runāt, kad jārunā nav.
Paklusē.
Paklusē šodien mans draugs,
Jo tā pat neviens
neredz to, kas ir ļauts.
***
Bez stājas.
Agresīvi dauzās mana sirds.
Bez stājas, bet cītīgi.
Sirds sit pulsu,
bez stājas.
Grieķu pasaku tēli
kāpj pār glāzes malu.
Ir par daudz,
bet turpinās bez stājas.
Mirst drauga drauga
iedomu draugs.
Mēs esam mānīgā aplī,
kas rit bez stājas.
Ar gaisa vadiem
pūsta strāva.
Mūk domas par Tevi,
Bez stājas.
Un turpina pukstēt sirds,
nemierīgi sit pulsu.
Domās slīgstu. Par Tevi.
Bez stājas.
es jau jūtu, ka bija par daudz.
piektdien - foršs nometnes pēdējais vakars + dancošana un tusēšana
Sestdien - TUSS.
Svētdiena - grrrr
Pirmdien - kolosāla diena pirms braukšanas ar Tašpuku + shopping + vārda diena.
Otrdien - ceļā uz Rīgu!...
uhhh...
nedaudz vajag piemest kaut ko neforšu???
nē.
es vienkārši neesmu pieradusi, ka labas lietas notiek tik lielos daudzumos, bez stājas.
bet man patīk.
bāc.
nevajag pierast..
citādi nāksies vilties.
es jau jūtu!
***
paldies visiem, kas novēlēja labu vārda dienu
un, protams, paldies Tašpukam un nedaudz arī mammai par foršo dienu! :))
***
un buča lācim,
piedo, ka neko neuzrakstīju! :(
bet tu zini, ka esi man ļoti, ļoti mīļa lāča ķepa!! ;)
apsolu, tev būs pirmais šī gada e-pasts no RĪGAS!!
***
eju krāmēties!! :D
***
Nasta par smagu.
Nevar panest vairs patiesos vārdus.
Jāsasmeļ izlietās dienas,
bet ir jau par vēlu.
Paredzami nākotnes vārdi
un lietas, kas jānožēlo būs.
Noslēptas likstas
un īpaši izcelti māni.
Nav nekur rakstīts,
ka akli esam,
nav spalvas un tintes.
Nav papīra lapas.
Nozagtas pienes.
Nav ne vasara
ne pavasaris.
Bet pienes ir.
Pūkā tītas,
izsmērētas gar palātas
stikla logu.
Vai redzi?
Man jāizspļauj atvadu vārdi.
Cik, pēc skaita,
vai kādās krāsās,
kurš zin kā pareizi būtu?
Plaksti par smagu,
mute neveras ciet.
Aust nākamā rīta saule.
Bez vārdiem atvadamies mēs.
Izrautas papīra lapas.
Nenobeigta vēstule man.
Mēs zinām, ka tikai zābaks
spēj runāt, kad jārunā nav.
Paklusē.
Paklusē šodien mans draugs,
Jo tā pat neviens
neredz to, kas ir ļauts.
***
Bez stājas.
Agresīvi dauzās mana sirds.
Bez stājas, bet cītīgi.
Sirds sit pulsu,
bez stājas.
Grieķu pasaku tēli
kāpj pār glāzes malu.
Ir par daudz,
bet turpinās bez stājas.
Mirst drauga drauga
iedomu draugs.
Mēs esam mānīgā aplī,
kas rit bez stājas.
Ar gaisa vadiem
pūsta strāva.
Mūk domas par Tevi,
Bez stājas.
Un turpina pukstēt sirds,
nemierīgi sit pulsu.
Domās slīgstu. Par Tevi.
Bez stājas.
Monday, 29 June 2009
angel with no wings
Kaut kad sen, sen atpakaļ minēju, ka spēlēju Zynga Poker caur facebook.com, tad nu es šodien ar spēlēju.. un pēc nu jau ilga pārtraukuma beidzot dabūju nākamo statusu, PRO 1M. Komējais čipu skaits pārsniedza 1'000'000. Hi hi. Bet tik pat veiksmīgi pazaudēju apmēram pusi.. bet tā jau tikai spēle! ;D
šodienas dziesmu izpilda Shakira, uzgāju gandrīz vai nejauši, bet uzliku un atminējos cik ļoti man šī dziesma patika.. bet tagad es pat dažviet saprotu ko viņa tur dzied! ;)
Wednesday, 27 May 2009
viss man!
tikai šodien, citās dienās tu vari savā proscēnijā tēlot cik tīk un vairāk, bet šodiena bija man! Prožektora gaisma krīt man virsū, lai izceltu vēl vairāk.
Tātad, šodien
Tātad, šodien
- es atsāku braukt ar savu riteni, es TO mīlu! ♥ ♥ ♥ (vakardien salaboju, Tašpuks nomainīja kameru, bet es pieliku riteni atpakaļ vietā un pieliku jauno zvaniņu, gaismiņas + spogulīti, kas patiesībā ir visai nevajadzīgs))
- sakārtoju istabu, kas bardakā jau smaka apmēram mēnesi! :o ... bet tagad, viss ok ;)
- matemātikā uzrakstīts gala darbs, vienu uzdevumu gan īsti nesapratu, bet vismaz viena lieta galā...(vsp skolā pēdējās dienas būs murgos, un tad vēl eksāmeni jūnija beigās...brrr)
- uzlaboju sev garīgo ar pavisam negaidītām idejām
- sapratu, ko gribu... tas tev neko neizsaka, bet man tas nozīmē ĻOTI DAUDZ.
