Kam negadās

Zinu, zinu, ka nēsmu rakstījusi katru dienu. Tā nu sanāca, ka blogi galīgi izkrita no prāta. Pat biju piemirsusi par Song of the Day blogu un četras dienas no vietas nebija jauna dziesma. Šausmas!

Bet es tiku tam pāri un tagad viss ir labi! Nē nu patiesība jau vienmēr viss ir labi, bet dažkārt ir labi to uzsvērt.

Svētdien tiku izbraukt no pilsētas. Tas bija atsvaidzinoši. Kaut ko savādāku vajadzēja. Vairāk jau tāpēc, ka "lielo" sniegu dēļ sanāca sēdēt istabā teju vai visu nedēļu, jo univeristāte taču bija slēgta.

Rit pēdējā nedēļa pirms Ziemassvētku brīvlaika. Jauki! :)

Pagājušajā nedēļā arī pirmo reizi cepu zemesrieku svieta cepumus. Sanāca ļoti gardi!!! Un biju mīļa un padalījos ar dzivokļa biedrenēm. hehe

Bučas mīlīši!

LaikaM

Īsti nezinu ko šodien stāstīt.

Ārā sniegs, un šad tad tiek piegādāta jauna deva. Šodien ārā negāju. Nebija īsti jēga nekur doties. Un ārā tomēs auksts, ietves kā slidotavas, un pa malām mētājās bērneļi. Skoti teic, ka parasti te daudz nesniegot, bet ir novembra nogale un viss baltā tērpts jau trīs dienas no vietas. Parasti mani priecē raibās sezonas, bet šogad baigi negribas septiņās jakās tīties un staigāt apkārt tontona paskatā.

Adventes vainags man nav. Sveces ar nav. Es tik sagriezu papīra lapu četrās daļās un pielīmēju pie sienas. Vienai strēmelei nedaudz nolociju dibenu un augšpusē piestiprināju oranžu papīra liesmu. Ar to man pietiks šim gadam.

Novembris teju iztecējis. Katru dienu kaut ko nopublicēt ir nogurdinoši, bet tomēr lepojos ar sevi, ka būšu turējusi savu vārdu.

Labi, es nu iešu kaut ko padarīt.