Cīsiņi gone crazy

First Things First,
Nosaukums tāds, jo tikai tagad ēdu brokastis (ir 12:30). Un šodien brokastis mani godā ar cīsiņiem. SEŠIEM cīsiņiem! Jup.

Domāju šo rakstu saukt What do you want me to do, bet es pārdomāju, jo cīsiņi tomēr ir pozitīvāka lieta. SMILE! Nu jā, cenšos, tiešām cenšos būt nedaudz, nedaudz pozitīvāka. Reti sanāk.
Tāda ideja bija, jo vakar ieraudzīju, ka vienam no maniem sviestiem TTT blogā kāds bija ielicis komentāru (kliko, ja gribi). Rindiņu nosaukums ir Paslēpt un tās ir par to, ka ne viss, kas tiek veiksmīgi paslēpts tiek saārstēts. Un tā ir! Cilvēki bieži (es arī) slēpj kā jūtās un līdz ar to cilvēkiem šķiet, ka viss ok, lai gan patiesībā nav. Nu re, es saņēmu komentāru: "Vai Tu esi domājusi, kas vai kurš var palīdzēt saārstēt tos salauzumus?" I wounder.. Atbildēju ar ko sviestainu, jo nebija jau teikts, ka es esmu tā kurai būtu jādomā kas var palīdzēt. Tieku galā just fine. Tāpēc taču rakstu! ;)


OOO forši. Tikko nomainīju sava bloga favicon, tāds prieks, ka atradu kā tas izdarāms.
(Tā ir tā mazā spārīte, kas parādēs blakus bloga nosaukumam.)
Arī TTT tika pagodināts ar jaunu faviconu.
Tiem, kas ar grib savu blogu padarīt kolosālu, foršu, vienreizēju. Fīču atradu te!

Spirāle

Šodien oficiāli nosaucu savu blociņu par spirāli! :)
[Just for information, iepriekšējais bija Lapsa.]

te arī šodienas veikums:


VecRīga

Klaigā izpūrušie baloži.
Pamestas sirdis mēģina atkopties
kanāla malā.
Un aiz paviljona smakām
slēpjās iemigusī Rīga.

It kā dzīva;
cilvēku kņadas origo.
Sarunu uzklausītāja;
bez ausīm un vēlmes dzirdēt-
zin visus Tavus noslēpumus.

Peļķē izmērcēti meli
karājās laternu stabos-
spīd un apgaismo,
skrienošos un bruģi,
kas nenogurst.

Nesteidzīgie dažkārt ievēro
zaļo, nedrošo ainavu
nemainīgā vēja mainīgos mākoņus,
un neīsto mūri, kas tur no tiesas ir,
neredzams, - tur, kur vecā pilsēta beidzas.

Galvaspilsēta, noslēpumu vieta;
klusē sirds draugs
un mānās pārdevējs.
Lai gan nedaudz melos tīta,
tā ir mūsu vecā Rīga.

āā', nomainīju arī laiku savā pulkstenī,
tagad rāda Rīgas laiku! :)
(skatīt pa labi, tas, kur pasaule redzama)

"republic of china land" *

*Citāts no Tašpuka otrdienas.

Man vajadzētu izgudrot stratēģiju kā nokļūt atpakaļ uz pekām. Kā devītās klases sākumā, kad tika pildīti visi mājas darbi un nevis tāpēc, ka bija jāpilda, bet tāpēc, ka gribējās pildīt. Bija kāre iegūt jaunas zināšanas un vēlme kaut ko darīt. Tagad ir tikai kāre pēc zināšanām, bet klāt pielipis slinkums. Pieņemu, ka tas tāpēc, ka nespēju saņemties. Ja uz klik pēkšņi viss, kas līdz šim ir neizdarīts pēkšņi būtu padarīts, tad būtu savādāk. Atriešoties pie stratēģijas. Man ir jāmāk savākt savu laiku tā, ka tiek izdarīts viss, kas jādara:

• Visi nepadarītie skolas darbi
• Skola
• Mājas darbi
• Mājas darbi (iknedēļas mājas kārtošana)
• Atpūta
• Draugi
• Ģimene
  
