Noslēpums tavs

Izkrāso tēlus saules krāsās.
Nepamet tos, kad pašam bail,
esi varens, esi stiprs.

Pastāsti draugam noslēpumu,
pastāsti visiem noslēpumu,
esi drosmīgs un stāsti.

Gan būs kāds, kas tevi sapratīs,
gan jau nebūsi viens pats ilgi.
Noskūpsti savu pieri.

Izliets izslauktais piens.
Zvērādā tērpusies dāma piemiedz ar aci.
Iesaku visiem taupīt.

Kā gan var neapnikt būt pircējam;
strādā, lai pirktu,
pērk, lai strādā.

Novīst uzzīmētā puķe.
Nodeg ledus pils.
Izsprūk noslēpums tavs.

Ļoti netīšām.

Nezin kāpēc atminējos kādu savdabīgu blēņu kuru pastrādāju 2007. gada vasarā. Pat nevaru īsti saprast kādēļ šis nedarbs atausis prātā. Visnotaļ savādi.

Tas atgadījās iepriekš minētā gada augustā, kad biju tanī dīķa pusē. Neatminos kādēļ, bet es meklēju savu dzimšanas apliecību (vai pasi). Kamēr meklēju netīšām uzodu kaut ko, ko nevajadzēja, un es pamanījos ieurbt savu degunu tā ne pa jokam. Diemžēl nedrīkstu neko stāstīt, jo nevienam tā arī neatzinos par to ko biju uzrakusi. Bet es jutos nelāgi par to, ka biju pārlieku ziņkārīga.

Tā lūk, tagad jūs zinat pusi no noslēpuma kuru nekad nevienam nebiju klāstijusi.


Rīt universitāte vaļā, bet man piektdienās lekciju ņau. Murr. Visu nedēļu sanāca gurķi laist.
Bet nu, protams, es turpinu cītīgi atbildēt uz Yahoo jautājumiem. Njā, visai skumji....