LaikaM

Īsti nezinu ko šodien stāstīt.

Ārā sniegs, un šad tad tiek piegādāta jauna deva. Šodien ārā negāju. Nebija īsti jēga nekur doties. Un ārā tomēs auksts, ietves kā slidotavas, un pa malām mētājās bērneļi. Skoti teic, ka parasti te daudz nesniegot, bet ir novembra nogale un viss baltā tērpts jau trīs dienas no vietas. Parasti mani priecē raibās sezonas, bet šogad baigi negribas septiņās jakās tīties un staigāt apkārt tontona paskatā.

Adventes vainags man nav. Sveces ar nav. Es tik sagriezu papīra lapu četrās daļās un pielīmēju pie sienas. Vienai strēmelei nedaudz nolociju dibenu un augšpusē piestiprināju oranžu papīra liesmu. Ar to man pietiks šim gadam.

Novembris teju iztecējis. Katru dienu kaut ko nopublicēt ir nogurdinoši, bet tomēr lepojos ar sevi, ka būšu turējusi savu vārdu.

Labi, es nu iešu kaut ko padarīt.

Elektriski..(?)

Es nezinu kā to visu sauc. Par marasmu vai neprātu vai gluži vienkārši par mākslīgu elekrtisku enerģiju, kas negribīgi dzen uz priekšu, bet tā, kā nekur netiek; vismaz uz priekšu ne. Paslēpties ir pavisam vienkārši, bet izlīst ārā, kad spēle jau galā gan nav tik viegli.
Pirmdien uzmeistaroju pirmo kūku savā dzīvē. Nē, nu kaut kādas jau es biju cepusi, bet šī ir kārtainā. Mammai bija dzimšanas diena.
Vēl nav izdevies to nogaršot.

Pavisam nelaicīgi nāk sasmērētais sviest, kas visu tikai vairāk un vairāk sanes dēli.

Esmu atsākusi runāt ar Plakni, pagaidām gan tikai Facebooka līmenī, bet tomēr, es domāju, ka tas skaitās. Pavisam drīz (cerams) arī skaips leks no biksēm ārā ar dīvainām sejiņām un absolūti tukšām sarunām.

Zābaks tik pat sarkans. Pirms neilga laika zem milzīgā uzraksta parādījās "I would cry if my tears weren't frozen". Nē, tas laikam nu jau ilgāk ne neilgi.

TTT (for those who don't remember TTT = Tavas Tintes Traips) pēdēja laikā nav bijis dāsni apdāvināts, bet kam gan ir laika? Nekam!

Neprātīgā ātrumā tuvojās Ziemassvētki. Es neesmu gatava. Man labāk patīk iesaiņot dāvanas nekā tās gādāt. Smieklīgi bija tas, ka vienai dāvanai (draudzenei bija dzimšanas diena) man bija uzmeistarots gaumīgs auduma maisiņš, kur dāvanu ielikt PIRMS man vispār bija pati dāvana. Dāvanas vispār ir jēla lieta, bet man tik un tā patīk, gans saņemt, gan dot. Tas rada prieku. Kā jau pie svētkiem arī šajā kaktā katru svētdienu paštaisītā adventes vainagā iedegās liesmiņas. Un pavisam nesen tika ceptas arī šīs sezonas pirmās piparkūkas. Pie durvīm ir piekārts skuju vainags. Atliek vien savārīt zirņus un visus pārējos gardumus, iegādāt egli, sapirkt + sasaiņot dāvanas, nopirkt mandarīnus (manu prāt izcila Ziemassvētku sastāvdaļa), brīnumsvecītes utt un Svētki jau būs pie durvīm pieklauvējuši.
Dzirdēju, ka LV šogad zemu grādi nokrituši. Tas labi, man prieks. Citādi jau kāre aizsūtīt sniegu. Šeit tas ir daudz, ļoti daudz.
Autobusu izmantošana ir atkal dzimusi un ritenis drūmi tup garāžā. Nu neko. Auksts.

Now MTP (Major Term Paper)

eglīte

mazs bērns ar spožu pēri acī raugās salatēva draudzīgajā ģīmi. Lai cik ļoti neorģināli tas būtu, tā ir taisnība. Kauns teikt, bet sirds iedegās, kad raugās uz šo prieka pilno būtni. Kāpēc tikai bērnam sirds prieku var iedzīt pat ar vismazāko sīkumu. Vai paliekot vecākiem mēs aizmirstam savas dzīves vērības. Zinu, tas nav vairs salātētis. Bet kaut kas taču ikkatram no mums ir? ir? nevaru beigt par to domāt. Negribu tecēt, ka mēs vienkārši neuzskatam dzīve svarīgu neko. Un pat, ja ir kaut, kas kas šķiet svarīgs, mēs grūžam tālāk, līdz vairs vēl tālāk nevar. Vai tiešām vairums cilvēku šajā pasaulē ir neīsti. Kā lelles, kuras būs ar smaidu sejā vienalga kad.

Es Tev nepavēlu, bet gan lūdzu. Padomā par to, kas Tev, tieši Tev varētu likt no visas sirds smaidīt kau tikai uz mirkli.

Nu jā, tikko atgriezot no latviešu skolas eglītes. Es apsolījos nākam gan neko tur vairs nemācīt, jo mazie šo pasākumu sāk uztvert visai vienaldzīgi. (un piektdienas vakaros, nu taču, nu!!!) Bet tas gan ir cits stāsts. Šodien ir svētdiena. Rīt uz skolu. Tu tik nevienam nesaki, bet pagāšnedēļ es tā arī līdz skolai netiku. Es negribēju!! tad nu tagad ir daudz darba. Es nevaru sagaidīt brīvlaiku.


Šodien arī mājās pārnāks mūsu pašu eglīte. Varbūt, ka palīdzēšu rotāt. Vēl nezinu. Bet nu es dodos! Gaišu atventi jums visiem.

PS. Visu dienu man gavā bija sarkanā rūķa cepure! :)