Monday, 18 May 2009
wow
man iet tā: Beidzot izdodas nomest
vismaz pāris adoptētos kilogramus! :D
vismaz pāris adoptētos kilogramus! :D
bet ne par to runa...
šodien viens cilvēks šito video parādīja:
Lost Generation
man zosāda sametās...
no visas sirds iesaku noklausīties (noskatīties) un .. padomāt
Tuesday, 17 February 2009
es esmu. un spēju atļauties vairāk kā jebkad agrāk
I am
I am the girl of everything.
I control the winds
And i protect the innocent souls.
As they enter the field of death.
The screams are drowned out.
I have no more to say,
There is no way out.
Once You are in,
You will have to stay.
You can snivel and cry,
but what good will it do?
That there is more
right after the line that has been drawn
between the opposite sides
of everything and even more.
Don't make me chase you,
since you are destined
to fly under my wing,
now and when the time will stop
I'm not trying to scare you.
I don't want you to hate,
just give me a moment and I'll read your lips.
One blink and You will be mine.
to stay.
Saturday, 14 February 2009
regimuniputāmija-nozīme
Esmu sajukta dvēsele, kas vienmēr būs neziņā un šaubās. .. Bet solu Tev, kaut kas ir mainījies. Es domāju (kā parasti) un sapratu, ka varbūt nav nemaz tik slikti būt neziņa. Protams nav labi, ka mācās virsū nepārtraukti. Bet būt (ne)daudz nedrošam var jau arī nebūt tik slikti.
līdz šim uz to raudzījos kā uz kaut ko nožēlojamu un stulbu. Bet nekad neizdomājos, ka ir OK. Protams, moka apziņa, ka var arī nebūt ok, bet mūžīgi šaubīties es laikam tomēr negrasos.
...
Regimuniputāmija- lietv. ir brīdis cilvēka mūžā, kad viņš apzinās ko domā. Līdzīgi kā atklāsme, bet atšķirība tāda, ka regimuniputāmija ir atklāsme, kas ved uz pozitīvu noslēgumu. Šādā brīdi cilvēkam galvā mitinās dažnedažādas domas, bet izsitās tikai tās, kas rada patiesu (tikai pozitīvu) adrenalīnu, lai šo domu atīstītu tālak. Regimuniputāmija var būt saistīta ar ļoti daudz lietām vienlaicīgi vai tikai vienu konkrētu notikumu/lietu/uc. Pēc šāda brīža cilvēka dzīves uzskati var nedzuad (dažreiz pat krasi) mainīties. Parasts regimuniputāmijas procesa laikā citi cilvēki necieš. Jo procesa mērķis ir padarīt dzīvi gaišāku un vieglāku, ne tikai tam, kas piedzīvo regimuniputāmiju, bet arī tiem, kas tieši vai ne tik tieši ir saisīti ar tā brīža domām.
...
ievērtē manu vārdu!! :)
savu regimuniputāmiju jums neatklāšu, jo tad ir jādomā kā man.. un .. sarežģīti. Bet varu teikt, ka manas regimuniputāmijas procesa rezultāts vēl nav īsti zināms, bet paredzu, ka, lai arī kāds tas būtu, es atcerēšos, ka bija labi!!
___
šodien vakarā 'lielais tuss/Vācijas dvīņu dzimene' (nu jā, oriģināli bija domāts vnk tuss, bet dvīnes palūdza vai nevar). Bet tā kā regimuniputāmijas naktī aizgājām gulēt 6 no rīta un es pamodos divas stundas vēlāk, man nebija spēka izdzīvot līdz dienas beigām. Kaut kur ap 5-6 devos gulēt un pamodos 12 naktī. Tagad ir septiņi no rīta. Laikam pa dienu vajadzēs vēlreiz pačučēt. Vii varbūt tagad... es zidomāšu. Vakardiena (13.02, diena pēc tusiņa) bija dikti laba. Karijai bija vaisia drīz jāiet, jo atkal jāstrādā bij. Bet Rieksts un Mantija palika krietni ilgāk. Ap diviem, kad šie bija beidzot nolēmuši doties prom, kopīgiem spēkiem nolēmām, ka tomēr labāk gribam kaut ko apēst. P. devās raudzīt kas tur labs ir. Nolēmām ēst desas, bet ne kā parasti. Rieksts izlēma tās gatavot savā gaumē. Bija dikti gardi! Kopā sēdējām pie virtuves galda un ēdām. P. minēja, ka līdzīgi kā ģimenes pusdienas, un, ja atklāti tā noskaņa tāda arī bija. Pēc tam pilniem punčiem devāmies uz pagrabu, jo vakardien nesanāca tur noiet. Pagrabs skaitās kā tusiņu vieta. Un tā tur arī ir. Lai gan mūzikas centrs nu jau sen, sen atpakaļ sajuka, pagrabs palika savā statusā. Pēc tam abi viesi devās prom. Es tik paturēju Rieksta šalli (aha, tas dzejolis iepriekš ir par to un ap to) . Teicu, ka dabūs atpakāl, ja šodien būs uz tusu. Ta redzēs. Ja ne skolā atdošu (ja satikšu). Mantiju pierunāju, lai nāk, lai gan lielākā daļa no pārējiem visiem viņai nepatīk. Viņa teica, ka nāks ar pasēdēt ar mani un man palīdzēt (kas patiesībā ir visai ironiski, jo pa nakti tikko, atklājām, ka P. nav pārgājušas cūciņas..), jo es tak solījos šajā reizē būt kārtīga, palidzēt un nedzert.
