"We don't need no education."

Today officially was the first time when I was struggling with terminology in one of my classes. We were talking about Emile Durkheim, and we were supposded to read an article. I didn't (no one did, as it turned out (dissapointment?)). So I was trying to read it during the group conversation but the workds weemed too complicated. Can you imagine? This is what it looked like:

Sociology term: Hey let me in!
My brain: Sorry, I don't know you.

Guess I'll have to look into one of those dictionaries that can be found at "any good bookstore".

Fragment from wczoraj*

Him: Ok :-P but no kissing the boys, no nothing :-P
Me: Why not? :P
Him: Coz ill be jealous



Text messages kill!



*wczoraj means 'yesterday' in Polish

Šodien deguns sāp.

Devos uz veikalu pēc kečupa un tamlīdzīgiem brīnumiem (patiesībā gan nebija it nekā tamlīdzīga, bet vismaz varētu ieskaitīt to visu 'pārtikas' sadaļā (ja neskaita truku mazgājamo līdzekli, protams)). Nācās garām iet kādam kungam. Viņam mugurā bija bēšīgs plašķis, kājas bija tērptas netīrās tupelēs, un viņs oda pēc rauga. Es nejokoju. Viņš oda pēc rauga. Un nejau pēc tā rauga, kas smirdina visu Pulkveža Brieža ielas to galu, bet gan pēc ļoti nepatīkama rauga. Mans vesalais saprāts gan teca, ka tas nēsot raugs, bet kaut kas līdzīgs tam. Un, ja jābūt atklātai, tad es nemaz negribu zināt kas tas patiesībā bija.

Pāris dienas atpakaļ es devos mājās no kaut kurienes. Bija jau tumšs (jāteica, ka mani dikti priecē fakts, ka saule nu jau manāmi sāk rietēt vēlāk) un es, kā jau ziņkārīgā es, ielūrēju kāda dzīvokļa logā. Ķieģeļu ēka, tumši sarkana, ja pareizi atceros, dzīvolis bija trešajā, vai pat ceturtajā stāvā, aizskari bija plaši vaļā. Un uzmini ko es redzēju? Ziemassvētku lapmiņas. Es no tiesas pasmaidīju (labi, ka tuvumā (t.i. pretim) nebija kāds dīvains tipiņš, šis vēl nodomātu, ka viņam smaidu). Tas man likās savādi.

Šeit, ne kā Rīgā, ir palicis pavisam silts. Nu labi, ne pavisam, bet daudz, daudz siltāks. Nevaru pat iedomāties, kā letiņi mīcas pa Rīgas (un citu pilsētu) ielām. Žēl paliek. Šogad esmu palikusi mazliet salīga, un, kad vakars ir, tad izvēlos tomēr uzvilkt cimdus, bet plānos, protams.

Svētdien plānoju doties uz Glāzgovu, tur Kaupēnam (filmai) pirmizrāde Glāzgovā. Pirmo reizi satikšu citus vietējos letiņus (tas ir, ja neskaita tos, kas mācās manā universitātē un blakus koledžā). Ceru, ka būs forši. :D

Labi ļaudis, es tagad prom.

Paka.

Take That

Hell yeah, I've got a new blog, and there's no way you'll ever find it.

Just wanted to rub that in. Yeah, I'm that cruel.

They....no wait, what?

Today's not my day. It just smells like it's not my day. I couldn't sleep last night, ended up falling asleep at around 5am. My alarm was set so to make it timely to my lecture. However, I should have changed it since I had a seminar at ten. So my alarm went of at the time when i had to arrive at my seminar room. I got ready in about seven minutes, and ran to uni. Ok, I didn't run, but I walked fast. Was there at around fiveteen past, the tutour is really nice, so she didn't get all upset or anything. I joined in a group and it was all fine. I got back to my room after the seminar, to eat ans get ready properly to go to my afternoon lecture.

This time I had arrived at uni right on time. However the lecture hall, to my surprise, was empty. I figured maybe there was a room change. So I quickly went up to the interneta cafe to check my e-mail. And turns out the lecture had been cancelled. If only I'd ceck my student e-mail more often.

