A Seven Nation Army Couldn't Hold Me Back

In life we face countless choices, often we pick the bad ones, other times we choose the great ones. The thing is that you can't always be sure which choice is the right one. Plus to make life even more difficult, there is no ONE right choice. In every situation there are several choices. Sometimes we get more of the ones that lead to a good conclusion, in other cases we are forced to choose one of the few lesser evils.

Any-who, a wise person once said something along the lines of "to be old and wise you first must be young and stupid." Interpret it which ever way you want, but I do want to point out that not all young-and-stupid will become old and/or wise.

Tik Daudz

Sēžu un mirkšķinu acis kā tikko no ūdens izlīdusi žurka. Kas zin, varbūt esmu arī (te kāds budists varētu iemest, ka iepriekšējā dzīvē arī biju). Pār iemigušo prātu vien skalojās viss tas, kas vēl jāpadara.
Ja man būt spēka, es skaļi, jo skaļi iečukstētu nākamā autobusa šoferim, ka darba laiks beidzies, pilsēta guļ. Šoferis aizdomīgi uz mani noskatītos un pēc tam, kad būtu palūdzis man atstāt braucošo dotos tālāk ceļā, atkārtojumā. Luksofora pievērtās acis sajukumā vairs nerādīs pat pusgaismas, apjuks šoferis, bet turpinās ceļu..
Bet man spēka nav.
Gar tastatūras melnajiem burtiem top mana dzīve. Jau uzrakstīta? Jau kāda cita sacerēta? Viss viens? Viens scenārijs ar vienādu sākumu un galu?
Ekrāns aiz stikla sienas klusē. Klusē. Klusē un neizmoka ne burtu no atbildes, .. jau uzrakstītās.
Noslēgta skaņa, aizslēgtas ausis, aizšūtas lūpu žāvas. Miegā kaut kas nobirst un tas arī viss. Vairāk šodien nepateiks.
Blakus pārrakstītām lapām, citās krāsās, citās formās, citā rokrakstā viens pēc otra autori skrubina domas. Kā nobeigt pasakas tēlu. Kā gaišāk pasacīt. Viss.
Sasiekaloti dzerokļi, dzīvnieki, un visbeidzot, ekrāns. Bet ko tad viņš?
Es jau esmu tā, kas aiz stikla sienas slēpjas!

Balts

Turpinu ausīties Rosso Relativo. No rīta pamodos raizēs par to kur nozudis mans telefons. Nogāju līdz datoram un atminējos, ka biju aizmigusi kamēr dators kārās un uzlīdu augšā pus guļā. Bija palikušas vaļā visas lapas, kur meklēju kādu ļoti interesantu, mazu, skaistu, elegantu twitter "follow me" piespraudīti blogam. Un re šodien atradu. (Tas foršais pelēkais putniņš kreisajā pusē!) Tad domāju, nē, man nepatīk kā te viss ir un nomainīju Bloga izskatu un izdzēsu arā loti daudz ko. (world news, subscribe, tags, puķe, google search my blog, badge from prankesters, 2010. gada apnemšanas (tās es ieliku vienā rakstā), gan jau vēl kaut ko, bet nu es vairs neatceros..)
Man visu to šturnu te jau sen bij par daudz, bet es tik metu klāt un klāt. Palika (kā jau variet redzēt) laiks, dienas citāts, vēsture, profils, jaunais twitter, apakšā arī noslēpts skaitītajs, un, protams, mani mīļie sekotāji, ka nu bez tiem. Tos vajadzētu pie goda sienas, bet nav man tādas. (Hmm... or maybe hi hi)

Krītu panikā, jo neesmu izpildījusi nevienu mājas darbu skolai. Pirmdiena būs kā nāve! Par to es arī sevi ienīstu. Nopietni. Es vispār jūdzos.

Paldies par uzmanību.

Šodienas dziesma tā pati, kas vakar tikai šoreiz spāņu valodā.
Tiziano Ferro - Rojo Relativo

living it - could be a radio report

This is how the world should be:

• people have certain number of needs
• the needs are: home (an apartment, so less surface is used), work (close to home), shopping place (preferably grocery store, or even better, a mall), park place (or something as such), education (school and collage (or university)), security (police, fire department, hospital or walk in clinic etc), energy (better if electricity, not gas), water (clean and filtered), and a disposal system (such as landfill, or better, a recycling system, where everything gets recycled. (Who cares about pollution?(!)))
• every single being can live with out one, would not be entirely happy, but would be sorta OK
• everything should be maintained in a certain balance
• one person (we would call him/her a dictator or a royalty (not in nowadays meaning))would be the head of all the systems in place, so if an individual is not entirely happy, he/she would go to this person in charge and say what ever his/her concern is
• the dictator person would then see if if this person is not the only one with such concerns, if is, then WHAT EVER, but if not, then do something to change the situation. this can be either radical change, such as killing spree (ex. blowing up an apartment building) or building a new place (ex. park, police station, subway), to ensure that such concerns are present anymore.

