Noslēpums tavs

Izkrāso tēlus saules krāsās.
Nepamet tos, kad pašam bail,
esi varens, esi stiprs.

Pastāsti draugam noslēpumu,
pastāsti visiem noslēpumu,
esi drosmīgs un stāsti.

Gan būs kāds, kas tevi sapratīs,
gan jau nebūsi viens pats ilgi.
Noskūpsti savu pieri.

Izliets izslauktais piens.
Zvērādā tērpusies dāma piemiedz ar aci.
Iesaku visiem taupīt.

Kā gan var neapnikt būt pircējam;
strādā, lai pirktu,
pērk, lai strādā.

Novīst uzzīmētā puķe.
Nodeg ledus pils.
Izsprūk noslēpums tavs.

Zubabibubaibe 2

Labs ir, centīšos šoreiz nedaudz garāk pastāstīt kā man iet. Saule pārāk agri riet. Katru dienu paliek neievilkti elpas vilcieni. Laiks skrien, nezin kur stāties. Dzīvi padara raibāku jaunā alerģija. Man ir alerģija pret vēsturi, pret pagātni, pret to, kas kādreiz ir bijis. Nepalīdz lētās tabletes, ko darīt? Es nezinu. Nenāk miegs vēlās nakts stundās. Nenāk miegs vispār. Dzīvojos pa pilsētu cauru nakti, mājās pārnāku agros rītos. Tad ārdu māju, dziedu līdzi bezgaumīgajām dziesmām, kas nebeidz skanēt caur vecā rādžiņa tumbām. Skaņas kvalitātei gan nav ne vainas. Izsīkušiem spēkiem dodos uz darbu. Tur spēku nemaz nevajag, vismaz ne fizisko. Emocionāli ir grūti. Ir rutīna. Rutīna ir ķēms. Rutīna ir mans vienīgais ienaidnieks. Kad neizgulējies, tad nav nemaz tik grūti, jo smadzenes ieslēdzas autopilotā; viss jau iepriekš ir darīts, vairākas reizes. Lieki sacīt, ka vīrieši padara dzīvi vēl neciešamāku. Viņi domā, ka var darīt kā grib. Viņi domā, ka es neesmu riebīga, gaida nez ko. Tas tak man uz pieres rakstīts, ka klāt labāk nenākt. Viņi neklausa. Tad lūdz, lai palīdzu, bet paši nekad neko. Vēl viņi tēlo, ka zin, kas ir sarkasms. Viņi konstanti nodarbojas ar fikcijas veidošanu. Un viņi uzskata, ka zagt auskarus ir stilīgi. Citi vēl apsaukā mani par mīļo un dārgo. Grēcinieki tādi. Neveicas ne kārtīs, ne mīlestībā. Neveicas vispār nekur. Neveicas. Punkts. Un jā, es atkal skaļi klusēju, tikai šoreiz citā frekvencē. Neesi aita, ej gulēt taču.

Kaku lācis.

Ielas noklātas peļķu paklājiem, bet starp ēkām lavās silti saules stari. Pamostoties pus astoņos ir grūti saprast vai diena sen galā, vai arī nu pat sākusies. Tas droši vien tāpēc, ka vakar tomēr sanāca 'iemest sīvo'. Zinu, biju stingri nolēmusi nedzert divas nedēļas, bet, ja ir kompānija tad jau var. Visa šī nedzeršanas pasākuma mērķis bij, lai es gluži vienkārši dzeru mazāk alkoholiskos dzērienus. Mērķis sasniegts, esmu tomēr prātīgs cilvēks, ja pacenšos. Skaidrs, ka varu arī iedzert tā, ka ir forši. Un ko, lai saka, vakar bij ar forši. :)

Bet par to agro celšanos, nezinu, varbūt, ka viens no čaliem ar kuriem dzīvoju kopā pamodās pirms manis un es no viņa ņemšanās un staigāšanas uzmodos. Lai gan man šķiet, ka organisms man ir pieradis ap to laiku celties. Kā nekā, agri ceļos, lai dotos uz darbu. Strādāju sešas dienas nedēļā. You do the math.


Bračka raksta, ka kaķis slims. Infekcija astē. Pašam brālim vaina kājā. Bēdīgi. :(

Turklāt es pati savas muļķības dēļ esmu apslimusi. Neko, dzeru siltas tējas un klepus sīrupu. Viss būs labi.


Ja esi kaku lācis, tad piecas reizes pietupies un tad skaļi nobļaujies, ka šodien ārā saulains laiks.

Lai tā saule spīd. Pēc rīta pankūkām došos uz centru. Bez vakars vēl miglā tīts..


