There is no Right Answer to All the Questions

Rīga 2013

 

"Nepūt pīlītes"

My new header picture on Twitter

 Cēsis, Nov 2013

 Tērbatas, Rīga, 2013 Autumn

Lisbon, Feb 2014

Cuz I'm Going Crazy

This is just another story about an ordinary girl who lost her mind. This is no story. This is a simple statement, no story. This girl did not simply become crazy. She was crazy ever since she could remember herself. She was different, unique, useless. She was scared. She knew that one must let go of certainties, one must step out of the comfort zone, but she never took action. She knew how to do things, and once she knew something, she knew it well. She was good at the things she did. And she knew that she could do a lot more. She could do less, but she could also do more. She could tackle higher walls, she could build even higher ones. She'd be capable to do anything that she really wanted to do.

But she plays it safe, she is stuck in a routine. But she gets out of her shell every now and then. She leaves it all behind, if just for a day. Just to see something she has not seen before. Because the more she sees, the less she knows.

It's a simple statement. She is alone, and that is the way she wants things to be. There is no room for pity, there is no space for excuses, there is nothings that she hasn't heard. She has seen more than one can imagine. She has experienced things that can not be described, good and bad. She is lost, but she knows that she's lost. She wants things to change. Things change all the time, just not the ones she'd like to change. Turns out she can't control everything. She feels disappointed, and sad.

However, sometimes she knows how to let go. There are times when she is happy, sometimes for little reason, or no reason at all. Sometimes the reasons are good, meaningful. Now she is happy that she will be once again gone from life's hassles for some days. She will be all by herself, just the way she loves it. She will be still in her comfort shell, but in another location. She will be gone psychically and mentally.

So thanks for dropping by,
call again when I'm back.

They Like My Boots

For all i know, i used to dislike these boots. I've grown up; i love them now.

video [sick, but cool]

OUT OF TIME from Андрей Скурьят DREE on Vimeo.

par to kā ir

Tātad, Lācis nokritizēja manu jauno vārdu. Bet man patīk, vienkārši gribējās ko jaunu. ;)
Un vispār vakar ar Lāci dikti forši papļāpājām, buča viņai!

Vakar vakarā ar Tašpuku un dažiem citiem cilvēkiem bijām spēlēt biljardu! Bija forši, es ar nedaudz paspēlēju! Jā, jā, lai gan teicu, ka nespēlēšu mani tomēr pierunāja. Mājās biju nedaudz pēc vieniem, tad piesēdos pie IC un iepostoju, bet šķiet, ka būtu bijis labāk nerakstīt nekā! :DDD

Šodien braucu uz Tērvetes nometni indēt bērnus. Būšu prom DIVAS nedēļas. Bez neta, bet telefona (jo zonas tur nav pat ne drusciņ!!!) Brīvajā laikā plānoju lasīt, socializēties, peldēt, gurķoties un un un.. tad jau redzēs, kad atbraukšu, tad arī izstāstīšu kā gāja.

Lai jums jauka jūlija nogale.. āā, šo tu vari nelasīt, es sev tik atgādinu, ka vajadzēs nomainīt vārdu pirms 27, lai varu ieskaitīt savu vārda dienu! ;) hi hi

...hmmm man laikam labs garīgais, varbūt, ka tas tāpēc, ka līst(?)... ;)


(:

slapjas bučas jums visiem!

.

Apjukums

Uz sekundi šad un tad šķiet, ka pazaudēju jūs abus: Riekstu un mierinošos dzejas vārdus*

Es gribētu būt Tev blakus,
Kad acu mirklī sastingst lāstekā iekliegtais vārds.
Kad nemitīgi dauzās pa palodzi kūstošais sniegs.
Arī tad, kad labāk ir nebūt nemaz.

Es steidzos. Un manas domas mani velk,
Kā mana ēna, kas pa priekšu tek.
Nav jau svarīgi, vai esam brīvi, vai ieslodzīti,
Galvenais, ka neuzrakstītais ir saprotams.

