Today I Saw a Man Cry

I was waiting for the bus at a busy bus stop. Don't even ask me where I was, I honestly don't have a clue. Anyway, I had to get home, and I was going to take the bus. As I was walking back and forth a few steps I was examining the other people waiting for their ride. Just to mention a few; there was a black woman holding a small child. She was wearing worn-out clothes, and you could see that the child was cold. Good that the sun was shining, so the wee girl could catch some warmth from it. Of course her mother's (I'm guessing) body heat was keeping her warm as well. There was this girl who was standing near the street, as if desperate to get on the first bus coming. She was wearing a blue jacket and a matching scarf. Her ears were plugged with cheap, white earphones. Finally, a man was sitting on the bench at the bus stop. He was old, maybe around 60. I happened to catch his eye as he was looking back for an unknown reason. That's when I noticed the tears. There were three tears tattooed right below his right eye.

The Truth

Actually I wanted to talk about:

• School & Exams
• Ottawa Green Bin! (yeeeey)
• Friends
• Facebook
• Universities
• Life
• The bus ride to school today
• How much life sucks
• How hard life is
• Sleep
  
• Movies
• Shakespeare
  
• and other stuff ...

Ohh well, some other time, when the exams are over, until then You will probably read some crap like in the previous post or no crap at all..

Elektriski..(?)

Es nezinu kā to visu sauc. Par marasmu vai neprātu vai gluži vienkārši par mākslīgu elekrtisku enerģiju, kas negribīgi dzen uz priekšu, bet tā, kā nekur netiek; vismaz uz priekšu ne. Paslēpties ir pavisam vienkārši, bet izlīst ārā, kad spēle jau galā gan nav tik viegli.
Pirmdien uzmeistaroju pirmo kūku savā dzīvē. Nē, nu kaut kādas jau es biju cepusi, bet šī ir kārtainā. Mammai bija dzimšanas diena.
Vēl nav izdevies to nogaršot.

Pavisam nelaicīgi nāk sasmērētais sviest, kas visu tikai vairāk un vairāk sanes dēli.

Esmu atsākusi runāt ar Plakni, pagaidām gan tikai Facebooka līmenī, bet tomēr, es domāju, ka tas skaitās. Pavisam drīz (cerams) arī skaips leks no biksēm ārā ar dīvainām sejiņām un absolūti tukšām sarunām.

Zābaks tik pat sarkans. Pirms neilga laika zem milzīgā uzraksta parādījās "I would cry if my tears weren't frozen". Nē, tas laikam nu jau ilgāk ne neilgi.

TTT (for those who don't remember TTT = Tavas Tintes Traips) pēdēja laikā nav bijis dāsni apdāvināts, bet kam gan ir laika? Nekam!

Neprātīgā ātrumā tuvojās Ziemassvētki. Es neesmu gatava. Man labāk patīk iesaiņot dāvanas nekā tās gādāt. Smieklīgi bija tas, ka vienai dāvanai (draudzenei bija dzimšanas diena) man bija uzmeistarots gaumīgs auduma maisiņš, kur dāvanu ielikt PIRMS man vispār bija pati dāvana. Dāvanas vispār ir jēla lieta, bet man tik un tā patīk, gans saņemt, gan dot. Tas rada prieku. Kā jau pie svētkiem arī šajā kaktā katru svētdienu paštaisītā adventes vainagā iedegās liesmiņas. Un pavisam nesen tika ceptas arī šīs sezonas pirmās piparkūkas. Pie durvīm ir piekārts skuju vainags. Atliek vien savārīt zirņus un visus pārējos gardumus, iegādāt egli, sapirkt + sasaiņot dāvanas, nopirkt mandarīnus (manu prāt izcila Ziemassvētku sastāvdaļa), brīnumsvecītes utt un Svētki jau būs pie durvīm pieklauvējuši.
Dzirdēju, ka LV šogad zemu grādi nokrituši. Tas labi, man prieks. Citādi jau kāre aizsūtīt sniegu. Šeit tas ir daudz, ļoti daudz.
Autobusu izmantošana ir atkal dzimusi un ritenis drūmi tup garāžā. Nu neko. Auksts.