• Svētdienas vakari
• Intereses
• Sports/Notievināšana

Tā ir izlase, nē, galvenās kategorijas, zem tām sakrīt VISS! Sākotnēji domāju izstrādāt dienas plānu katrai dienai. Bet nekas nesanāca, jo nespēju sekot līdzi tam, ko biju saplānojusi.
Tagad domāju, jāatsakās no TV un pēc iespējas mazāk laiks jāpavada pie datora. Tas gan izklausās kā klišē. Jo ķipa tā IR problēma visiem jauniešiem. Bet man kaut kā nav pavisam. Es cauru dienu skatos Cosmo TV kaut kādu sviestu. Un, ja ne to, tad sēžu pie kompja, kaut ko rakstu vai spēlēju Pokeri. Dzīve iet sviestā, bet tas tāpēc, ka man pietrūks spēka atsākt normālu dzīvi. Man nav nekādas iekšējās motivācijas. Nekādas. Pat ne mazākās drumstaliņas. Un, ja ir, tad nav nekas, kas spētu kaut ko virzīt uz priekšu. Vajag plānu, stratēģiju, kas man liktu ne tikai saprast, ka ir problēma, bet arī rīkoties, lai tā tiku risināta..
```un es nezinu kāpēc, bet liekās, ka es šad tad pārspīlēju. Hmm.. man vajadzētu uzrakstīt uz lapas (lapām) visu, kas man IR jāizdara, lai redzu visu tā teikt, the big picture.
citādi esmu apmaldījusies...



Par sestdienu un svētdienu. Kopumā ņemot tuss bija OK! :) Lai gan pēc iepriekšējā rkasta tā nevarēja spriest. Sestdien izstāstīju Mantijai, ka man patīk Rieksts. Kad meitene aizbrauca es neatminos kāpēc, bet arī Karijai izstāstīju par ieķeršanos puisī. Tagad tas vairs nav noslēpums. Ap sešiem no rīta (svētdien) atkal atnāca Mantija. Ar kājām esot stundu nākusi. Es pamodos ap pus 9. Pusstundu nosēdēju pie datora un tad kārtoju māju. Pamatā virtuvi, bet viskatko nācās vākt katrā mājas nostūrī. Kārtošanas laikā izdevās burtiski divas minūtes aprunāties ar Riekstu. Sāku ar jautājumu, vai patika tuss. Viņš teica, ka bija forši, ja vien neskaita to, ka Mantija raudāja un to, ko es izdarīju. Tad viņš man mēģināja ieskaidrot, ka tas, ko es vakarā pīpēju bija zālīte, bet es vēl līdz šim nezinu, vai viņš saprata, ka tā bija tikai cigarete. Nu jā.. es viņam teicu, ka atvainojos jau kādas simts reizes. Beidzās ar to, ka viņš pateica savu tipisko puišu nu labi. It kā tas vairs nebūtu svarīgi. Bet nelikās, ka tas bij atāds, 'atšujies', vairāk kā 'tas vairs nav savrīgi!'. Un es nosolījos tā vairāk nedarīt.
Līdz ~11 cilvēki bij pamodušies. Un pēc tam arī lielākā daļa no palikušajiem tusētājiem devās prom. Palika vien Mantija un Rieksts. (tātad bijām četri, es, tašpuks un viņi divi).. Visu dienu vienkārši ņēmāmies un ārdījāmies. Sanāca vēl neaiziet uz koklēšanu/dejošanu, jo ciemiņi vēl bija pie mums un prom dzīt negribējās, jo bija dikti jautri. Uz vakara pusi skatījāmies TV un rēcām. Te kas labs: Rieksts man sēdēja blakām uz dīvāna un nelikās, ka viņam bija slikti, vai, ka viņš gribētu iet prom. Te uz pleca bija roka un pēdas sarunājās. :D
Ap deviņiem vakarā visi četri aizdevāmies uz Ridō maķīti un viņš nopirka paiku. Es palūdzu kartupeļus. Bet nobeigt nevarēju, jo šādā (vai līdzīgā) ēstuvē pēdējo reizi biju vasarā. Manam vēderam nepatika. Mantija mūs pameta un devās uz autobusu, puikas pabeiza savus dubultos čīzburgerus un tad mēs pavadījām Riekstu līdz viņa autobusa pieturai un sagaidījām kopā ar viņu autobusu. Abi ar tašpuku devāmies mājas...
un tā lūk mani mājas darbi palika neizpildīti! xD

Nu re, tas ir kā tas viss notika. Dažiem gabaliem izgrieztiem un nelieliem sīkumiem pamainītiem, bet tas tikai tāpēc, ka man leikās, ka mamma ar manu blogu lasa.. ja tā, tad esmu ziepēs! xD

bet nu gan -Gulēt marš! :D

Dienas (iespējams, ka nedēļas) dziesma: Kanye Wet - Heartless

regimuniputāmija-nozīme

Esmu sajukta dvēsele, kas vienmēr būs neziņā un šaubās. .. Bet solu Tev, kaut kas ir mainījies. Es domāju (kā parasti) un sapratu, ka varbūt nav nemaz tik slikti būt neziņa. Protams nav labi, ka mācās virsū nepārtraukti. Bet būt (ne)daudz nedrošam var jau arī nebūt tik slikti.
