par visu to

Ziemassvētku jau nu atkal aizskrējuši. Ja atklāti, dikti gribās kārtējo reizi kaut ko ārprātīgi depresīvu saskribelēt uz uzsist pa Publish Post un tad Sign Out, un drīz vien pazust vai nu zem segas savā bardaka pilnajā istabā, vai iegrimt kāda nebūt formālā forumā kur spriež par lietām kuras tā pat līdz galam nekad neesmu izpratusi. Un, lai gan, ja atklāti daļēji nemaz, nemaz negribas tā darīt. Ir svētku laiks un jābūt taču kā dziemā: "actiņās prieks, satraukta sirds", bet nav. Kārtējās sveces egles zaros jau izdegušas, lai gan šeit tas nemaz nav atļauts. Galdu klāj pārpalikušās galerta šķēles un ciemiņu nestās bombongas, un tamlīdzīgi gardumi. Diena pagāja labi. Un tā tiešām bija. Pat neraugoties uz to, ka Hokeja Fanu tusiņš tika zināmā mērā sagrauts, jo spēlē viesiem izvērtās ļoti nesekmīga un neraisīja nekādas cerības, ka varētu kaut ko labu panākt spēles gaitā. Spēlē beidzās ar patiesi skumju rezultātu 0:16. Čempionāts tā pat kā pagājušajā gadā norisinās Kanādā, tikai šogad mēs nebraucām skatīties spēlēs, pārāk tālu un naudas arī nav.

Esmu kļuvusi nedaudz atvērtāka. Redz es (jā, jā es) sāku nedaudz pakļauties svētku aurai, kas tipa liek cilvēkiem būt gaišākiem (ne velti visai bieži ļaudis vēl ne vien priecīgus, bet arī gaišus Ziemassvētkus). Mēģinu būt iecietīgāka un izdarīt kaut ko tikai tāpēc vien, ka tas varētu kaut nedaudz iepriecināt citu. Nav jau tā, ka līdz šim esmu bijusi cietsirdīga ciniķe un to vien darījusi kā ''kakājusi uz galvas'', (nekāds eņģelis es ar nekad neesmu bijusi (tagad ar neesmu!!)), bet ja es kādreiz kaut ko darīju es ļoti reti meklēju vairāk kā vienu iemeslu kāpēc to biju veikusi. Eh.. fuckin atklāsmes.

Esmu sasodītu noslēgta maita un nekad un nevienam nesaku kā jūtos un kā domāju. Esmu tizla. Man sevis žēl (?), jo man TIK ĻOTI gribās tikt universitātē, bet es neko nemācos. Esmu tik sasodīti dusmīga uz sevi!! Manas atzīmes kopš devītās klases ir apmēram pa 40% zemākas. Es nevaru saņemties. Un par spīti visam, kas noticis esmu tur pat kur biju oktobra vidū. Motivācija noskalota ar tējas biezumiem pilsētas kanalizācijas trubās un nespēju aizdzīt prom slinkumu, to slepkavu slinkumu.

help

kārtējais kopsavilkums

Vispirms nobeigšu par hoķi. Pēdējo spēli, gluži kā iepriekšējo vinnējām, bet tas gan tāpēc, ka pretinieki bija izteikti vājāki. Pirmo periodu nospēlēja dranķīgi, bet gala rezultāts bija patīkams. 7-1, Kazahi zaudēja, bet vienu reizi viņiem izdevās iedabūt ripu Enkuzena sargātajos vārtos. (aprakst ir, bet es tikai viņu atradu, vēl neesu izlasījusi.) Tas par Latviju. Bet šodien vakarā bija zelta medaļās cīņa. Un tie sasodītie kanādieši atkal vinējā. Bļāviens, sasodītie zviedri nevarēja viņus pievārēt. Tagad aiziešu uz skolu un to vien dzirdēšu no kanādiešu zēniem, ka Kanāda atkal vinēja un lepnu skatu vien nolūkosies pat nepieminot to, ka Latvija ar spēlēja. Nu nekas. Svētdienas vakas bija labs! Un mūsu jaunieši varēš arī nākamgad šaipus pasulē cīnīties.. par palikšanu!