One could say that that already is how the world functions. I say it is not. There is such a thing as feelings and more deeper concerns that can not be fixed by some dictator. We all are human beings and no matter how badly one might deny this, we all need love. It can be any kind of love, love from one significant other, parent - child love, sibling and relative love, love of god, love from a team or a club, love of nature, love of wellbeing, love of money and power, love of memories, love of forgiveness, love of understanding, love of stuff, love of food, love of order and chaos, love of passion, physical love, love of peace, love of reliability, love of night life, love of a close neighbour... LOVE.

Blah, blah, blah. I know that there are people who say that love of a person, one single person is not the same as loving chocolate. And that is absolutely right. True love between two (or more for that matter) individuals can give a better, deeper satisfaction then love of chocolate. But both kinds of love give you some level of satisfaction.

And that, my friends, is what matters the most, if we have what we need AND an emotional satisfaction then we are happy!!

♪♪♪
start off with something VERY steamy and jazzy
Zooey Deschanel - Dream a Little Dream of Me
following by the Good Old nostalgic band
The Beatles - It's Getting Better All the Time
next up,a song that can be liked
Basement Jaxx Feat. Lisa Kekaula - Good Luck
ending with a hot chilly that is very well known
Red Hot Chilly Peppers - Scar Tissue
♪♪♪

Thank You for listening and we shall meet next time when we return with other life realities that brake stereotypes and all the other pain causing matters, so we can all live more fulfilling lives.

2010.gada apņemšanās (t.b.e.)

• uzlabot atzīmes skolā
• tikt universitātē
• nomest 10kg
• Sarakstīt visus dzejoļus TTT
• turpināt/sākt mācīties kādu svešvalodu valodu
• iemācīties latīņu alfabētu
• iemācīties vismaz 10 jaunas lietas
• neskatīties pulkstenī 10 dienas (ne pēc kārtas)
• 5 reizes noziedot naudu (kaut nedaudz)
• 10 vietās brīvprātīgi kaut ko padarīt
• izlasīt 5 IZCILAS grāmatas
• izdarīt 25 lietas, kas ir labas dabai
• apmeklēt operu/teātri 5 reizes
• aizbraukt vismaz uz 2 valstīm, kur iepriekš neesmu bijusi
• manīt 3 krītošas zvaigznes
• izmēģināt 20 jaunas receptes
• apmeklēt vismaz 1 koncertu
• apmeklēt 5 festivālus
• iegādāties savu datoru vai fočuku
• izdarīt visu, kas šeit rakstīts

TenMinMix - something i like

I bumped into this song, i don't remember when and where, but then i sorta liked it. So now, a few days later, i have decided to share it with you too!

Enjoy!

Advente

Adventes kalendārs tomēr ir diezgan nožēlojams izgudrojums. Vismaz, kad nonācis manās rokās. Vakar apēdu kādas (tiešām neskaitīju precīzi. kauns? idk) 10 šokolādītes pēc kārtas. Jā desmit. Tagad vairākas dienas būs jāsēž bešā. Adventes vainaga otrā svece otrdien ar tika iedegta neviļus. Īsi pirms divpadsmitiem. "Pareizi, šodien taču svētdiena." Lai gan par aizdecināto svecīšu skaitu es jau aizdomājos no rīta pirms došanās pie datora. ("Kā izskatīsies draugiem.lv ar divām svecītēm 'iedegtām' sākumlapā.") Bet tanī brīdī pas svecīšu iedegšanu nedomāju.

Adventes Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taisnība? Jā, protams, man vienmēr ir taisnība. Domāju, ka vairumam jau tā pat ir zināms, ka es šogad Ziemassvētkus negaidu un negribu. Ziema vispār vairāk nerada jaukas emocijas. Piekāst Ziemu. CANCEL  

Un uz jautājumiem "kāpēc?" neatbildu.

Aizgājušais gads bijis dikti nomācošs un turpina tāds būt. Nav kārē pēc nekāda prieka un dāvanām. Bet ku nu par to?