Now MTP (Major Term Paper)

lets transform

vakar satiku Mantiju, viņas māsu, Svētdienu un Kariju. Ilgi tusēt nesanāca, jo Mantija šodien aizlidoja prom.. bet vēlāk ar Kariju vazājāmies pa shoping centru un netīšām redzējām, ka pie kīno ir rindas.. "davai ejam uz kīno" un aizgājām ar! :) 

filma bija.. nu jā, Transformers, riktīga džeku filma, bet bija forši. Pietam zālē bija stilīgi krēsli, kas šūpojās! hi hi

ap pusvieniem filma beidzās, tad gan ar pirmspēdējo autobusu braucām mājās! (un es pa zaķi ielēcu! ;p)

"republic of china land" *

*Citāts no Tašpuka otrdienas.

Man vajadzētu izgudrot stratēģiju kā nokļūt atpakaļ uz pekām. Kā devītās klases sākumā, kad tika pildīti visi mājas darbi un nevis tāpēc, ka bija jāpilda, bet tāpēc, ka gribējās pildīt. Bija kāre iegūt jaunas zināšanas un vēlme kaut ko darīt. Tagad ir tikai kāre pēc zināšanām, bet klāt pielipis slinkums. Pieņemu, ka tas tāpēc, ka nespēju saņemties. Ja uz klik pēkšņi viss, kas līdz šim ir neizdarīts pēkšņi būtu padarīts, tad būtu savādāk. Atriešoties pie stratēģijas. Man ir jāmāk savākt savu laiku tā, ka tiek izdarīts viss, kas jādara:

• Visi nepadarītie skolas darbi
• Skola
• Mājas darbi
• Mājas darbi (iknedēļas mājas kārtošana)
• Atpūta
• Draugi
• Ģimene
  