Skola atsākās. Vislielākā vilšanās ķīmija, jo nokavētos darbus un gada labratorijas darbu nevarēšu uzrakstīt, jo tā vienkārši nevarot. Skolotājs pat neprasīja kādēļ nebiju skolā, bet tikai paskaidroja, ka eksāmenu vērtēs vairāk un viss.
Matemātikas skolotājam bija jāsteidzās pie zobārsta tāpēc nepaguvu ar viņu neko izrunāt, bet pieņemu, ka viņš ļaus man nokavēto kontroldarbu uzrakstīt trešdien pusdienlaikā. Pierakstus, ja vajadzēs gan kādam paprasīšu.

Spāņu valodā nokavēju tikai kontroldarbu. It kā pamācījos, bet nu jā. Nokavētais būs jārakst rīt stundā un varbūt arī pusdienlaikā, es gan nezinu, bet Señors tā sacīja.
Angļu valodā izrādās, ka skolotāja ir uzdevusi vēl vienu eseju par grāmatu kuru tā arī nevaru saņemties pabeigt lasīt. Bet šinī stundā vispār iekavētā ir daudz- pirmā eseja, Makbeta eseja (fak), darbs par 1884 + eseja.. un gada darbs, bet to viņi tikko iesākā, tā kā gan jau.
Eksāmeni sākās 23. datumā. Tas nozīmē, ka nākamās divas nedēļas daudz darba. Iespējams, ka pazudīšu, bet tik uz īsu brīdi! :D

šeit. Skatos neviens manu emuāru nelasa. Vsp cerēju, ka būsiet nokomentējuši iepriekšējo..eh..
āā un Nomainīju uz latviešu valodu, nepierasti. Laikam mainīšu atpakaļ..

mājās. Kad slinkums mācīties rakstu dzeju. Vakar vien kādus piecus uzrakstīju. Biju izmisumā, jo nezināju ko iesākt! Bet tgd viss puslīdz ok.

Mamma mūs ved uz skolu, jo autobusu šoferi vēljoprojām streiko. *** jāsāk lamāties nu! Drīzi būs jau mēnesis.. ah, rukši!

Ja lasīji, tad apsolu, ka nākamreiz būs inčīgāks raksts, bet pagaidām, labu Tev rītdienu un, lai lieldienas nāk tik ātri cik Tev gribās. :D Buča! :*

pirmās dienas!