Sestdien ciemos bija daži draugi. Mans labākais draugs (inCan) ir atradis meiteni, kas viņam šķiet patīk un viņai viņš arī. Man prieks, patiešām. Bija labs vakars. Laikam. Atnāca arī viņš. Jā, draugi. That was the deal. But can I? 

Eh.

Eju gulēt.(?)

stolen.

I crumble in my own little shell. Throw out all the left memories and keep my self locked in the blossoms of darkness. In a tiny frame my soul is trapped. I trapped in myself. Cancelled all days and all nights; they are blended together. I would skip all holidays and miss every single celebrating day. This needs to be stopped. Stolen goods from the poor and misread letters from your and mine Buda. Never will i thank You for what you have done. Never again will i be able to appreciate the good things they have done for me.
I don't exist, not in the form that i used to.

words to live by

"No man is worth your tears, and the one who is won't make you cry."

"I Listen to the Wind, to the Wind of My Soul"

“I’m not a good dancer. But hey...what I’ve learned is that no one’s really watching.”

"There is a theory which states that if ever anybody discovers exactly what the Universe is for and why it is here, it will instantly disappear and be replaced by something even more bizarre and inexplicable. There is another theory which states that this has already happened."

“Law students, especially, are very interesting. Because they think that they know everything. It’s like: 'You kids have no idea.'”

“If you really want to do something, I fully believe—and this has been explained to me over and over and over again—that you make time to do it. Things that I really want to do, I make happen.”

“This can be heaven on earth or it can be, you know, hell, no matter how you look at it.”

"Light travels faster than sound. This is why some people appear bright until you hear them speak."

"The journey of a thousand miles begins with a single step."

"Don't be irreplaceable. If you can't be replaced, you can't be promoted."

"Success is getting what you want. Happiness is wanting what you have."

"Sometimes you have to stumble in the dark to find the light."

"A real friend will tell you when you have spinach stuck in your teeth."

"I am a nobody, and nobody is perfect; therefore I am perfect."

"If you lend someone $20 and never see that person again, it was probably worth it."

" There are two theories to arguing with women. Neither one works."

"Junk is something you've kept for years and throw away three weeks before you need it."

"[My] mind not only wanders, it sometime leaves completely."

"Seen it all, done it all...........can't remember most of it."

"Dogs have owners. Cats have staff."

"A real friend is someone who you can sit in complete silence with and still walk away feeling like you just had the best conversation of your life."

"If everything seems under control, you're just not going fast enough."

'I never thought that i could lose one more soul...Nor did i know that i had two.'

i want

that all that matters.
ps. i never tell the truth!



and where are you?

i want to learn hip hop dance!!! more then anything ever, ever before!
ill keep on hoping, for now thats all i can do.. but maybe ill find some classes in november.. or the second semester..?
i reall hope so!!

my hip hop love: Flo Rida - Low

viss*

Es tevi turētu arī tad, ja kāds ar visiem saviem spēkiem rautu tevi prom.
No pēdu pirkstiem, līdz matu galiem, es raudu. Ikkatra daļiņa no manis sēro. Izraustīti mati, izgudrota jauna dziesma par mīlu, no debesīm krīt vecāki un vecāki nokrišņi. Nespēdami visu saķert savās kārajās rokās; mēs pamazām slīkstam. Pietrūkst tik ļoti vajadzīgais skābeklis un sāk lēnāk pukstēt mūžam tekošā sirds. Divsitienu skaņas nomaina klusuma kāre. Slāpst. Ne uz, ne no sirds plūst saldās asins plūsmas. Rokas negribīgi palaiž brīvu tavu silto pieskārienu vārpas. No tā, kas kādreiz bijis ir palikusi izvazāta sirds, bez barības, bez tā, kam rūp.
Ir palikusi kaila, sausa sirds.

pakaļdzīšanās (?)