• Svētdienas vakari
• Intereses
• Sports/Notievināšana

Tā ir izlase, nē, galvenās kategorijas, zem tām sakrīt VISS! Sākotnēji domāju izstrādāt dienas plānu katrai dienai. Bet nekas nesanāca, jo nespēju sekot līdzi tam, ko biju saplānojusi.
Tagad domāju, jāatsakās no TV un pēc iespējas mazāk laiks jāpavada pie datora. Tas gan izklausās kā klišē. Jo ķipa tā IR problēma visiem jauniešiem. Bet man kaut kā nav pavisam. Es cauru dienu skatos Cosmo TV kaut kādu sviestu. Un, ja ne to, tad sēžu pie kompja, kaut ko rakstu vai spēlēju Pokeri. Dzīve iet sviestā, bet tas tāpēc, ka man pietrūks spēka atsākt normālu dzīvi. Man nav nekādas iekšējās motivācijas. Nekādas. Pat ne mazākās drumstaliņas. Un, ja ir, tad nav nekas, kas spētu kaut ko virzīt uz priekšu. Vajag plānu, stratēģiju, kas man liktu ne tikai saprast, ka ir problēma, bet arī rīkoties, lai tā tiku risināta..
```un es nezinu kāpēc, bet liekās, ka es šad tad pārspīlēju. Hmm.. man vajadzētu uzrakstīt uz lapas (lapām) visu, kas man IR jāizdara, lai redzu visu tā teikt, the big picture.
citādi esmu apmaldījusies...



Par sestdienu un svētdienu. Kopumā ņemot tuss bija OK! :) Lai gan pēc iepriekšējā rkasta tā nevarēja spriest. Sestdien izstāstīju Mantijai, ka man patīk Rieksts. Kad meitene aizbrauca es neatminos kāpēc, bet arī Karijai izstāstīju par ieķeršanos puisī. Tagad tas vairs nav noslēpums. Ap sešiem no rīta (svētdien) atkal atnāca Mantija. Ar kājām esot stundu nākusi. Es pamodos ap pus 9. Pusstundu nosēdēju pie datora un tad kārtoju māju. Pamatā virtuvi, bet viskatko nācās vākt katrā mājas nostūrī. Kārtošanas laikā izdevās burtiski divas minūtes aprunāties ar Riekstu. Sāku ar jautājumu, vai patika tuss. Viņš teica, ka bija forši, ja vien neskaita to, ka Mantija raudāja un to, ko es izdarīju. Tad viņš man mēģināja ieskaidrot, ka tas, ko es vakarā pīpēju bija zālīte, bet es vēl līdz šim nezinu, vai viņš saprata, ka tā bija tikai cigarete. Nu jā.. es viņam teicu, ka atvainojos jau kādas simts reizes. Beidzās ar to, ka viņš pateica savu tipisko puišu nu labi. It kā tas vairs nebūtu svarīgi. Bet nelikās, ka tas bij atāds, 'atšujies', vairāk kā 'tas vairs nav savrīgi!'. Un es nosolījos tā vairāk nedarīt.
Līdz ~11 cilvēki bij pamodušies. Un pēc tam arī lielākā daļa no palikušajiem tusētājiem devās prom. Palika vien Mantija un Rieksts. (tātad bijām četri, es, tašpuks un viņi divi).. Visu dienu vienkārši ņēmāmies un ārdījāmies. Sanāca vēl neaiziet uz koklēšanu/dejošanu, jo ciemiņi vēl bija pie mums un prom dzīt negribējās, jo bija dikti jautri. Uz vakara pusi skatījāmies TV un rēcām. Te kas labs: Rieksts man sēdēja blakām uz dīvāna un nelikās, ka viņam bija slikti, vai, ka viņš gribētu iet prom. Te uz pleca bija roka un pēdas sarunājās. :D
Ap deviņiem vakarā visi četri aizdevāmies uz Ridō maķīti un viņš nopirka paiku. Es palūdzu kartupeļus. Bet nobeigt nevarēju, jo šādā (vai līdzīgā) ēstuvē pēdējo reizi biju vasarā. Manam vēderam nepatika. Mantija mūs pameta un devās uz autobusu, puikas pabeiza savus dubultos čīzburgerus un tad mēs pavadījām Riekstu līdz viņa autobusa pieturai un sagaidījām kopā ar viņu autobusu. Abi ar tašpuku devāmies mājas...
un tā lūk mani mājas darbi palika neizpildīti! xD

Nu re, tas ir kā tas viss notika. Dažiem gabaliem izgrieztiem un nelieliem sīkumiem pamainītiem, bet tas tikai tāpēc, ka man leikās, ka mamma ar manu blogu lasa.. ja tā, tad esmu ziepēs! xD

bet nu gan -Gulēt marš! :D

Dienas (iespējams, ka nedēļas) dziesma: Kanye Wet - Heartless

skrienot uz busu

Rīts sākās diezgan debīli, jo nolēmu neiet uz pirmo stundu, kas šodien bija fizika. Lēmums tika pieņemts tāpēc, ka vēlējos atkārtot matemātikas kontroldarbam. Vienkārši vakardien iespēja bija visai neliela. No skolas pārnācu pārgurusi un nolūzu skatoties kārtējo epizodi seriālam Draugi (kuru, kā par brīnumu biju jau redzējusi). Pamodos par vēlu, 10 min pirms pieraksta pie treneres, līdz ar to savācu mantas uz nesos, cik var uz zāli. Tur kopā biju kādu stundu, bet pārnākot mājās nogurumam komplektā uznāca migrēna, pret to nepalīdzēja nekas (kā jau parasti) tā kā nācās mācīšanos likt pie malas un pagulēt. Pamodos šodien no rīta - biči par vēlu. (bet es brokastis vismaz paēdu) .. nu jā. Tad nu es kamēr izgāju no mājās ārā stundu vēlāk kā parasti.