Parasti tusējām pamatīgi un skaļi. Dažbrīd aizdomājamies par kaimiņiem, bet ..po**! :D Nu tā. Vakarā lielais tuss. Tikai tagad naktī sēžot pie datora atklāju, ka viens džeks, Luis (vārdu nemainīšu, jo es viņu pati īsti nepazīstu, vnk kopīgi draugi mums ir) arī šovakar taisa tusu. Fak. Un tas ir kāpēc man visi vēl līdz šim saka, ka nezin vai būs. .. Aizdomājos, ka varbūt nebus nemaz tik forš tas tusssss. Ta redzēs. Es jums paziņošu. Uzaicināju arī "viņu #2". Līdzi viņš paķers savu dragu (un kāda sagdīšanās, draugs ir mans ķipa #1, bet es jau iepriekš sāku domāt par to, ka...eh).. Man #2 patīk labāk. šobrīd - pavisam noteikti. :)
mīļumi, es aizmirsu, kas man vēl bija sakāms.. bet gan jau..
Atā!*
līdz šim uz to raudzījos kā uz kaut ko nožēlojamu un stulbu. Bet nekad neizdomājos, ka ir OK. Protams, moka apziņa, ka var arī nebūt ok, bet mūžīgi šaubīties es laikam tomēr negrasos.
...
Regimuniputāmija- lietv. ir brīdis cilvēka mūžā, kad viņš apzinās ko domā. Līdzīgi kā atklāsme, bet atšķirība tāda, ka regimuniputāmija ir atklāsme, kas ved uz pozitīvu noslēgumu. Šādā brīdi cilvēkam galvā mitinās dažnedažādas domas, bet izsitās tikai tās, kas rada patiesu (tikai pozitīvu) adrenalīnu, lai šo domu atīstītu tālak. Regimuniputāmija var būt saistīta ar ļoti daudz lietām vienlaicīgi vai tikai vienu konkrētu notikumu/lietu/uc. Pēc šāda brīža cilvēka dzīves uzskati var nedzuad (dažreiz pat krasi) mainīties. Parasts regimuniputāmijas procesa laikā citi cilvēki necieš. Jo procesa mērķis ir padarīt dzīvi gaišāku un vieglāku, ne tikai tam, kas piedzīvo regimuniputāmiju, bet arī tiem, kas tieši vai ne tik tieši ir saisīti ar tā brīža domām.
...
ievērtē manu vārdu!! :)
savu regimuniputāmiju jums neatklāšu, jo tad ir jādomā kā man.. un .. sarežģīti. Bet varu teikt, ka manas regimuniputāmijas procesa rezultāts vēl nav īsti zināms, bet paredzu, ka, lai arī kāds tas būtu, es atcerēšos, ka bija labi!!
___
šodien vakarā 'lielais tuss/Vācijas dvīņu dzimene' (nu jā, oriģināli bija domāts vnk tuss, bet dvīnes palūdza vai nevar). Bet tā kā regimuniputāmijas naktī aizgājām gulēt 6 no rīta un es pamodos divas stundas vēlāk, man nebija spēka izdzīvot līdz dienas beigām. Kaut kur ap 5-6 devos gulēt un pamodos 12 naktī. Tagad ir septiņi no rīta. Laikam pa dienu vajadzēs vēlreiz pačučēt. Vii varbūt tagad... es zidomāšu. Vakardiena (13.02, diena pēc tusiņa) bija dikti laba. Karijai bija vaisia drīz jāiet, jo atkal jāstrādā bij. Bet Rieksts un Mantija palika krietni ilgāk. Ap diviem, kad šie bija beidzot nolēmuši doties prom, kopīgiem spēkiem nolēmām, ka tomēr labāk gribam kaut ko apēst. P. devās raudzīt kas tur labs ir. Nolēmām ēst desas, bet ne kā parasti. Rieksts izlēma tās gatavot savā gaumē. Bija dikti gardi! Kopā sēdējām pie virtuves galda un ēdām. P. minēja, ka līdzīgi kā ģimenes pusdienas, un, ja atklāti tā noskaņa tāda arī bija. Pēc tam pilniem punčiem devāmies uz pagrabu, jo vakardien nesanāca tur noiet. Pagrabs skaitās kā tusiņu vieta. Un tā tur arī ir. Lai gan mūzikas centrs nu jau sen, sen atpakaļ sajuka, pagrabs palika savā statusā. Pēc tam abi viesi devās prom. Es tik paturēju Rieksta šalli (aha, tas dzejolis iepriekš ir par to un ap to) . Teicu, ka dabūs atpakāl, ja šodien būs uz tusu. Ta redzēs. Ja ne skolā atdošu (ja satikšu). Mantiju pierunāju, lai nāk, lai gan lielākā daļa no pārējiem visiem viņai nepatīk. Viņa teica, ka nāks ar pasēdēt ar mani un man palīdzēt (kas patiesībā ir visai ironiski, jo pa nakti tikko, atklājām, ka P. nav pārgājušas cūciņas..), jo es tak solījos šajā reizē būt kārtīga, palidzēt un nedzert.
Parasti tusējām pamatīgi un skaļi. Dažbrīd aizdomājamies par kaimiņiem, bet ..po**! :D Nu tā. Vakarā lielais tuss. Tikai tagad naktī sēžot pie datora atklāju, ka viens džeks, Luis (vārdu nemainīšu, jo es viņu pati īsti nepazīstu, vnk kopīgi draugi mums ir) arī šovakar taisa tusu. Fak. Un tas ir kāpēc man visi vēl līdz šim saka, ka nezin vai būs. .. Aizdomājos, ka varbūt nebus nemaz tik forš tas tusssss. Ta redzēs. Es jums paziņošu. Uzaicināju arī "viņu #2". Līdzi viņš paķers savu dragu (un kāda sagdīšanās, draugs ir mans ķipa #1, bet es jau iepriekš sāku domāt par to, ka...eh).. Man #2 patīk labāk. šobrīd - pavisam noteikti. :)
mīļumi, es aizmirsu, kas man vēl bija sakāms.. bet gan jau..