Sākšu ar to, ka mums ir garā nedēļas nogale. Kanādieši svin pateicības dienu, tāpēc brīva būs pirmdiena. Un piektdien uz skolu nebija jāiet, jo bija PD day (professional development day). Līdz ar to četras dienas prom no skolas telpām. Vakardien kopā ar pāris draugiem biju aizgājusi uz Carleton University day. Minētās universitātes informācijas diena. Biju uz trim sesijām (?). Uz visām trim biju kopā ar vuienu klasesbiedru. Pirmā bij Bioloģija (ne mana interese), otrā- psiholoģija, trešā - socioloģija un anrtopoloģija. Pati ļoti vēlējaos aiziet uz psiholoģiju. Un pēc pēdējās sesjijas (kas bija ļoti slikti prezentēta) izlēmu, ka mani interesē sociālā psiholoģija. BET man interesē praktiskā izpēte, nevis statistiku pētīšana... nē, nē, nē. Pārnāca mājās un veicu savu otro 'universitātes meklējumu' tūri, talkā nāca Mr. Google un, protams, citi saiti, kurus es diemžēl neatminos.

Ja nu gadījumā nezināt, es plānoju studēt Eiropā. Studēt sākšu 2010 gada septembrī, bet kā jau paši saprotat jāpiesakās ir laicīgi.
Pēc vakardienas nolēmu, ka meklēju BSc (Bachelor in science), nevis BA (bachelor in arts). Vienā unviersitātē Glasgowā, Skotijā, atradu programmu BSc (Hons). Kad atvēru vaļā šīs universitātes mājas lapu, man jau likās, ka man patiks. Sameklēju psiholoģijas programu. Viss bija ļoti organizēti aprakstīts un izklāstīt. Atklāti sakot man jau likās, vot ir īstais. Lai gan sākumā pārsteidza drausmīgās cenas, bet kā izrādās tās bija starptaustiskajiem skolēniem, bet man kā no eiropas savienības viss apmēram tā pat kā vietējiem. Protams, noskaidroju, ka pat, ja visusskola nav pabeiga Eiropā, man ir tiesības pieteikties, kā ES skolēnam. Kolosāli. Pati pieteikšanās liekās biedējoša. Sākumā ir jāatrod vēl dažas, kas liek pelēkajām šūniņām teikt, ka ir īstais, tad apspriedīšu lietas ar mammu. Ceru, ka tas viss notiks ne tālā nākotnē, lai pat jau uz pirmā semestra beigām (janvāra beigām) man par to nebūtu jātramda pašai sevi.

Pēc lielās meklēšans gribējās noskatīties kādu filmu. Šoreiz Mr. Google meklēja "movies that inspire". Un atradu 2006. gada filmu The Pursuit of Happiness, jeb Tiekšanās pēc laimes. Stagevu.com ierakstīju nosaukumu, atradu filmu, un to arī noskatījos. Filmas beigās es domāju, ka filma jau nebija par to, ka viņš skrēja pakaļ laimei, bet gan par to, ka nevajag padoties.
Vai tad tas ir viens un tas pats?

another september gone

Zvans zvanīja dziesmu.

Un es jūtos it kā būtu kur citur,
lai gan nomierinošā dvaša liek justies kā mājās,
es spēju sev melot, kad meli ir lieki.

Sasmelti laimes spaiņi karājās atkarības galā.
Paglābt nevar neviens
un arī pa rokai nav glābšanas riņķa.

Piepūsti domu maisi salikti plauktos,
aizvilkti aizkari un izšautas spuldzes,
ausīm pazūd bērnu klaigas.

Izdzēsts un labots, un pārrakstīts.
Mēs visi esam melnrakstā ar melnas tintes pleķiem
uz skrandām triepti.

Cits ar kļūdām, nelabojamām, neciešamām,
bet cits spēj paslēpt visu smacējošo
zem vārdu krītošajām ēnām.

Piepcelts nepareizi izgrieztais karogs,
paslēpti patiesības dzinumi,
es esmu tur, kur tu mani ved.

***
čau, esmu atpakaļ no Tērvetes. Un man vēl pirms nepilna brīža bija TIK daudz ko stāstīt, bet es pārdomāju. Gandrīz. Bet tādos īsos, aklos vilcienos jau var..