Tātad. Turpmākajam es uzzīmēju nelielu zīmējumu, lai saprotat par ko runāju:


par šo te: Violetais 'M' ir manas mājas. Lilla 'P' ar aplīti rinķī ir pieturas. Sarkanais ir kā es parasti no rīta dodos uz skolu. Zilais ir šī rīta ceļš.

Tad nu tā. Es izgāju ārā no mājas, aislēdzu durvis un pirmajā PieturĀ redzēju autobusu un nolēmu skriet uz nākamo pieturu. Kur gaiši zilā līnija pārvēršas par tumšu, tur es skriešanu pārtraucu, jo autobuss bija jau pabraucis garām tai pieturai uz kuru skrēju. Nu neko. Nolēmu doties uz nākamo, ja nu nāk 7, kas (šinī shēmā(!)) griež no augšas, pirms trešās pieturas. Tur kur tumšā līnija atkal pārvēršas gaišajā es atsāku skriet, jo purnu pabāza 7 autobus. Tā kā man priekšā bija zaļais tad neuztraucos par to, ka mani varētu nobraukt kāda automašīna.. bet nu jā, škrobe tāda, ka te var griezt pa kreisi pie sarkanā.. Tā kā rīta lielais steigas periods bija vairāk vai mazāk jau cauri, tad satiksme nebija liela un resnais autobus griezās ar. Ah. Bet es protams turpinu skriet. Šoferi apstājās biči pirms pieturas, tāpēc, ka tas pirmais bus, kuru nokavēju vēl bija aizņēmis pieturu. Bet šorīt šoferis bija labs un drošivien redzējis mani uz priekšu nepabrauca. Un jā.. es paspēju uz autobusu. :)


Teledfons izlādējās no rīta (vsp jau vakar), tā kā man nebija ne jausmas kāds ir pareizais laiks. Pie ridō centra izkāpu ārā, lai gaidītu 4. busu. Pietura bija tukša. Nu labi, gandrīz. Tur bija vienš džeks, kas ar bija no manas skolas, lai gan man viņu vajadzēja pazīt es pat vārdu nezināju.. (viņš laikam bija mūsu mājā, oktobrī..) Klāt negāju un neko nesacīju tikai 'Hi' un viss. Es nezinu pēc cik ilga laika atbrauca arī autobus. Un, lai gan man likās, ka es kavēju skolā ierados apmēram 4 minūtes pirms pirmās stundas beigām. Perfekti! :) pie skapīša aši apmainīju zābakus, novilku jaku, paņēmu, kas vajadzīgs... un devos uz otrās stundas klasi, bet apkārt (pa citām kāpnēm), jo tās, pa kurām dodos augšup parasti bija tieši pretī manai fizikas klasei. Un par laimi, neviens no fizikas nav manā bioloģijas klasē.. Lai gan jutos sūdīgi par stundas bastošanu, jutos arī labi, jo vairāk vai mazāk bija izdevies rīts. Protams bija nedaudz neveikli pusdienlaikā pasveicināt fizikas skolotāju, bet nu.. Tāda dzīve. Nekas. .. man varbūt būs zīme...
Nu labi. Pēc stundām bija ašis teātra (IMPROV) mēģinājums un tad devos mājās. Paēdu. Devos vingrot. Pārnācu mājās. Uzcepu cepumus no 'Brownie mix' priekš rītdienas IMPROV pasākuma. Ir jau vēls, 3 naktī. Pet pirma atnācu pie kompja biči atkārtoju fizku un bioloģiju. Rīt visticamāk mājās būšu ap deviņiem.. Es nezinu kāpēc, bet viss ir sviestā.. Dažbrīd labā sviestā, citbrīd **** sviestā. Gribu, lai skola ātrāk beidzas. Nākamnedēl būs daudz darāmā. Uh..

Labi, es eju..

Ar Riekstu nekas vairāk par mini sarunu nesanāk.
Mohiju tā pat satieku katru dienu (jo mums skapīši ir BLAKĀM). Šodien es viņam pateicu 'Hey', tas viss.
Plaknis turpina nerunāt matem. klasē, tā pat kā es..

Lūdzu jums par AnotĀcijĀm! :)

un, un, un.. ah. Aizmirsu

P.S. Šodien lasot bio. piekakstus sapratu, ka tas tests, kur dabūju 20/50 ir PIRMAIS tests MANĀ MŪŽĀ, kurā izgāzos. Tāpēc es TĀ pārdzīvoju. Iepriekš domāju, ka esmu vnk saspiedusies. Bet nu jā. Eh.. žēl! :o


ŌŌŌ-
nedēļas dziesma: R.E.M. - Losing My Religion


es guļu! :zzzzzzzzzzzzzzz

nu re