Atā!*
Atgādinājums man: Izdomāt 'mainīto vārdu':
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)
ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)
ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)
Sunday, 8 February 2009
nu re
Ir svētdiena. Tikko apēdu kādus 20 riekstus un palasīju citu blogus. Paspēlēju pokeri. Vinneju divas reizes bet zaudēju vienu. Bija viss*. man tā bieži uznāk tāpēc arī nekad nespēlēju vēlreiz, ja jau vienu 'turney' esmu vinnējusi. Otro spēlēju, jo blakus bija P. viņš spēlē labāklīdz ar to šaubīgos brīžos lūdzu pēc padoma. Pēc divu mēnēšu klusēšanas pilsētas ielās parādījušies autobusi. Tas notika vakar. Ne pilnā sparā, bet galvenie maršruti ir uz pekām. Pēc kādām 3-4 nedēļām arī pārējos sola atlikt vietā. Tie, kas iegādājās mēnešbiļetes decembrim un neizmeta tās ārā varēs braukt līdz marta beigām ar tām pašām, bet tie, kas kaut kad (es tiešām nezinu kad) iegādājās gada biļeti, tad tie līdz februārā vidum var kaut kādu naudas summu dabūt atpakaļ. Mamma ar tēti rīt lido uz Rīgu. Tas nozīmē, ka noruna starp šoferiem un mēru ir tieši laikā. Mamma būs prom trīs nedēļas. Šeit tik ies vaļā. Pagāšajā reizē, kad mamma aizbrauca prom bija.. jā trīs tusi. Nu tādi, ka mājai pamati knapi izturēja (~50 cilvēki vismaz). Tas bija labi.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.
āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song
ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.
āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song
ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.
Thursday, 29 January 2009
pelikāna skrējiens pretī saulei
Ir ceturtdiena un es tiešām jūtos kā pelikāns, kas dienas garumā būtu runājis ar pašu sauli. Manī plosās patīkams nogurums. Diena sākās neveikli. Biju gulējusi drusku par maz un bij jāceļas laicīgi jo šodien uzrakstīju pēdējo eksāmenu. Angļu valodā. Domāju, ka bij OK! :) pārnākot mājās tētim diezgan pieklājīgi atteicu pupiņ-pusdienas. Jo man tās ne pārāk. Tā vietā apēdu ceptu olu (cepta manā gaumē ar dikti maz eļļu un virs palēnas uguns) ar mājas sieru (šeit tas skaitās kā biezpiens) un grauzdētu maizīti. Klāt būtu bijis tomāts, bet ledusskapis pukojās pretī un teica, ka vairāk neesot. Kad pusdienas bij noēstas devos saģērbties, lai dotos ārā. Un šodien beidzot
arī slinkais zvērs vārdā marta saņēmās un aizgāja uz kanālu slidot. Kopā ar tēti biju. P. teicās, ka esot pārāk slims , lai ietu ārā. Izslidojām visu, no sākuma līdz galam. Pusceļā (kad bijām kanāla tanī galā) tētis nopirka bebru astes. Bija gardi. Biju aizmirsusi cik tomēr forši ir slidot. Bet tas tāpēc, ka pagājušajā gadā negāja ne uz pusi tik labi kā šodien. Ledus bija dranķīgs un pamanījos novelties riktīgā rievā un celis bija sagandēts un lika sevi manīt apmēram pusgadu pēc kritiena. Šaurais gabals ar bija gluši kā nāves ieleja, bet šogad tur ledus ir dievīgs! ^^ Vsp bija labi! Pārnācu mājās sasodīti nogurusi un kājas sāpēja (jo zin kā, nebija slidot, kājās nepārtrauktā saspringumā..).. atsēdos krēslā noskatījos vienu epizodi Draugus un Vecpuisi. Bij ok. Tad bija jāiet ārā uz zāli. Šodien bija pirmā tikšanās ar treneri. Ļoti jauka! Patiess prieks. Pēc tam paskrēju kādu pusstundu. Mamma ar bija beigusi savi šīsdienas sportiņu un viņa sacīja, ka viņai nepieciešami svārki. Veikals ciet pēc stundas un tad nu es nolēmu braukt līdzi. Un labi vien bija (no vienas puses), jo tikko pie diviem krekliņiem un jakas un mamma ar atrada svārkus. Tikai tas viss ir noslēpums! Kušš, mājas vīriešu kārtas pārstāvjiem to nedrīkst teikt, jo tad P. sacīs, kāpēc man, bet viņa nē.. :o :p.. jā tāds viņš ir. Bet es nesūdzos, bet tomēr neatbalstu to, ka mums sievietēm būdamām jāslēpj savi pirkumi sporta somās. Nē, nē, nē.. mums par jauniem pirkumiem jājūtas gandarītām.. Nu labi. Vakariņās bija vistas fileja ar tomātiem un ko tur. Bij ok, perfekti priekš šāda vakara, nekas pārāk smags un nesagremojams. Njam. Apēdu vairāk kā varēju.. Bet nu neko. Tas jau bija sen. Nu jau kādu laiku sēžu te. Pie datora. Nogurums iz izgaisis, jo tgd nedaudz acis grauž. Laikam jāiet gulēt. Bija gara diena. Rīt it kā domāts iet atkal slidot.. Bet mamma paziņoja, ka sestdien jāiet ciemos. Tad nu man laikam vajadzētu rīt izpildīt GGG mājas darbus. Nu es nez.. ta jau redzēs. Pati sev nosolījos semestra beigās aizsūtīt vecmāmiņai vēstuli. Tagad domāju vai būšu spējīga izpildīt solījumu. Vecmāmiņa tak būstu tik priecīga.. Labi. Pie datora sēžot salasījos Anekdotes, paspēle'ju kārtis un pačatoju ar dažiem cilvēkiem. Arī ar viņu. Bet par to šodien nē, jo dienu, divas atpakaļ man jau šķita, ka "crush" ir pārgājis. Tad redzēs. Viņš tāds savāds. Neizprotams. Labi mīļās ačeles, kas lasa šo sviestiņu. Saldu jums dusu. Bet tā kā jūs droši vien šo te nelasāt vakarā, tad jauku atlikušo dienu. Beigšu ar to, ka arī brīžos, kad dzīve nerulē, tā tomēr rulllē gan. Vjg tikai mācēt pareizajā brīdī domāt pareizās domas. ;)
Skaistu dienu Tev!