Hokejs turpinās (kliko):
Vakar bija kārtēja hokeja spēlē. Bet nebija kārtējais zaudējums. Jā, Latvijas izlase beidzot vinnēja. Negribu būt nepateicīga, bet es neteiktu, ka šī bija labāka spēle. Vispār man dusma uz Vācijas jauniešiem, jo nu sorry, pieci vārti četru minūšu laikā! Cmon! :| Vispār baigā, tādi.. eh! Nu kā - pēc pirmā perioda bija ļoti līdzīga spēle. Viņi trāpīja pirmos vārtus, tad mēs. Perioda beigās arī sitieni pa vārtiem bija vienādi! Nu jā.. Spēles baigās gan, mums sitienu mazāk, bet vārti kopā septiņi. Un vācieši nekā atpakaļ nedabūja un arī nesaņēmās, (pat tad, kad mums bij 3 veči uz ledus). Bet tas nekas. Galvenais, ka labi pavadīts laiks. Un mūsu džeki BIJA pelnījuši uzvaru! Vispār prieks par viņiem.
Nākamā spēle būs svētdien. Mūsējiem jāmet ripas vārtos! ;)
Ielās:
Nez vai Tu zināsi, bet kad pagājušā gada pavasarī bijām Halifaksā, tad mūsu fani iekaroja pilsētas ielas. Visi, kas pilsētā dzīvoja 100% zināja, kas ir latviešu fani. Bet tagad, tā kā tas ir junioru čempionāts, tad fanu ir manāmi mazāk. Un vsp, nu jā! Man vispār palika nelabi ap sirdi, kad mēs pēc pēcspēles svinēšanas gājām mājās ar Latvijas karogiem vēl pār pleciem un mazajiem karodziņiem pie rokas, viens čuvaks mums uzsauca, "Go Team!!". Mēs viņam pretī uzsaucām. Bračka vēl iepūta taurā pāris reizes. Tad viņš man prasa: "What teām is it?". Vispirsm manī iesēdās tāds klusums. Nu Bāc, nu kā? Kā viņš var nezināt. Un tas jau nenotika kaut kur otrā pilsētas galā, bet gan dažus kvartālus no Civic Center, kur notikušas visas mūsu spēles. Pēc pussekundes klusuma es viņam saku, "Team Latvia!". Viņs pasmaidīja. Manī iegrauzās cerība, ka varbūt viņs zināja gan, bet neiedomājās. Es uzsacu vēlreiz, tam sekoja kārtējais pūtiens taurē (tas nekas ka bija jau kādi divi naktī!) un večuks bija jau aiz muguras! Pārbraucām mājās, puikas vēl patusēja, bet man gan gribējās iet gulēt.
Jau sestdiena!!!!:
Ārprāts! Nezinu kā citiem, bet manī mitinās vienkārši nežēlīgs briesmonis, kas ēd mani nost. Parīt jau skola. Man smadzenes sprāks pušu no domas vien. Kas notiktu, ja es to izrunātu? Labāk nemēģināšu, man bail. Skolā tik daudz ko darīt. Tik daudz iekavēts, ka tas NAV aptverami. Tas ir briesmīgi. Viss, es nevaru par to vairs. VISS!
Jaunais Gads solās būt labs! :
Nezinu kā Tu, bet es lēju laimīti. Vienu Ziemassvētkos. Vienu pusstundu pirms jaunā gada. Man gaidāms ceļojums. Tad man tieca, ka manas būs atalgosies. Vēl man būšot daudz naudas, bet nezin no kā! :D :D Un tad man būs trīs mīlestības. Tas ir iespaidīgi! Viena gada laikā! :D ;)
Es nevaru sagaidīt, kad beigsies janvāris, jo man NAV vairs spēka nobeigt šo semestri! Gribi nākamo.. Labi, es beidzu. Labu Tev jaunā gada sākumu! Ne kā man!!

Dienas dziesma: Dzelzs Vilks - Uijā uijā nikni vilki!

Bildes šodien nebūs! :p

hokejīgi

Kārtējais zaudējums. (ne kā saldējums)
Šodien gan izsisto emociju skaits bija manāmi mazāk, lai gan pēdējo divu (?) minūšu laikā sarāvāmies beidzot tā pamatīgi arī vairums sitieni pa vārtiem (no 10, kāds kauns!) tika uzmesti tieši šo pēdējo divu minūšu laikā tik un tā likās, ka latju komanda varēja labāk. 1-10 tomēr ir dikti skumjš rezultāts. Protams nav tik traki kā Kanādas U20 pieveica Kazahstānu (15-0), bet gandrīz pirms pirmā perioda beigām likās, ka būs kaut kas stipri līdzīgs. Protams ir neliels (nu labi, lielāks kā neliels) prieks par to, ka septiņas sekundes pirms pirmā per. beigām Jānis Ozoliņš trāpīja latvijas komandai vienīgos vārtus šajā spēlē. Malacis puika!! Tā kā neesu labs komentētājs, tad es Tev no visas sirds iesaku izlasīt spēles aprakstu !!šeit!! Bet tiem, kas ir pārāk slinki, lai ieietu un izlasītu, atļāvos iekopēt šo to, lai izlasāt:

It was a one-sided game, and of course the Civic Centre crowd of 9,622 favoured the weaker team. The biggest cheer of the afternoon came after Latvia’s lone goal with seven seconds left in the opening period.

"It may sound strange, but it was still a difficult game for us," said Svensson-Pääjärvi, who finished the game with four points.

Izcēlu labākos vārdus! ;)

Tas tā, protams. rīt spēle pret somiju, zināmas bailes, ka to arī nevinnēsim, bet gan jau!
āā, un vēl pirms beidzu, - ļoti, ļoti, ļoti stingrs rokas spiediens Naurim Enkuzenam, kurš godam nostāvējā spēlēs pret Krieviju un Slovākiju (un šodienas spēlē ar) un ieguva labākā spēlētāja titulu divās pirmajās spēlēs.