I think I should do something about my good old blog "Song of the Day". I hadn't posted anything for a very long time (since last years October) and so I shut the blog down. It still exists, but it's not available to the public. Today I've been going through the last few songs on that blog and I came across this beauty Sloan - Unkind. There is something in this song that I really enjoy. It could be the rhythm, or the melody, or the simple lyrics, i'm not sure, but I have been listening to it several times now, and i'm not bored of it (yet). About that blog, I was thinking that in stead of posting a new song every day, I could have a Song-of-the-Week kinda deal, sounds reasonable, and keeps the idea going. I shall think about it.
I have been having a nice week, I blame the unusually good weather. Sun in Scotland is a luxury!
Plus I have settled some important matters regarding something that has been bringing me down for a very, very long time. In a few months this thing will be out of my life for good! Can't wait.
One more thing, I can't figure out what I should do in April for my one-thing-a-month. In January I went to Paris, this was a great opportunity to get away from everything, even if it was just for three days. In February I went back home for a week. Had a chance to meet my family and friends. Plus I was there for dad's birthday, which is why I went home at that time in the first place. In March I finally went bungee jumping. This was amazing!!! Probably the best choice I have made in my life so far!! I believe that everyone should try this for what ever reason they want to, either to push new limits, fight the fear, or be brave, or what ever... JUST DO IT! Really, you will not regret this! So now April is around the corner, and I still don't know what I should do. I have vague ideas, but none of them are spot on ideas. **Pounders.**
All right my lovely muffins, time to follow the white rabbit. :D
Showing posts with label uws. Show all posts
Showing posts with label uws. Show all posts
Friday, 30 March 2012
Tuesday, 26 October 2010
Blogging time!
Tik sen nēsmu raktījusi sakarīgu rakstu, ka pilnīgi kauns. Jātzīst, ka pāris dienas atpakaļ uznāca liela kāre kaut ko uzrakstīt. Sāku baigo rakstu ar baigo domu, bet telefons nočakarējas un iedvesma līdz ar to.
Tikko nāku no Politikas lekcijas. Jaunais profesors dikti jautrs, lai gan nedaudz kaitina tas, cik zemu viņš vērtē savu ex-sievu un ģimeni kā institūciju vispār. Ko padarīs, katram savi uzskati.
Man pietrūka mans blogs. Bet tā nu bija sanācis, ka neko nerakstīju. Iemesli bija daudz un dažādi, un esmu tajā posmā, kad tos var rast vēl un vēl. Esmu nolēmusi atsākt rakstīt. Nebūs protams tik bieži, ka tais dienās, kad blogs tapa (t.i. vismaz viens raksts dienā). Bet būs biežāk kā divi, trīs mēnesī. Tā lūk esmu apņēmusies.
Dzīve Skotijā ar katru nedēļu kļūst ar vien sarežģītāka, un es rodu jaunas problēmas katru dienu. Žēl, ka risinājumi gan tik viegli nenāk. Esmu izmēģinājusi daudz ko jaunu. Visu gan nestāstīšu, bet izklastīšu nedaudz par gastranomiskajām izvirtībām.
Sākušu ar to, ka kāds džeks mani iepazīstināja ar HP mērci. (Es nespēju atturēties un to nenosaukt par Harija Potera mērci, nu COME ON, ir taču smieklīgi!) Tās pamatā ir etiķis, un man etiķis riebjas. Tā vismaz man likās. Bet es paņēmu un nopirku Harija Potera mērci un kādas dienas trīs gandrīz nevienu ēdienu neēdu bez tās. Tagad esmu mazliet norimusi. Hariju Poteru aizstāja visu slavenais Heinz ar savu izcilo kečupu. Nopirku lielo pudeli (debīla atruna, bet nu bija uz atlaidi un viss) sestdien. Šodien ir otrdiena un pudele ir pusē! Bet, kad ēdu šī rīta cepto olu, sapratu, ka arī man garša var apnikt. Labi, gana par to.