***Dienas dziesma: Lesley Gore - Sunshine, Lollipops And Rainbows
arī slinkais zvērs vārdā marta saņēmās un aizgāja uz kanālu slidot. Kopā ar tēti biju. P. teicās, ka esot pārāk slims , lai ietu ārā. Izslidojām visu, no sākuma līdz galam. Pusceļā (kad bijām kanāla tanī galā) tētis nopirka bebru astes. Bija gardi. Biju aizmirsusi cik tomēr forši ir slidot. Bet tas tāpēc, ka pagājušajā gadā negāja ne uz pusi tik labi kā šodien. Ledus bija dranķīgs un pamanījos novelties riktīgā rievā un celis bija sagandēts un lika sevi manīt apmēram pusgadu pēc kritiena. Šaurais gabals ar bija gluši kā nāves ieleja, bet šogad tur ledus ir dievīgs! ^^ Vsp bija labi! Pārnācu mājās sasodīti nogurusi un kājas sāpēja (jo zin kā, nebija slidot, kājās nepārtrauktā saspringumā..).. atsēdos krēslā noskatījos vienu epizodi Draugus un Vecpuisi. Bij ok. Tad bija jāiet ārā uz zāli. Šodien bija pirmā tikšanās ar treneri. Ļoti jauka! Patiess prieks. Pēc tam paskrēju kādu pusstundu. Mamma ar bija beigusi savi šīsdienas sportiņu un viņa sacīja, ka viņai nepieciešami svārki. Veikals ciet pēc stundas un tad nu es nolēmu braukt līdzi. Un labi vien bija (no vienas puses), jo tikko pie diviem krekliņiem un jakas un mamma ar atrada svārkus. Tikai tas viss ir noslēpums! Kušš, mājas vīriešu kārtas pārstāvjiem to nedrīkst teikt, jo tad P. sacīs, kāpēc man, bet viņa nē.. :o :p.. jā tāds viņš ir. Bet es nesūdzos, bet tomēr neatbalstu to, ka mums sievietēm būdamām jāslēpj savi pirkumi sporta somās. Nē, nē, nē.. mums par jauniem pirkumiem jājūtas gandarītām.. Nu labi. Vakariņās bija vistas fileja ar tomātiem un ko tur. Bij ok, perfekti priekš šāda vakara, nekas pārāk smags un nesagremojams. Njam. Apēdu vairāk kā varēju.. Bet nu neko. Tas jau bija sen. Nu jau kādu laiku sēžu te. Pie datora. Nogurums iz izgaisis, jo tgd nedaudz acis grauž. Laikam jāiet gulēt. Bija gara diena. Rīt it kā domāts iet atkal slidot.. Bet mamma paziņoja, ka sestdien jāiet ciemos. Tad nu man laikam vajadzētu rīt izpildīt GGG mājas darbus. Nu es nez.. ta jau redzēs. Pati sev nosolījos semestra beigās aizsūtīt vecmāmiņai vēstuli. Tagad domāju vai būšu spējīga izpildīt solījumu. Vecmāmiņa tak būstu tik priecīga.. Labi. Pie datora sēžot salasījos Anekdotes, paspēle'ju kārtis un pačatoju ar dažiem cilvēkiem. Arī ar viņu. Bet par to šodien nē, jo dienu, divas atpakaļ man jau šķita, ka "crush" ir pārgājis. Tad redzēs. Viņš tāds savāds. Neizprotams. Labi mīļās ačeles, kas lasa šo sviestiņu. Saldu jums dusu. Bet tā kā jūs droši vien šo te nelasāt vakarā, tad jauku atlikušo dienu. Beigšu ar to, ka arī brīžos, kad dzīve nerulē, tā tomēr rulllē gan. Vjg tikai mācēt pareizajā brīdī domāt pareizās domas. ;)Skaistu dienu Tev!
***Dienas dziesma: Lesley Gore - Sunshine, Lollipops And Rainbows
Sunday, 25 January 2009
Bendžamins.
gaumīgi realitātes skatlogā sēž Bendžamnis.
viņš atēlo mūs bildītē mazā. vienā rāmīti
aiz skatloga.
debesis gaišas. mākoņi raibi.
es laikam sāku saprats, kur ziemeļu un kāpēc.
nodreb kājas pisitiena iekustētā grīda.
skan. skan nevis tāpēc, ka vajag, vai gribās,
bet tādēļ, ka Bendžamins sēž krēslā.
ne viņš vairs sirms, sen stalts, brašs.
es nezinu vai sapratīsi, bet analīze..-
ja vien būtu, ja vien kāds spētu izdibināt.