Negrauj cerību pirms tā ir radusies,
Jo spējīgi ir tikai mirkļi, kas laužami nav.
Man taisnība ir, būs labāk,
Ja viss paliks kā dzejolī klāstīts.

Drūmi iztek kārtējais lāsts,
Kas vedis šīs šaubas un lādētās domas.
Atspiežos pret augumu tavu,
Bez steigas tiek uzrakstīts scenārijs.

Tam ir domāti aizvēsturiski stāsti,
Un neiedomājamie kultūras grēki,
Kas smaidīja tikai tanī brīdī un pēc tam
atcerējās tikai to, kas tika naivi pierakstīts.

Savelc velkošo ciešāk,
Lai neizsprūk ne mazāka sīkdaļiņa
No kopīgi dalītām rindām.
Aizskars vēl neveras ciet.

Un, lai gan esam uz skatuves,
Improvizēt ir ļauts,
Gluži kā pie mums- mirstīgajiem,
Tik nenozīmīgajiem skatītājiem.

Tad jau es labāk paturētu abus, nekā paliktu pie nulles, kad viss beigsies

'flip a coin'

nu tad ko?
Jāraksta par tām septiņām lietām, kuras pavisam negaidīti saņēmu no mazā Krišjāņa..
kāpēc septiņas? es nezinu, bet netā veicot 'rīserču' noskaidroju, ka tam ir dažnedažādas nozīmes reliģijās, zinātnēs, mūža garumā, viens raksts ierosināja, ka septītniekas nemaz nav cipars!.. eh. (princips atgādināja filmu "number 23", kur pat no absolūti nekā var dabūt 23). Principā, nekādas izteiktas, vienas galvenās nozīmes nebija. Līdz ar to nolēmu piešķirt tam savu nozīmi:
septiņi - simbolizē harmoniju, mieru un patiesību.. (varētu jau meklēt piemērus, bet man slinkums!)

vakar vakarā pirms gulēt iešanas domāju, domāju, domāju... nekā..
bet nu gan jau..

1. Pavisam jauna atklāsme. Atminos, kad vēl piektajā (un ne tikai) klasē pildīju atmiņuklades. Visvairāk man kaitināja jautājumi kā kāda ir tava mīļākā dziesma. Nu man tādas nav, un nekad nav bijušas. Protams ir brīži, kad labprātāk klausīties kādu konkrētu, bet nu principā. Man vairākas patīk.. ..nu jā, un viens tādas pašas sērijas jautājums: "kāds ir tavs mīļākais ēdiens?".. es katrā kladē rakstījo ko citu, tad pica, tad saldējums, tad lazaņja, tad žāvēta vista, tad šis, tad končas, tad nekas..... bet pavisam nesen atklāju, ka mans mīļākais ēdiens ir rosols. Un ne tāds vienkāršs, tam ir jābūt sulīgam, ne pārāk asam un ne pārāk maigam. Jā! (njam! :)) )
Bez mīļākā ēdiena rosola.. liela daļa ikdienas prieka rodās tikai tāpēc, ka esmu apēdusi kādu laimas šokolādes konču. šorīt apēdu vāverīti (un serenādi, bet tas ir noslēpums).. nu labi, labi, katru rītu konču nedabūnu! (tgd tētis vnk atveda!) :D bet nu esmu vnk nelabojams šokolādes mīļotājs... es nevaru iedomāties savu dzīvi bez šokolādes.. Lai gan šokolāde ir vainojama pie tā ka NEviena no manām diētām nav izdevusies. ... eh, nevaru dusmoties.. tā ir TIK garda! :))) :P