Kā tev labi klājas? ;)

ī ī ī ī: music night

Just for sake of varity this one will be en ingles. So, just for a fast intro; every semester there is a Glebe Music Night. (and, blah, it is ALWAYS on thursdays! xD) If u go to a such a concert then u will hear our owsome junior, senior + jazz bands, as well as chamber, concert, man and full choirs, and ofcourse the mindblowing offbeat team (if u type 'glebe ci offbeat' in youtube then ull c what i mean). Yeah. Got really nothing more to say, cuz im bad at review stuff! xD just had to go n c it ur self, but don't worry - there s always next year! ;]

Tgd pārlēkšu uz lv valodu! Skolā. No rīta paspēju laikā, biju tikko pie skapīša, kad noskanēnja pirmais zvans. Bioloģijā skolotājs skrien cauri pēdējai nodaļai ātrāk kā vējš. Mums reāli ir palikusi nedēļa, bet visam, kas palicis vajadzētu vsmz divas nedēļas. Tagad mācamies par sirdi, par to, ka tā. (skolotājs pieminēja arī to, ka sirds nav tā ar kuru mīlam.. its all BS! xDDDD ha ha ha). Fizikā turpinājām mācīties par elektromagnētiem. Pusdienlaiku pavadīju sēžot kopā ar citiem bērniem pie vienā gaitenī - es pārskatīju vēl atkārtojuma uzdvms matem. k.d... Tad teātrī skolotājām pārmaiņas spēc bija labs garīgais (tas bieži negadās) un viņš turpināja stāstīt par to, kā jāizprot savs tēls un kā labāk to parādīt uz skatuves. Tad viņš minēja dažādas medodes un ko tur. Citēja dažus nepārspējamus aktierus, režisorus u.c. Nu jā.. Tad nedaudz piestrādājām pie dialogiem un tad negaidīti atskrēja zvans.. Matemātika + kontroldarbs!! Grrr... iepriekšējāis bija katastrofa.. g.v. Gada sliktākais matem. kontroldarbs. (arī Plaknim un citiem klasē bija gājis tūdīgi, tāpēc nākam otrdien būs extra uzdevumi, lai uzlabotu atzīmes, labs skolotājs i suppose!) Nu jā. Tā kā es beidzot biju padarījusi arī dažu m.d. uzdevumus kamēr mācījāmies vielu, kontroldarbs nešķita tik grūts. Man šķiet, ka šis ir pirmais k.d. šajā semestrī, kur es atbildēju uz visiem jautājumiem un biju vairāk vai mazāk droša, ka arbildes ir pareizes.. (kad pirms zvana nodevu darbu skolotājam uznāca neliela nostalģija pēc 9.&10. klases, kad es neuzdrošinājos atstāt nevienu jautājumu neizrēķinātu pareizi!!).. tad, neiegriezusies savā skapītī devos pa taisno ārā pie riteņa ceļā satiku GGG skolotāju, viņa man kārtējo reizi nolasīja puslekciju par to, ka ir jādara, kas darāms un viss.. un eh!

Devos pie riteņa. Kamēr slēdzu vaļā slēdzeni redzēju, ka trīs paziņas (labi paziņas, nu labi, draugi) aizsoļo aiz stūra, parasti es tur nebrauktu, bet tas man atgādināja, ka vajadzēja iegriezties pie mammas, lai palūgtu naudu konča biļetei. Braucu ar riteni un nogriezos kur viņi. Es pavraucu garām tā it kā nebūtu viņus redzējusi ( just for clearifications, they r guys), pēc pāris kvartāliem arī sadzirdēju svilpienu, kuru uzreiz atpazinu (un biju jau paredzējusi..) (āā, strpcitu, viens no viņiem bija Plaknis.. ha ha, tas kurš svilpa, es zināju, ka viņš svilps, pārāk labi jau pazīstu). Tātad, kur es paliku.. āā.. nu es atskatījos un sāku braukt lenāk. Iekšējais monologs sprieda, vai braukt tālāk, vai piestāt, apmest riņķi un braukt apsvēcināties... Izvēlējos otro variantu! :) Nu jā.. tad beigās sanāca tā, ka viens no viņiem diezgan veikli nogriezās, lai dotos uz autobusa pieturu, bet es kopā ar šiem diviem un riteni pie rokas devāmies tālāk. Svaidījāmies ar jokiem un pļāpājām, bet tad man bija jāgriež uz otru pusi, pateicu atā, uzlēcu uz riteņa un pēc pāris kvartāliem biju jau, kur plānots.

Tad braucu mājās.. un noskatījusies savu 4.00 oclock House on channel 83! (jip, lāci, hausu! ;))) ) tad apskatīju šo to no Bio. pierakstiem un tad jau bija laiks iet ārā. Paķēru līdzi gaismiņas ritenim, jo atpakaļ ceļā vajadzēja un vēl šo to un biju ceļā.
Atpakaļ ceļā galvā skanēja ritmiskas melodijas un ritenis visu laiku brauca līkločos, biju DIKTI labā noskaņojumā.. but now, not so much! Rīt taču skola!