Ir svētdiena. Tikko apēdu kādus 20 riekstus un palasīju citu blogus. Paspēlēju pokeri. Vinneju divas reizes bet zaudēju vienu. Bija viss*. man tā bieži uznāk tāpēc arī nekad nespēlēju vēlreiz, ja jau vienu 'turney' esmu vinnējusi. Otro spēlēju, jo blakus bija P. viņš spēlē labāklīdz ar to šaubīgos brīžos lūdzu pēc padoma. Pēc divu mēnēšu klusēšanas pilsētas ielās parādījušies autobusi. Tas notika vakar. Ne pilnā sparā, bet galvenie maršruti ir uz pekām. Pēc kādām 3-4 nedēļām arī pārējos sola atlikt vietā. Tie, kas iegādājās mēnešbiļetes decembrim un neizmeta tās ārā varēs braukt līdz marta beigām ar tām pašām, bet tie, kas kaut kad (es tiešām nezinu kad) iegādājās gada biļeti, tad tie līdz februārā vidum var kaut kādu naudas summu dabūt atpakaļ. Mamma ar tēti rīt lido uz Rīgu. Tas nozīmē, ka noruna starp šoferiem un mēru ir tieši laikā. Mamma būs prom trīs nedēļas. Šeit tik ies vaļā. Pagāšajā reizē, kad mamma aizbrauca prom bija.. jā trīs tusi. Nu tādi, ka mājai pamati knapi izturēja (~50 cilvēki vismaz). Tas bija labi.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.

āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song


ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.

Rīt

rīt pēdējā stundu diena. Varētu jau neiet, bet man jāiesniedz trijās no četrām stundām nokavēti darbi! Jā, kauns. bet ko lai dara?
Labi, es turpinu mācīties!

arī tas vēl

ejam piekaut manu angļu valodas skolotāju?
Man kādreiz likās, ka, ja skolotāja/s ļauj tev nodot darbu vēlāk vai to pārrakstīt, tad tā ir laba lieta. Redz. Es skolotājai iedevu savu Makbeta esejas uzmetumu. Bet tas jau bij pirms kāda mēneša. Ideja bija tāda, ka viņa to paņems un izlasīs (šis uzmetums ir 4 lapas garš, bet ar roku rakstīts. Izrakstīju visus citātus un tā.) Tad kādā dienā pirms vai pēc stundas viņa man pastāstīs, kas labi, kas slikti un ko papildināt.. Nu re. Beidzās brīvlaiks un attapos, ka šo darbu vēk neesu uzrakstījusi, bet uzmetums tač vēl pie skolotājas. Piegāju klāt un apvaicājos. Viņa bija pārsteigta, "Tu man to iedevi?" Jutu, ka varētu galvu viņai noraut. Kamēr visu biju sameklējusi un uzrakstījusi pagāja kādi trīs pēc skolas vakari. ''Nu labi, es pameklēšu..'' Divas dienas viņa man pūta pīlītes, ka meklē, bet nekā. Tad nu šodien pēc stundas viņa no savas mapītes izvilka manas darba piesūktās lapeles (kad es viņai tās iedevu stūri nebija ausaini! :S). Nu jā, viņa tgd manā priekšā aši pārskrēja uzrakstītajām cauri, uzķeksēja ķeksīšus, pateica, ka labi, ka daudz citāti un teica, lai uzrakstu melnrakstu pēc iespējas ātrāk. Jautājums: Vai tam bija nepieceiešams vesals mēnesis? Šaubos! Nu neko. Gan jau līdz semestra beigām izdzīvošu! (izdzīvošu?)
Vispār skolā iet smagi. Sanāk maz gulēt. Pilsētas autobusu šoferi vēl joprojām streiko un šodienas aptaujā "mīluļi" teica, ka nekā nebūs, atpakaļ strādāt vēl neies. Kā noprotu, ja pēc mēneša viņi vēl nebūs pārdomājuši, tad sāks slinkuļus atlaist. Vote Failed!

Nu vispār iet labi. Domāju, ka būs trakāk. Līdz ar neizgulēšanos jāatzīsta, ka esmu nedaudz kašķīga. Vai tu zināji, ka arī strīdeties ir jāmāk? Un tā ir, lai pretinieku nenokaitinātu pēc pus sekundes, lai nenoniecinātu sevi strīda laikā. Lai situāciju nepadarītu sliktāku un neatrisināmu. Vispār, ja vajag kādu padomu, būšu šeit un palīdzēšu, šķiet, ka tas ir tas ko pieprotu diezgan labi! ;)

Ok, es gribēju kaut ko sakarīgu uzrakstīt, bet aizmirsu!
čau!

STOP

Lai nu kad, bet nu ne tagad. Patiesībā, es tā nedomāju. Es mīlu autobusu šoferus, kuru streiko. Izvēlējušies perfektu brīdi. Tev nav jāzin itin viss, tāpēc arī nesacīšu. Bet viens ir fakts, ne vakar, ne šodien es skolā nebiju. Jā, tāpēc, ka autobusu šoferi streiko un arī tāpēc, ka nemaz uz skolu negribas iet. Kāpēc, lai es gribētu? drīz būs sudrabotais brīvlaiks, tik sen gaidītais un nepieciešamais. Vajag. ļoti vajag kādu brīvu, ne tikai morāli, bet praktiski brīvu dienu.
Šodien būs gara diena. Vismaz tādai tai vajadzēja būt. Es tik visam uzspļāvu, jo man ir vienalga. Un arī ne viss. Mammai šodien dzimšanas diena. Viņa ir pelnījusi buču, nē ļoti daudz bučas! Vēlāk vajadzētu tikt līdz skolai, bet man rokas neceļas, es nevaru tā vnk aiziet uz skolu. Nevēlies aiziet manā vietā. Pulkstenis tikšķ uz piriekšu. Ne vien minūtes sakitīdams, bet arī stundas un dienas. Stājies.
Tātad esmu pārtraukusi iet uz skolu. Bet tikai šobrīd.