Sākumā likās, ka aiz garlaicības nosprāgšu un divas nedēļas mana sabiedrības kārā dzīvība neizturēs. Lasīju. Lasīju daudz. Pabeidzu grāmatu, kuru iesāku pirms mēnešiem dieviem un vēlāk arī grāmatu, kuru biju iesākusi lasīt pirms kādiem diviem gadiem. Sāku lasīt trešo grāmatu. Vienīga sakarīgā grāmata, kas tur uz vietas bija atrodama: "Eņģeļi un dēmoni." Īsi pirms došanās uz nometni redzēju grāmatas ekranizāciju. Filma bija .. hmm... nu jā. Rasmai taisnība viss tas sižets, kā grāmatā tā filmā ir dikti pārspīlēts. Bet nu ne par to šoreiz runa. Pirmā nedēļa aizritēja pārlieku mokošā domāšanā un lasīšanā, un nedaudz zīmēšanā, un un... nu jā, ar dažiem aprunājos un tml, bet (āā, starpcitu, mans darbs nometnē - mazgāt trukus, saklāt galdu pirms ēdienreizēm un tml. sīki uzdevumi, un palīdzēt, un nu jā...)...Vispār jautri nebija.. Otrajā nedēļā no nenokā kļuvu 'populāra', gandrīz vai vārdu tiešajā nozīmē. Viss sākās ar to, ka Mācītājs un Smalkais (vārdi, protams, mainīti) sāka mani sveicināt joka pēcs. "Čau Marta!" To es dzirdēju vismaz piecpadsmit reizes dienā, no katra un tas tikai sākumā. (āā, un viņi mani mēģināja iemest upē, bet es tā saķu spārdīties, ka viņiem nācās mani laist vaļā :D) Nākamajā dienā arī citi audzinātāji mani sāka sveicināt. Un sekojošajās dienās arī vairums nometņotāji bija iekrituši 'Martas sveicināšanas' azartā. Sāku mazāk pievērs uzmanību neizgulētajam meigam, bet gan vairāk skatīt ko dara bērni un šur tur kaut ko padarīt. Apmēram otrās nedēļas vidū dažiem no audzinātājeim ļāvu uzzināt par to, ka zīmēju. Cik noprotu, viņiem bija (un ir vēljoprojām) vienalga. Vispār, kā izrādās, diezgan daudzi no vieņiem zīmē. Gandrīz puse. Anyways. Tajā vakarā arī piedalījos tusiņā un viss bija ok!. Lai gan nākamajā rītā pamodos pusbeigta, es pamanījos dienai izsprukt cauri dzīva. (Mana recepte: Pamodos sešos, gāju skriet, lai gan lija lietus (man tač patīk, kad līst), ielīdu upē, iegāju dušā un biju darbspējīga.) Tajā dienā gan pēc brokastīm, gan pēc pusdienām devos gulēt. Vajadzēja. Vienkārši vajadzēja. Nu jā, pēdējās dienas bija foršas. Nedaudz palīdzēju dekorēt ēdamzāli priekš Sirsniņballes un nu jau man bija cilvēki ar ko parunāt nedaudz sakarīgākas sarunas par, teiksim: "Ko tu gribi? Pa purnu dabūsi?" (Tas man un Mācītājām, un Smalkajam bij tāds prikols...) Nu jā.. Nometne beidzās sestdien. Vakrā tusējām kā nelabi. Dzērām, maisījām dzēroienus = preparējām burku, dejojām (daudz dejojām), dziedājām līdzi dziesmām, zīmējām, ēdām saldējumu, vēlāk dalījām burku. (es gan dalīšanā nepiedalījos zināmu iemeslu dēļ). Mēs staigājām apkārt pa nometnes teritoriju ar savām glāzēm/pudelēm/burkām un... pļāpājām gan savā starpā, gan ar citiem (aāā, mēs Valdi ar uzmodinājām (vārds nav mainīts)) :D tas bija jautri. Galvenais, ka mums bij vienalga. Viņš uz Latviju došoties kaut kad novembrī. Bet nu jā, nav būtiski. Nu jā, mēs šur tur arī padziedājām. Tad Garais (vārds mainīts) dabūja par mani pasmieties. Strādniece (mainīts vārds) pazaudēja savus zīmuļus un savu victorinox nazi.. Un es pamanījos novelties veinā no pasatigām, bij slidena zāle, slīpums, kāja neveiksmīgi paslīdēja un skaidrais dzēriens manā glāzē nonāca uz manām biksēm. Kad mana pudele tika brālīgi iztukšota un burka tika vairākkārt nogaršota, un kāda aliņš tika nelāgā kārtā izdzerts, es sapratu, ka vajadzētu dzert ūdeni, ja vien pasākumu nevēlējos nobeigt nepatīkamā veidā. ...
Bija apmēram piecu un galva jau šķita, ka ir skaidra, vismaz gana, jo es sapratu, ka jāsakarto ēdamzāle un virtuve. Strādiene un pārējie aizgāja gulēt. Es savācu, izslaucīju, satīrīju abas telpas un nomazgāju traukus Prāta Vētras mūzikas pavadībā! [ :) ] Tad devos gulēt un plkst. radīja īsi pirms sešiem, kad beidzot iemigu pidžammā, savā guļammaisā vietā, kur orģināli bija paredzēts čučēt. Nākamajā rītā (tobiš pēc dažām stundām) man bija jābūt virtuvē gatavai palīdzēt visu savākt, samazgāt pēdējos traukus, sakārtot, lai virtuve ir gatava nākamā gada nometnei, bet lai pirms tam visus traukus neapķēza kādas žurkas vai vēl nezkādi bezkaunīgi zvēri. Pēdējos pārtikas krājumus pārdeva tiem, kas vēlējās tos iegādāties. Man bija jāpalīdz satīt traukus un, protams, nomazgāt tis, kas ir netīri. Bija plkst. viens. Mamma bij ienājusi sacīja, ka divos nobrauks gar leilo māju, lai var savākt manas mantas, lai varam doties mājās. MāJāS??? Savācu savas mantas un nonesu lejā. lasīju, aizmigu. Biju pāgurusi. Mani uzmodināja mamma un tad Tašpuks man palīdzēja aiznest mantas uz auto. Vistuvē bija Valdis. He he he. Sarunu nesāku. Pateicu vien diezgan neizteiksmīgu 'čau'. Bet vēlāk, kad ienācu atpakaļ lielajā māja viņš apvaicājās kā mums vakar gājis. teicu, ka bija labi un, ka atvainojos par negaidīto uzmodināšanu.. Tas esot bijis ap pisdieviem un mēs esot sacījušas, ka nāksim ciemos vēl trijos. Bet neviena no mums to neatcerējās, un labi vien bija. :DD Novēlēju viņam patīkamu palikšanu un devos uz mašīnu. Ceļā nedaudz sanāca pagulēt, lai gan Tašpuks nedaudz iedeva paklausīties dažas dziesmas, (kas, starpcitu, atgādināja vakardienu).. Bet es domāju par otrdienu. Par kārtējo lidojumu pāri lielajām dīķim un Rīgas gaisa baudīšanu, un draugu satikšanu. .. Un Un Un.. galvenais, ka prom no MaJāM. Tagad tik vēl jāsakārto drēbas un mantas, kas vajadzīgas būs un un un ... man nāk miegs. Ir gandrīz viens. Vispār bija laba sajūta tikt pie neta! Divas nedēļas tomēr ir diezgan daudz. It sevišķi vasarā. Un, protams, Liels padlies visiem, kas padarīja šīs divas nedēļas tik foršas (es vārdus nemainīšu, lai pati atcerētos): Dāvids, Dāgs, Inga, Aija, Lāsma, Andra, Jānis, Ingrīda, Lauma, Inta, Daina, Edis, Pēteris, Ināra, Aldis, Ēriks, Dārija, Edijs, Valdis, Ernijs, Viktors, Ilze, Tomas, Selga, daži nometņotāji: Laura, Dārija, Aleks B, Dainis, Zintis, Daila, Emīls, Aleks, Matīs, Marta, Līva, Ariana, Aldis, Paulis, Andris, un pusītis, kura vārdu neatminos, un, un, un,... tā es varētu turpināt un turpināt, bet es tomēr apstāšos ...