Bučas visiem maniem mīļajiem tarakāniem un saules sveicieni tiem, kas ir prusaki, ne tarakāni! :p un.. un.. un.. es jau aizmirsu! :D

aha.. un sorry par kļūdiņām! haha

ps. some songs that were we heard tnght:
Drive my car
I wanna be like you
Call me
Hallelujah
Tears in heaven
Stand by me

pelikāna skrējiens pretī saulei

Ir ceturtdiena un es tiešām jūtos kā pelikāns, kas dienas garumā būtu runājis ar pašu sauli. Manī plosās patīkams nogurums. Diena sākās neveikli. Biju gulējusi drusku par maz un bij jāceļas laicīgi jo šodien uzrakstīju pēdējo eksāmenu. Angļu valodā. Domāju, ka bij OK! :) pārnākot mājās tētim diezgan pieklājīgi atteicu pupiņ-pusdienas. Jo man tās ne pārāk. Tā vietā apēdu ceptu olu (cepta manā gaumē ar dikti maz eļļu un virs palēnas uguns) ar mājas sieru (šeit tas skaitās kā biezpiens) un grauzdētu maizīti. Klāt būtu bijis tomāts, bet ledusskapis pukojās pretī un teica, ka vairāk neesot. Kad pusdienas bij noēstas devos saģērbties, lai dotos ārā. Un šodien beidzot arī slinkais zvērs vārdā marta saņēmās un aizgāja uz kanālu slidot. Kopā ar tēti biju. P. teicās, ka esot pārāk slims , lai ietu ārā. Izslidojām visu, no sākuma līdz galam. Pusceļā (kad bijām kanāla tanī galā) tētis nopirka bebru astes. Bija gardi. Biju aizmirsusi cik tomēr forši ir slidot. Bet tas tāpēc, ka pagājušajā gadā negāja ne uz pusi tik labi kā šodien. Ledus bija dranķīgs un pamanījos novelties riktīgā rievā un celis bija sagandēts un lika sevi manīt apmēram pusgadu pēc kritiena. Šaurais gabals ar bija gluši kā nāves ieleja, bet šogad tur ledus ir dievīgs! ^^ Vsp bija labi! Pārnācu mājās sasodīti nogurusi un kājas sāpēja (jo zin kā, nebija slidot, kājās nepārtrauktā saspringumā..).. atsēdos krēslā noskatījos vienu epizodi Draugus un Vecpuisi. Bij ok. Tad bija jāiet ārā uz zāli. Šodien bija pirmā tikšanās ar treneri. Ļoti jauka! Patiess prieks. Pēc tam paskrēju kādu pusstundu. Mamma ar bija beigusi savi šīsdienas sportiņu un viņa sacīja, ka viņai nepieciešami svārki. Veikals ciet pēc stundas un tad nu es nolēmu braukt līdzi. Un labi vien bija (no vienas puses), jo tikko pie diviem krekliņiem un jakas un mamma ar atrada svārkus. Tikai tas viss ir noslēpums! Kušš, mājas vīriešu kārtas pārstāvjiem to nedrīkst teikt, jo tad P. sacīs, kāpēc man, bet viņa nē.. :o :p.. jā tāds viņš ir. Bet es nesūdzos, bet tomēr neatbalstu to, ka mums sievietēm būdamām jāslēpj savi pirkumi sporta somās. Nē, nē, nē.. mums par jauniem pirkumiem jājūtas gandarītām.. Nu labi. Vakariņās bija vistas fileja ar tomātiem un ko tur. Bij ok, perfekti priekš šāda vakara, nekas pārāk smags un nesagremojams. Njam. Apēdu vairāk kā varēju.. Bet nu neko. Tas jau bija sen. Nu jau kādu laiku sēžu te. Pie datora. Nogurums iz izgaisis, jo tgd nedaudz acis grauž. Laikam jāiet gulēt. Bija gara diena. Rīt it kā domāts iet atkal slidot.. Bet mamma paziņoja, ka sestdien jāiet ciemos. Tad nu man laikam vajadzētu rīt izpildīt GGG mājas darbus. Nu es nez.. ta jau redzēs. Pati sev nosolījos semestra beigās aizsūtīt vecmāmiņai vēstuli. Tagad domāju vai būšu spējīga izpildīt solījumu. Vecmāmiņa tak būstu tik priecīga.. Labi. Pie datora sēžot salasījos Anekdotes, paspēle'ju kārtis un pačatoju ar dažiem cilvēkiem. Arī ar viņu. Bet par to šodien nē, jo dienu, divas atpakaļ man jau šķita, ka "crush" ir pārgājis. Tad redzēs. Viņš tāds savāds. Neizprotams. Labi mīļās ačeles, kas lasa šo sviestiņu. Saldu jums dusu. Bet tā kā jūs droši vien šo te nelasāt vakarā, tad jauku atlikušo dienu. Beigšu ar to, ka arī brīžos, kad dzīve nerulē, tā tomēr rulllē gan. Vjg tikai mācēt pareizajā brīdī domāt pareizās domas. ;)
Skaistu dienu Tev!

***Dienas dziesma: Lesley Gore - Sunshine, Lollipops And Rainbows