Sēsties, Bendžamnin mīļais,
tev tēju,vai pienu, kādu cepuma lausku?
nevēlies? skaidrs, tu pats.
ar gumiju aptīta saule
un pie māju pamatiem pievilkti sarkani uguņi
tie nedeg, bet brīdina, tos, kas skatlogu neredz.
vairums gan tā pat neredzīgi mēs.
pat sarkano zīmi, neredzam. aklums
kails, aklums, no kā jākaunās būtu
cilvēcīgais vairs nav dzirdams, vai jūtams.
skatloga gaismas jau izslēgtas.
nē, izšautas spūldzes.
nav gaisma, pasaulē trulā.
viņš atēlo mūs bildītē mazā. vienā rāmīti
aiz skatloga.
debesis gaišas. mākoņi raibi.
es laikam sāku saprats, kur ziemeļu un kāpēc.
nodreb kājas pisitiena iekustētā grīda.
skan. skan nevis tāpēc, ka vajag, vai gribās,
bet tādēļ, ka Bendžamins sēž krēslā.
ne viņš vairs sirms, sen stalts, brašs.
es nezinu vai sapratīsi, bet analīze..-
ja vien būtu, ja vien kāds spētu izdibināt.
Sēsties, Bendžamnin mīļais,
tev tēju,vai pienu, kādu cepuma lausku?
nevēlies? skaidrs, tu pats.
ar gumiju aptīta saule
un pie māju pamatiem pievilkti sarkani uguņi
tie nedeg, bet brīdina, tos, kas skatlogu neredz.
vairums gan tā pat neredzīgi mēs.
pat sarkano zīmi, neredzam. aklums
kails, aklums, no kā jākaunās būtu
cilvēcīgais vairs nav dzirdams, vai jūtams.
skatloga gaismas jau izslēgtas.
nē, izšautas spūldzes.
nav gaisma, pasaulē trulā.
*ja vien Tu sapratu ikkatru uzrakstīto rindiņu! :|
'flip a coin'
nu tad ko?
Jāraksta par tām septiņām lietām, kuras pavisam negaidīti saņēmu no mazā Krišjāņa..
kāpēc septiņas? es nezinu, bet netā veicot 'rīserču' noskaidroju, ka tam ir dažnedažādas nozīmes reliģijās, zinātnēs, mūža garumā, viens raksts ierosināja, ka septītniekas nemaz nav cipars!.. eh. (princips atgādināja filmu "number 23", kur pat no absolūti nekā var dabūt 23). Principā, nekādas izteiktas, vienas galvenās nozīmes nebija. Līdz ar to nolēmu piešķirt tam savu nozīmi:
septiņi - simbolizē harmoniju, mieru un patiesību.. (varētu jau meklēt piemērus, bet man slinkums!)
vakar vakarā pirms gulēt iešanas domāju, domāju, domāju... nekā..
bet nu gan jau..
Jāraksta par tām septiņām lietām, kuras pavisam negaidīti saņēmu no mazā Krišjāņa..
kāpēc septiņas? es nezinu, bet netā veicot 'rīserču' noskaidroju, ka tam ir dažnedažādas nozīmes reliģijās, zinātnēs, mūža garumā, viens raksts ierosināja, ka septītniekas nemaz nav cipars!.. eh. (princips atgādināja filmu "number 23", kur pat no absolūti nekā var dabūt 23). Principā, nekādas izteiktas, vienas galvenās nozīmes nebija. Līdz ar to nolēmu piešķirt tam savu nozīmi:
septiņi - simbolizē harmoniju, mieru un patiesību.. (varētu jau meklēt piemērus, bet man slinkums!)
vakar vakarā pirms gulēt iešanas domāju, domāju, domāju... nekā..
bet nu gan jau..
1. Pavisam jauna atklāsme. Atminos, kad vēl piektajā (un ne tikai) klasē pildīju atmiņuklades. Visvairāk man kaitināja jautājumi kā kāda ir tava mīļākā dziesma. Nu man tādas nav, un nekad nav bijušas. Protams ir brīži, kad labprātāk klausīties kādu konkrētu, bet nu principā. Man vairākas patīk.. ..nu jā, un viens tādas pašas sērijas jautājums: "kāds ir tavs mīļākais ēdiens?".. es katrā kladē rakstījo ko citu, tad pica, tad saldējums, tad lazaņja, tad žāvēta vista, tad šis, tad končas, tad nekas..... bet pavisam nesen atklāju, ka mans mīļākais ēdiens ir rosols. Un ne tāds vienkāršs, tam ir jābūt sulīgam, ne pārāk asam un ne pārāk maigam. Jā! (njam! :)) )
Bez mīļākā ēdiena rosola.. liela daļa ikdienas prieka rodās tikai tāpēc, ka esmu apēdusi kādu laimas šokolādes konču. šorīt apēdu vāverīti (un serenādi, bet tas ir noslēpums).. nu labi, labi, katru rītu konču nedabūnu! (tgd tētis vnk atveda!) :D bet nu esmu vnk nelabojams šokolādes mīļotājs... es nevaru iedomāties savu dzīvi bez šokolādes.. Lai gan šokolāde ir vainojama pie tā ka NEviena no manām diētām nav izdevusies. ... eh, nevaru dusmoties.. tā ir TIK garda! :))) :P
Bez mīļākā ēdiena rosola.. liela daļa ikdienas prieka rodās tikai tāpēc, ka esmu apēdusi kādu laimas šokolādes konču. šorīt apēdu vāverīti (un serenādi, bet tas ir noslēpums).. nu labi, labi, katru rītu konču nedabūnu! (tgd tētis vnk atveda!) :D bet nu esmu vnk nelabojams šokolādes mīļotājs... es nevaru iedomāties savu dzīvi bez šokolādes.. Lai gan šokolāde ir vainojama pie tā ka NEviena no manām diētām nav izdevusies. ... eh, nevaru dusmoties.. tā ir TIK garda! :))) :P
2. Esmu cilvēks, kas māna pats sevi. Nezinu kāpēc. Es ĻOTI bieši nemācos tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir mācīšanās. Es daru pinīgi jebko citu, (teiksim spēlēju mobīlā spēlīti, rakstu blogu, rakstu dzejoli, lasu žurnālu (tas pat var būt kāds 'gudrais' žurnāls)) lai tik nebūtu jāmācās. tas man tāds iekšējs princips izstrādājies.. un es nezinu kā to pārvarēt. Man pat liktos inetresantāk lasīt milzum lielo ķīmijas grāmatu, bet es to vnk neaizstieku. Esmu sviests!