Tātad, tagad mans vārds ir mans vārds, tiem, kas nezin, tas ir marta. un man ir vārda diena tagad, tā kā sveicat mani, dodat daudz bučas un "kontrobandu". ;)


***
Sestdienas dziesmu tops:
1. Black Eyed Peas - I Gotta a Feeling
2. Flo Rida -Right Round
3. R.E.M. - Nightswimming

***

Tiekamies Rīgā!..

i am moving

im not moving. not away from rideau street*. But im moving away from this blog!
..talkin psychology now- i changed the name n language of the blog not because i didnt like it the way it was, but because i was hopin that it would reduce the desire to make a new blog. I want a new blog. Almost like a new start. gues it is because school is almost over. And through out this year i have changed so much! more then i can even imagine!! (more then anyone can)
This year was terrible in some ways, but great and eye opening even more! All i wish right now is that i could start this year (meaning school year) from the beginnig with all the knowledge i have now. ..but i guess that is what ppl call expirience and learning. eh?
So. This is probably not the last post here. Not yet.. but it is coming.. soon you will hear from me no more!
wish me luck for the exams.

p.s. I did great in my last drama presentation yesterday! My partner and I worked well on the dialogue and we presented it even better then in any rehersals. I think that made a nice conclusion to drama this year!! (cuz, as i said before, this year WAS terrible, even in drama for some assignments)..