līdz šim uz to raudzījos kā uz kaut ko nožēlojamu un stulbu. Bet nekad neizdomājos, ka ir OK. Protams, moka apziņa, ka var arī nebūt ok, bet mūžīgi šaubīties es laikam tomēr negrasos.
...
Regimuniputāmija- lietv. ir brīdis cilvēka mūžā, kad viņš apzinās ko domā. Līdzīgi kā atklāsme, bet atšķirība tāda, ka regimuniputāmija ir atklāsme, kas ved uz pozitīvu noslēgumu. Šādā brīdi cilvēkam galvā mitinās dažnedažādas domas, bet izsitās tikai tās, kas rada patiesu (tikai pozitīvu) adrenalīnu, lai šo domu atīstītu tālak. Regimuniputāmija var būt saistīta ar ļoti daudz lietām vienlaicīgi vai tikai vienu konkrētu notikumu/lietu/uc. Pēc šāda brīža cilvēka dzīves uzskati var nedzuad (dažreiz pat krasi) mainīties. Parasts regimuniputāmijas procesa laikā citi cilvēki necieš. Jo procesa mērķis ir padarīt dzīvi gaišāku un vieglāku, ne tikai tam, kas piedzīvo regimuniputāmiju, bet arī tiem, kas tieši vai ne tik tieši ir saisīti ar tā brīža domām.
...
ievērtē manu vārdu!! :)

savu regimuniputāmiju jums neatklāšu, jo tad ir jādomā kā man.. un .. sarežģīti. Bet varu teikt, ka manas regimuniputāmijas procesa rezultāts vēl nav īsti zināms, bet paredzu, ka, lai arī kāds tas būtu, es atcerēšos, ka bija labi!!

___
šodien vakarā 'lielais tuss/Vācijas dvīņu dzimene' (nu jā, oriģināli bija domāts vnk tuss, bet dvīnes palūdza vai nevar). Bet tā kā regimuniputāmijas naktī aizgājām gulēt 6 no rīta un es pamodos divas stundas vēlāk, man nebija spēka izdzīvot līdz dienas beigām. Kaut kur ap 5-6 devos gulēt un pamodos 12 naktī. Tagad ir septiņi no rīta. Laikam pa dienu vajadzēs vēlreiz pačučēt. Vii varbūt tagad... es zidomāšu. Vakardiena (13.02, diena pēc tusiņa) bija dikti laba. Karijai bija vaisia drīz jāiet, jo atkal jāstrādā bij. Bet Rieksts un Mantija palika krietni ilgāk. Ap diviem, kad šie bija beidzot nolēmuši doties prom, kopīgiem spēkiem nolēmām, ka tomēr labāk gribam kaut ko apēst. P. devās raudzīt kas tur labs ir. Nolēmām ēst desas, bet ne kā parasti. Rieksts izlēma tās gatavot savā gaumē. Bija dikti gardi! Kopā sēdējām pie virtuves galda un ēdām. P. minēja, ka līdzīgi kā ģimenes pusdienas, un, ja atklāti tā noskaņa tāda arī bija. Pēc tam pilniem punčiem devāmies uz pagrabu, jo vakardien nesanāca tur noiet. Pagrabs skaitās kā tusiņu vieta. Un tā tur arī ir. Lai gan mūzikas centrs nu jau sen, sen atpakaļ sajuka, pagrabs palika savā statusā. Pēc tam abi viesi devās prom. Es tik paturēju Rieksta šalli (aha, tas dzejolis iepriekš ir par to un ap to) . Teicu, ka dabūs atpakāl, ja šodien būs uz tusu. Ta redzēs. Ja ne skolā atdošu (ja satikšu). Mantiju pierunāju, lai nāk, lai gan lielākā daļa no pārējiem visiem viņai nepatīk. Viņa teica, ka nāks ar pasēdēt ar mani un man palīdzēt (kas patiesībā ir visai ironiski, jo pa nakti tikko, atklājām, ka P. nav pārgājušas cūciņas..), jo es tak solījos šajā reizē būt kārtīga, palidzēt un nedzert.

Parasti tusējām pamatīgi un skaļi. Dažbrīd aizdomājamies par kaimiņiem, bet ..po**! :D Nu tā. Vakarā lielais tuss. Tikai tagad naktī sēžot pie datora atklāju, ka viens džeks, Luis (vārdu nemainīšu, jo es viņu pati īsti nepazīstu, vnk kopīgi draugi mums ir) arī šovakar taisa tusu. Fak. Un tas ir kāpēc man visi vēl līdz šim saka, ka nezin vai būs. .. Aizdomājos, ka varbūt nebus nemaz tik forš tas tusssss. Ta redzēs. Es jums paziņošu. Uzaicināju arī "viņu #2". Līdzi viņš paķers savu dragu (un kāda sagdīšanās, draugs ir mans ķipa #1, bet es jau iepriekš sāku domāt par to, ka...eh).. Man #2 patīk labāk. šobrīd - pavisam noteikti. :)
mīļumi, es aizmirsu, kas man vēl bija sakāms.. bet gan jau..

Atā!*

Atgādinājums man: Izdomāt 'mainīto vārdu':
P., #1, #2, meitenei (kuru #1 ienīst), serbu māsām (a-jaunākā m-vecākā)

ok. izdomāju, secībā, kā augstāk:
Tāšpuks,Plaknis, Mohijs, Annene,Arbira,Maljare (Ja mainīsies, tad zīņošu pie maiņas)