Draugiem.lv recepšu domubiedru grupās meklēju lētas receptes, jeb receptes studentiem. Bija tur šis tas interesants, bet lielākajai daļai nepieceišamas daudz sastāvdaļas, ka normalam civēkam mājas būtu, bet man vēl nav savācies kaut kā. Viena recepte gan šķita ĻOTI vienkarša un izklausījas interesanta. Recepte tāda: ņem tortermaizes šēli un izņem vidiņu (mīkstumiņu) un nedaudz apgrauzdē uz pannas. Tad tajā tukšumiņā iešķeļ olu! Tā aizpilda caurumu un sacepas kopā ar maizi. Pievieno sāli, piparus, un ko nu kurš parasti olai met klāt. (Es virsū uzgāzu Heinza kečupu.) Un WA LĀ! Pirmajā reizē tā maize man drusku apsvila, tāpēc, kad mēģināju atkal maizi ar tukšo vidiņu nevis apcepu pirms tam, bet gan iemetu tosterī uz ļoti īsu brīdi. Tad uz pannas, un uzreiz tad to olu arī. Nu dikti vienkārši, bet gardi gan!!
Lieta tāda, ka tagad atļaujos eksperimentēt uz nebēdu! Nav jāuztraucās, ka kādam nepatiks, jo vienīgā, kas to ēdīs būšu es. Izvēlīga nēsmu, ja sastāvdaļas ir labas, tad gan jau gala rezultātu apēdzīšu arī tad ja garša nebūs pārāk lieliska. Vakar izmēģināju ko jaunu. Atradu, ka virtuves skapīti ir kāda tvaicējamā katla aukšējā daļa. To paņēmu un uzstutēju uz kāda katla, ka derēja gluši kā uzliets. Satvaicēju zaļumus. Tikmēr pannā sagrauzdēju nelielu saujiņu tīrītas saulespuķu sēklas. Tad, ka tvaicēšana gandrīz galā nedaudz apcepu plānas šķēlītēs sagrieztu papriku, pieliku klāt eļļu un garšvielas. Tad pieliku tvaicētās lapas. Nedaudz apcepu. Tad es piemetu pāris karotes mērci (to nopirku priekš maizēm kā piedevu, bet man tā nedaudz par asu, garša jau nav slikta, un smaršo ar jauki). Samaisa, pacep un liek uz šķīvja. Virsū sabēru apgrauzdētas sēkliņas, dažas sķēles svaiga gurķa (man vienkārši prasījās kas tāds). Un man liekas, ka lielisks garšu savilkums. Nākamreiz pieliksu klāt citu mērci, varbūt Hariju Poteru! Hehe.
Drīz jāskrien uz Politikas semināru. Bez tā man beidzot japabeidz rakstīt CV (jeb Resume (jeb sviests)). Vēl vajag nopirkt zābakus, jo apnīk jau, ka kājas gandrīz visu laiku slapjas (un man sķiet, ka kurpes ar sāk ost! FUI!).
Lai gan sakāmā man vēl ir daudz, un vienmēr būs, pagaidām ar to es beigšu.
Bučas mīlīši.
Tikko nāku no Politikas lekcijas. Jaunais profesors dikti jautrs, lai gan nedaudz kaitina tas, cik zemu viņš vērtē savu ex-sievu un ģimeni kā institūciju vispār. Ko padarīs, katram savi uzskati.
Man pietrūka mans blogs. Bet tā nu bija sanācis, ka neko nerakstīju. Iemesli bija daudz un dažādi, un esmu tajā posmā, kad tos var rast vēl un vēl. Esmu nolēmusi atsākt rakstīt. Nebūs protams tik bieži, ka tais dienās, kad blogs tapa (t.i. vismaz viens raksts dienā). Bet būs biežāk kā divi, trīs mēnesī. Tā lūk esmu apņēmusies.
Dzīve Skotijā ar katru nedēļu kļūst ar vien sarežģītāka, un es rodu jaunas problēmas katru dienu. Žēl, ka risinājumi gan tik viegli nenāk. Esmu izmēģinājusi daudz ko jaunu. Visu gan nestāstīšu, bet izklastīšu nedaudz par gastranomiskajām izvirtībām.
Sākušu ar to, ka kāds džeks mani iepazīstināja ar HP mērci. (Es nespēju atturēties un to nenosaukt par Harija Potera mērci, nu COME ON, ir taču smieklīgi!) Tās pamatā ir etiķis, un man etiķis riebjas. Tā vismaz man likās. Bet es paņēmu un nopirku Harija Potera mērci un kādas dienas trīs gandrīz nevienu ēdienu neēdu bez tās. Tagad esmu mazliet norimusi. Hariju Poteru aizstāja visu slavenais Heinz ar savu izcilo kečupu. Nopirku lielo pudeli (debīla atruna, bet nu bija uz atlaidi un viss) sestdien. Šodien ir otrdiena un pudele ir pusē! Bet, kad ēdu šī rīta cepto olu, sapratu, ka arī man garša var apnikt. Labi, gana par to.