pps. had a nice walk/ride home, but you will not know what i mean.. ;)

*rideau street- some random street in this city
(i would write mine, but i don't think i should!)

wow

take a chill pill marta! xD

saruna par to, kas bija - nebija

**es Rieksts**

about saturday
last saturday?
this saturday?
..u wanna talk about the last one?
ok
idk
if u want to
both r worth talkin
about
:P
well.
wait...
is this scarf.. the one u left here urs?
which
xD
nu uh
my moms
:P
well
mine
i thought it isnt urs!
i steal her stuff
so she just gave it to
me
to keep
xD
..
anyway
anyway ...what?
...
what about saturday?
well
idk!!!
kk
which saturday
ahahah
im so lost
last one..!
!
kk
idk either
xD
:P
yah man
ok i have to go now, n i don't really know where to start . so yeah.. idk.. ill see you on saturday.. maybe then i will have figured out what to say
s all good
just
chill over it
:P
k! XD
g'night!
bye
dont wake up at 3 n the morning to play poker
i don't do that! xD
uhuh
sure
:P
byez
i don't get up, i just havent gone to sleep :P
bye

Šis ir tik izgriests gabaliņš, saruna bija vēl pirms tam un pēc tam. Sākumā, kas ieminējos par sestdienu, es domāju par sekojošo, nevis to, kas bija. Vnk gribēju patieikt, ka laiku pacēlām čut agrāk. Lai varam atrāk sākt. Bet kad viņš ieminējās par pagājušo.. es nevarēju vnk to tā atstāt.. :)
Par šalli. Pagājušās nedēļas ceturtdienā es viņu aizsūtīju mājās bez šalles, teicu, ka nedaudz paturēšu! (līdz sestdienai, ja atnāks, tad arī šalli dabūs atpakaļ).. Sestdien viņš atnāca ar jaunu šalli un arī to vakara gaitā es pievācu, bet nākamajā rītā viņš tās gribēja atpakaļ. Iedevu viņam pirmo (no itālijas taču! :D :D). Un to otro paturēju. Bet pat pēc smaržas jutu, ka nav īsti viņa! xD
Visvairāk man nepatīk, kad viņš raksta: 'chill over it' .. Laikam viņam vienalga.. bet, ja viņš iedomājās par aizgājušo sestdienu..eh.zēni dažkārt ir neizprotami.

Ha ha. Ir kādas 30 min pāri trijiem naktī. Un jā, es spēlēju pokeri! :))

P.S. Lāci, ja tas esi tu, tad sveiciens tev no manis! ;) :*
Nu labi, labi.. visiem sveiciens!

Apjukums

Uz sekundi šad un tad šķiet, ka pazaudēju jūs abus: Riekstu un mierinošos dzejas vārdus*

Es gribētu būt Tev blakus,
Kad acu mirklī sastingst lāstekā iekliegtais vārds.
Kad nemitīgi dauzās pa palodzi kūstošais sniegs.
Arī tad, kad labāk ir nebūt nemaz.

Es steidzos. Un manas domas mani velk,
Kā mana ēna, kas pa priekšu tek.
Nav jau svarīgi, vai esam brīvi, vai ieslodzīti,
Galvenais, ka neuzrakstītais ir saprotams.

Negrauj cerību pirms tā ir radusies,
Jo spējīgi ir tikai mirkļi, kas laužami nav.
Man taisnība ir, būs labāk,
Ja viss paliks kā dzejolī klāstīts.

Drūmi iztek kārtējais lāsts,
Kas vedis šīs šaubas un lādētās domas.
Atspiežos pret augumu tavu,
Bez steigas tiek uzrakstīts scenārijs.

Tam ir domāti aizvēsturiski stāsti,
Un neiedomājamie kultūras grēki,
Kas smaidīja tikai tanī brīdī un pēc tam
atcerējās tikai to, kas tika naivi pierakstīts.

Savelc velkošo ciešāk,
Lai neizsprūk ne mazāka sīkdaļiņa
No kopīgi dalītām rindām.
Aizskars vēl neveras ciet.

Un, lai gan esam uz skatuves,
Improvizēt ir ļauts,
Gluži kā pie mums- mirstīgajiem,
Tik nenozīmīgajiem skatītājiem.