Vēl es mānu sevi tādā ziņā, ka es stāstu, ka es lasu grāmatas. Jā es lasu, bet lieta tāda, ka man ir grūtības nobeigt, kad iesāku. šobrīd vein "uzgaidamājā" ir piecas iesāktas grāmatas. Es nezinu, kad es tās pabaigšu, ja vsp kādraiz izlasīšu! :o Man laikam patīk tā ideja, ka es lasītu, man tas šķiet labi, bet kaut kā nevaru izgraozīt laiku pareizi..
vēl, man patīk tusēt, patīk ..nu jā, patusēt vai vnk padzert .. vai vnk ļauties mūzikas ritmiem. bet redz, pēdējo reizi, kad biju uz tusiņu nejutos īsti riktīgi. Nezinu, vai tā tam jābūt. Nejutos labi, atbrīvoti. Nu atkal, man patīk tik ideja, ka es tusētu jebkur ar jebkom bet patiesībā tā nav. Un, kad mamma atkal būs prom, drošvien uzšausim tusiņu, bet es nezinu, ko mēs, nē, ne mēs, bet ko es aicināšu. Bet gribās tāc patusēt.. vnk nevaru izdomāt, kāda ir tā īstā kompaška. vismaz šeit es nevaru..
Vēl es mānu sevi tādā ziņā, ka es stāstu, ka es lasu grāmatas. Jā es lasu, bet lieta tāda, ka man ir grūtības nobeigt, kad iesāku. šobrīd vein "uzgaidamājā" ir piecas iesāktas grāmatas. Es nezinu, kad es tās pabaigšu, ja vsp kādraiz izlasīšu! :o Man laikam patīk tā ideja, ka es lasītu, man tas šķiet labi, bet kaut kā nevaru izgraozīt laiku pareizi..
vēl, man patīk tusēt, patīk ..nu jā, patusēt vai vnk padzert .. vai vnk ļauties mūzikas ritmiem. bet redz, pēdējo reizi, kad biju uz tusiņu nejutos īsti riktīgi. Nezinu, vai tā tam jābūt. Nejutos labi, atbrīvoti. Nu atkal, man patīk tik ideja, ka es tusētu jebkur ar jebkom bet patiesībā tā nav. Un, kad mamma atkal būs prom, drošvien uzšausim tusiņu, bet es nezinu, ko mēs, nē, ne mēs, bet ko es aicināšu. Bet gribās tāc patusēt.. vnk nevaru izdomāt, kāda ir tā īstā kompaška. vismaz šeit es nevaru..
3. Pokeris. Gan jau, ka esi dzirdējis par facebook.com. Nu tur ir ispēja spēlēt šo kolosālo kāršu spēli pokeri. Spēle tiešām aizraujosā, ja iemācās spēlēt. Protams facbooks nav vienīgā veita, kur var spēlēt, bet nu tas kur es bliežu. Šodien vien vinneju .. nju tā šmuki! Prieks.. uzlabo garīgo. pat, ja gadās zaudēt.
4. Šobrīd mācos 11 klasē. Kut kur, da vienalga kur, bet te mācību sistēma ir pavisam savādāka kā Latvijā. Man šī nepatīk, bet nu, drīz jau beigšu. Vēl tikai šis gads jānobeidz un tad nākamias. Tad domāju studēt. Tā kā esmu ļoti nekonkrēt cilvēks arī ko studēt es vēl neesmu izlēmusi. Interesē man visvisādas lietas, bet īsti nezinu, ko vēlos studēt. Bet pašlaik sliecos uz Psiholoģiju. (vsp patīktos dzejot, būt režisorei, fočēt...aj) .studēt grasos latvijā, vai vismaz eiropā.
5. Dzīvē esmu ļoti kautrīgs cilvēks, (netā esmu pavisam cita personība) it īpaši, ja nākas kādu satikt pirmao reizi. Nekad nezinu ko teikt, baidos par to kādu iespaidu atstāšu.. utt. (arī ļoti ātri nosarkstu). Klasēs arī, cenšos necelt roku, ja neesmu 100% pārliecināta par atbildi. Bet, ja blakus gadās kāds labs draugs, tad klačas gan ir daudz! :) uz mani pavisam noteikti atbilst tas, ka man ir maz, bet sasodīti labi draugi! (yeah!!!)