Draugiem.lv recepšu domubiedru grupās meklēju lētas receptes, jeb receptes studentiem. Bija tur šis tas interesants, bet lielākajai daļai nepieceišamas daudz sastāvdaļas, ka normalam civēkam mājas būtu, bet man vēl nav savācies kaut kā. Viena recepte gan šķita ĻOTI vienkarša un izklausījas interesanta. Recepte tāda: ņem tortermaizes šēli un izņem vidiņu (mīkstumiņu) un nedaudz apgrauzdē uz pannas. Tad tajā tukšumiņā iešķeļ olu! Tā aizpilda caurumu un sacepas kopā ar maizi. Pievieno sāli, piparus, un ko nu kurš parasti olai met klāt. (Es virsū uzgāzu Heinza kečupu.) Un WA LĀ! Pirmajā reizē tā maize man drusku apsvila, tāpēc, kad mēģināju atkal maizi ar tukšo vidiņu nevis apcepu pirms tam, bet gan iemetu tosterī uz ļoti īsu brīdi. Tad uz pannas, un uzreiz tad to olu arī. Nu dikti vienkārši, bet gardi gan!!
Lieta tāda, ka tagad atļaujos eksperimentēt uz nebēdu! Nav jāuztraucās, ka kādam nepatiks, jo vienīgā, kas to ēdīs būšu es. Izvēlīga nēsmu, ja sastāvdaļas ir labas, tad gan jau gala rezultātu apēdzīšu arī tad ja garša nebūs pārāk lieliska. Vakar izmēģināju ko jaunu. Atradu, ka virtuves skapīti ir kāda tvaicējamā katla aukšējā daļa. To paņēmu un uzstutēju uz kāda katla, ka derēja gluši kā uzliets. Satvaicēju zaļumus. Tikmēr pannā sagrauzdēju nelielu saujiņu tīrītas saulespuķu sēklas. Tad, ka tvaicēšana gandrīz galā nedaudz apcepu plānas šķēlītēs sagrieztu papriku, pieliku klāt eļļu un garšvielas. Tad pieliku tvaicētās lapas. Nedaudz apcepu. Tad es piemetu pāris karotes mērci (to nopirku priekš maizēm kā piedevu, bet man tā nedaudz par asu, garša jau nav slikta, un smaršo ar jauki). Samaisa, pacep un liek uz šķīvja. Virsū sabēru apgrauzdētas sēkliņas, dažas sķēles svaiga gurķa (man vienkārši prasījās kas tāds). Un man liekas, ka lielisks garšu savilkums. Nākamreiz pieliksu klāt citu mērci, varbūt Hariju Poteru! Hehe.
Drīz jāskrien uz Politikas semināru. Bez tā man beidzot japabeidz rakstīt CV (jeb Resume (jeb sviests)). Vēl vajag nopirkt zābakus, jo apnīk jau, ka kājas gandrīz visu laiku slapjas (un man sķiet, ka kurpes ar sāk ost! FUI!).
Lai gan sakāmā man vēl ir daudz, un vienmēr būs, pagaidām ar to es beigšu.
Bučas mīlīši.
Saturday, 9 October 2010
scotland.
And so finally I'm in Scotland. I thought that this time would never come. I've been here for 8 days now. The first week had its ups and downs. The first day was painful. I was walking around with my suitcase and my bag searching for university and later for the residence. The next day my arm muscles hurt as if I had been at the gym (and everyone knows that I haven't been there in ages, haha).
Anyway, in university the first week was a mess. Finding everything was devastating. Now all I know is that there is a lot to learn and a lot to read.
Yesterday I went to a party at the Student Union. Now that was fun!!!
The plan for the weekend is to relax.
Love You all, but you all ready knew that. :)
Anyway, in university the first week was a mess. Finding everything was devastating. Now all I know is that there is a lot to learn and a lot to read.
Yesterday I went to a party at the Student Union. Now that was fun!!!
The plan for the weekend is to relax.
Love You all, but you all ready knew that. :)
Subscribe to:
Posts (Atom)