So now I'm busy answering messages on facebook, and other lame social networks, and e-mails, and all the other boring stuff. Yeah, count the blog update in as well.


 Ok, i'm not in the mood of righting more bullsh!t, so bye now.

I Got it Fugured Out!

Alright.
Remember when I said than "Men are made of dissapointment"?
(Here)

.. couldn't figure what women were made of. Well, you'll be pleased to know, that I've got an answer. I could tell you several stories that lead me to this conclusion, but that would be going into far too much detail. No one wants that, right?

So, here it goes:

Women are made of wit.

What do You think? Pretty cool, huh?

Kāpēc ražot pildspalvas ir labs bizness?

Jauna rindkopa. Atkāpe. Svētbrīdis. Visiem tiek pavēlēts klusēt. Gluži kā piemiņas brīdī, tikai šoreiz par ik katru izdvesto skaņu būs sods. Sodi tiek mērīti pēc manas skalas. Jo skaļāks esi, jo dvēseliskāks sods. Es izklāstīšu kā tas notiek. Piemēram, ja neveiksmīgi sanāk nošķaudīties, tad tev blakus apstāsies meitene, kas šorīt starp krūtīm iepūtusi neciešamu smaržūdeni. Ja, nedod dies, tev sāks skanēt mobīlajā telefonā harmoniska melodija, jo, teiksim, tavs mīļais otrā pasaules malā vēlas tev novēlēt labu dienu, bet, lai tu šai/šim novēli saldu dusu, tad gan klāsies plāni. Šādās situācijās svētbrīdies tiek pagarināts par pusstundu, ne jau visiem, bet tikai tev. Tu tiksi iespiests starp vecām māmuļām, kas lūdz par Kristu, par tiem, kas sāp, par tiem, kas paši nemaz nemāk lūgt, un par daudz ko citu. Te tev būs jāstāv kā zaldātam, un jālūdz ar viņām. Nebaidies, mums ir detektori, kas spēj noteikt lūgšanu tilpumu. Ja tavējās neatbildīs augstajām prasībām, tad tiks piemērots trešās pakāpes sods. Apelācijas iespēja pastāv tikai tad, ja esi spējis savaldzināt māmuļas, kas līdz ar tevi lūgušas par pasaules mieru, un tamlīdzīgām pasakām. Tātad, tādas iespējas nepastāv. Punks. Nākamā rindkopa. Atkāpe. Trešās pakāpes sodu iztur tikai tie, kas zin, kas paši ir. Uzdevums ir ļoti sarežģīts (ja Einšteins būtu dzīvs, viņa atzinība noteikti tiktu piešķirta). Uz Apaļas formas lapiņas (tā, kā arī pildspalva, jums tiek iedota) ir jāuzraksta divi teikumi. Katrā drīgst būt ne vairāk kā piecpadsmit vārdi, un ne mazāk kā pieci. Kopā vārdu skaitam ir jābūt divdesmit, obligāts nosacījums. Šajos teikumos tev būs jāiekļauj atbilde uz sekojošu jautājumu: "Kas tu esi?" Kad tas ir izdarīts, apaļā lapiņa ir jāpārloka precīzi uz pusēm (jā, tas tiek parbaudīts), un tā jāievieto kabatā. Ja atbilde būs pareiza, tad dievnamu būsi spējīgs atstāt mierīgu prātu. Savkārt, ja uzrakstītā atbilde ir nepareiza, tevi dzenās pārmetumi visu mūžu. Punkts. Doma pabeigta. Nākamā rindkopa. Atkāpe. Mans ieteikums Tev? Neej uz dievnamu ar biksēm bez kabatām. Ziņas beigas.

Not Your Typical Firs Post of the Year.

~~~It's true, always has been, and always will be..

I told myself to lock you up in a cupboard. ..but then you run away and became wild, uncontrolablle. So now I'll search for you. I'll find you one day. The cupboard is prepared. You want to see it? You'll have to come then, because I'm not telling you what it looks like. It's sure comfortable. Wink! I won't bite, so don't be shy. I know being wild is driving You mad, and if it isn't, it will be soon.

The cupbord awaits You.