6. Es neesnu kaut kāda stulba, iekoncentrējusies (kā p. saka) kaza. es vnk neticu dievam, nevienam no tiem visiem. un es neticu citplanētiešiem. Nu es ticu, ka kaut kur visā visumā varētu būt dzīvība, bet nu es neticu, ka viņi valdījuši pār ēģiptiešiem brīdī, kad šie piramīdas cēlūši un es neticu, ka tie ir sasodīti gudri un mēs (cilvēki) esam dumji kā zābaki un vēl dumjāki. es neticu, ka kaut kādi amerikāņu līderi slēpj savos pagrabos citplanētiešu nodevējus, un vnk slēpj tos no visas pasaules.. like, cmn!
7. Mans pirmais skūpsts. (ideju iekļaut šo punktu savā septītnieka nosperu no G.W., ceru, ka neapvainosies). Pirmais skūpsts arī man bija pudelītes laikā. Un tas bija sen. Bet, lai cik ļoti tā nedrīkstētu darīt. es to izlaidīšu, un to neskaitīšu. Pirmajam taču jābūt īstam. Nu tādam, ka jūt, ka ir forši. Nu re. Tas notika pirms dažiem mēnešiem. (zinu, biči par vēlu priekš pirmā! :D bet ko tur ) bija ballīte. Kamēr citi dancoja es noskatīju vienu džeku, kurš man jau iepatikās ballīte, kas bija pie mums kad viņu līdzi bij paķēruši mani draugi. Brazīlis. puisis nedaudz jaunāks par mani. Kādus mēnešus dažus. Nu nezinu. Kā (laikam) visi, kas tur bija. arī es biju nedaudz iedzēusi. Viņš arī. kaut kā netīšām satikāmies dejā. Dancojām. O jē. forši dancojām. (man vsp dejot ar nezināmiem nepatīk, bet kā jau teicu, biju biči idzērusi) un nu drīz mēs sēdējām blakus uz dzīvāniņa. Viņš man kaut ko teica, es viņam, bet nu es neatceros kāda bija tā sauna. Un tad viņš sniedzās pēc skūpsta. es liedzos, teicu, ka viņš ir dzēris, ka nevajag.. viņš no kabatas kā burvis izvilka savu absolūt vodku (mazo pudelīti) un vaicāja vai gribu. Es tecicu, jā. Kā jau iepriekš pudele tā pat arī glāze uzradās no 'kabatas'. Pusi, kas bija palicis viņš ielēja glāzē un pasniedza man. pats dzēra no pudeles. Nu jā. neilgi pēc tam biju nedaudz nolējusies ar dzērienu un puiša apskāvienos. Skūpsts bija dikti ilgs un kaislīgs. mmm. nu tāds. Salds.
(bāc. pārāk sīki. nu neko. ārā nedzēsīšu. Jācer, ka nelasīs ne tie cilvēki! :o) nu jā, džeks pēc tā tusa man nekā neteica un ikreiz kad viņu nākamreiz satiku izlikos, ka neredzēju. Lai gan sakumā nācas pieklājības pēc pateikt 'hi' un vaiga buču dot...
eh. tas skūpsts bija labs.
(bāc. pārāk sīki. nu neko. ārā nedzēsīšu. Jācer, ka nelasīs ne tie cilvēki! :o) nu jā, džeks pēc tā tusa man nekā neteica un ikreiz kad viņu nākamreiz satiku izlikos, ka neredzēju. Lai gan sakumā nācas pieklājības pēc pateikt 'hi' un vaiga buču dot...
eh. tas skūpsts bija labs.
uh.. biju jau aizmirsusi kā man patīk nepāra skaitļi! (:
Tā, tgd uzdevumu pārsūtu jums:
Tā, tgd uzdevumu pārsūtu jums:
P.S. šodienas dziesma: Flip a coin - The Kelly Family
Friday, 16 January 2009
deficīts
man nav
es kliedzu, bet palīgi nenāk.
es redzēju aiz stūra,
bet tad pazuda nebūtībā.
pietrūkts rūpes.
rūpes par labo,
par pozitīvo.
nevar atrast,
pat, ja ir bijis.
lietus, kas karstās dienās
atdzesējis miesu.
nav siltu plaukstu.
kā apkārtējais gaiss.
izzudis.
pat elpot kļūst grūtāk.
nav pietiekami.
nav gana.
dod vēl, un vēl,
bet tik un tā,
mērķis nav sasniegts
un varbūt, ka nevajag,
bet kā to var zināt.
kurš priekšā pasacīs?
tu ko? -
neviena jau nav.
es kliedzu, bet palīgi nenāk.
es redzēju aiz stūra,
bet tad pazuda nebūtībā.
pietrūkts rūpes.
rūpes par labo,
par pozitīvo.
nevar atrast,
pat, ja ir bijis.
lietus, kas karstās dienās
atdzesējis miesu.
nav siltu plaukstu.
kā apkārtējais gaiss.
izzudis.
pat elpot kļūst grūtāk.
nav pietiekami.
nav gana.
dod vēl, un vēl,
bet tik un tā,
mērķis nav sasniegts
un varbūt, ka nevajag,
bet kā to var zināt.
kurš priekšā pasacīs?
tu ko? -
neviena jau nav.
Monday, 12 January 2009
pagājušās nedēļas TOP 3
3. Aizlienētā termoss krūze.(Tā kā es kafiju nedzeru šis
sarkanais plastmasas objekts
gandrīz visu laiku ir pildīts
ar siltu tēju!)
sāku kaut ko darīt, ne tikai
domāt, ka vajadzētu kaut
ko darīt.
Subscribe to:
Posts (Atom)