Tad jau es labāk paturētu abus, nekā paliktu pie nulles, kad viss beigsies

nu re

Ir svētdiena. Tikko apēdu kādus 20 riekstus un palasīju citu blogus. Paspēlēju pokeri. Vinneju divas reizes bet zaudēju vienu. Bija viss*. man tā bieži uznāk tāpēc arī nekad nespēlēju vēlreiz, ja jau vienu 'turney' esmu vinnējusi. Otro spēlēju, jo blakus bija P. viņš spēlē labāklīdz ar to šaubīgos brīžos lūdzu pēc padoma. Pēc divu mēnēšu klusēšanas pilsētas ielās parādījušies autobusi. Tas notika vakar. Ne pilnā sparā, bet galvenie maršruti ir uz pekām. Pēc kādām 3-4 nedēļām arī pārējos sola atlikt vietā. Tie, kas iegādājās mēnešbiļetes decembrim un neizmeta tās ārā varēs braukt līdz marta beigām ar tām pašām, bet tie, kas kaut kad (es tiešām nezinu kad) iegādājās gada biļeti, tad tie līdz februārā vidum var kaut kādu naudas summu dabūt atpakaļ. Mamma ar tēti rīt lido uz Rīgu. Tas nozīmē, ka noruna starp šoferiem un mēru ir tieši laikā. Mamma būs prom trīs nedēļas. Šeit tik ies vaļā. Pagāšajā reizē, kad mamma aizbrauca prom bija.. jā trīs tusi. Nu tādi, ka mājai pamati knapi izturēja (~50 cilvēki vismaz). Tas bija labi.
Ar jauno nedēļu un busu kustību arī P. atsāks iet uz skolu. Visu pagājušo nedēļu puisis nosēdēja mājās, jo saķēra slimību. Bet nu viņam ir labāk. Daudz labāk. Tagad man jagadzētu iet mācīties. Un, kad pabeigšu tā arī darīšu. P.ir pārāk daudz enerģija un viņš man jau krīt uz nerviem.
Skolā iet labi. Piektfien nebiju uz pēdējo stundu. Neviss tāpēc, ka bastoju, (nu vsp tas laikam skaitīsies kā neattaisnots kavējums, bet tas nekas). Tātad. šajā semestrī man ir: fizika, ķīmija, teātris un franču valoda, kas jau rīt tiks sviesta laukā no mana saraksta, jo man par grūtu. Tāpēc arī piektdien uz to stundu nebiju. Bet tanī brīdī nomainīt nevarēju, jo ...eh, nevarēju. Vietā ņemšu, to, kas šķitīs vilinošākais tanī brīdī no ārkārtīgi neplašās izvēlēs un pilnajām klasēm. Fonā skan Draugi vēl neredzēta (!!) sērija. Tāpēc grūti koncentrēties. Vakardien bijām ciemos pie Andas. Puiši bļitkoja, protams, bez rezultātiem un vēlāk spēlējām Monopolu, tas ievilkās pārāk ilgi. Visu vakaru patiesībā un tā arī pikoties nesanāca. Žēl, jo es biju tam 100% gatava. Nu neko. Paši vainīgi. šodien bija jāiet uz kalnu. Vecāki rīt brauc prom un laikam būtu bijis labāk doties ar viņiem. Bet nu neko vairs. Man rīt kontroldarbs un parīt teātrī prezentācija. Klasē man viena meiteija arī pagājušajā gadā (aha, arī tad ņēmu teātri). Dikti nejauka būtne. Es pārdživošu, jo arī es māku būt nejauka. ;)
labi, lai labi iet, bet es tagad beišu un iešu kaut ko pamācīties, jo vakarā vēl jāiet koklēt un dejot.

āā, gandrīz aizmirsu, -
dziesma par Šoferu Streiku, no visas sirds iesaku noklausīties: OC Transpo Strike Song


ui, un aptaujas nebūs. es pārdomāju. neapvainojies.

...and as I realized that i have made my nails pink/green, I understood that they look ugly. In this case my nails didn't represent just nails. They represented the snowy Wednesday that was unfolding.. unfortunately it was. It was nor this nor that. It was a whole BS of nothing. Later I went back upstairs to get the nail polish off my nails. Now they are blank. Just like this day. I should be doing stuff for my GGG class, but it is easier to not to. But at the same time it is even harder. Time is pain. It kills. I could do anything. When ever, but today was the day, but I can't. I wanted to tell you everything, but my lips are sealed. I can't say a thing. "Shut up marta!"

ok, have a nice day!*

P.S. Song of the day: Ain't no sunshine