2. Esmu cilvēks, kas māna pats sevi. Nezinu kāpēc. Es ĻOTI bieši nemācos tikai un vienīgi tāpēc, ka tā ir mācīšanās. Es daru pinīgi jebko citu, (teiksim spēlēju mobīlā spēlīti, rakstu blogu, rakstu dzejoli, lasu žurnālu (tas pat var būt kāds 'gudrais' žurnāls)) lai tik nebūtu jāmācās. tas man tāds iekšējs princips izstrādājies.. un es nezinu kā to pārvarēt. Man pat liktos inetresantāk lasīt milzum lielo ķīmijas grāmatu, bet es to vnk neaizstieku. Esmu sviests!
Vēl es mānu sevi tādā ziņā, ka es stāstu, ka es lasu grāmatas. Jā es lasu, bet lieta tāda, ka man ir grūtības nobeigt, kad iesāku. šobrīd vein "uzgaidamājā" ir piecas iesāktas grāmatas. Es nezinu, kad es tās pabaigšu, ja vsp kādraiz izlasīšu! :o Man laikam patīk tā ideja, ka es lasītu, man tas šķiet labi, bet kaut kā nevaru izgraozīt laiku pareizi..
vēl, man patīk tusēt, patīk ..nu jā, patusēt vai vnk padzert .. vai vnk ļauties mūzikas ritmiem. bet redz, pēdējo reizi, kad biju uz tusiņu nejutos īsti riktīgi. Nezinu, vai tā tam jābūt. Nejutos labi, atbrīvoti. Nu atkal, man patīk tik ideja, ka es tusētu jebkur ar jebkom bet patiesībā tā nav. Un, kad mamma atkal būs prom, drošvien uzšausim tusiņu, bet es nezinu, ko mēs, nē, ne mēs, bet ko es aicināšu. Bet gribās tāc patusēt.. vnk nevaru izdomāt, kāda ir tā īstā kompaška. vismaz šeit es nevaru..

3. Pokeris. Gan jau, ka esi dzirdējis par facebook.com. Nu tur ir ispēja spēlēt šo kolosālo kāršu spēli pokeri. Spēle tiešām aizraujosā, ja iemācās spēlēt. Protams facbooks nav vienīgā veita, kur var spēlēt, bet nu tas kur es bliežu. Šodien vien vinneju .. nju tā šmuki! Prieks.. uzlabo garīgo. pat, ja gadās zaudēt.

4. Šobrīd mācos 11 klasē. Kut kur, da vienalga kur, bet te mācību sistēma ir pavisam savādāka kā Latvijā. Man šī nepatīk, bet nu, drīz jau beigšu. Vēl tikai šis gads jānobeidz un tad nākamias. Tad domāju studēt. Tā kā esmu ļoti nekonkrēt cilvēks arī ko studēt es vēl neesmu izlēmusi. Interesē man visvisādas lietas, bet īsti nezinu, ko vēlos studēt. Bet pašlaik sliecos uz Psiholoģiju. (vsp patīktos dzejot, būt režisorei, fočēt...aj) .studēt grasos latvijā, vai vismaz eiropā.

5. Dzīvē esmu ļoti kautrīgs cilvēks, (netā esmu pavisam cita personība) it īpaši, ja nākas kādu satikt pirmao reizi. Nekad nezinu ko teikt, baidos par to kādu iespaidu atstāšu.. utt. (arī ļoti ātri nosarkstu). Klasēs arī, cenšos necelt roku, ja neesmu 100% pārliecināta par atbildi. Bet, ja blakus gadās kāds labs draugs, tad klačas gan ir daudz! :) uz mani pavisam noteikti atbilst tas, ka man ir maz, bet sasodīti labi draugi! (yeah!!!)

6. Es neesnu kaut kāda stulba, iekoncentrējusies (kā p. saka) kaza. es vnk neticu dievam, nevienam no tiem visiem. un es neticu citplanētiešiem. Nu es ticu, ka kaut kur visā visumā varētu būt dzīvība, bet nu es neticu, ka viņi valdījuši pār ēģiptiešiem brīdī, kad šie piramīdas cēlūši un es neticu, ka tie ir sasodīti gudri un mēs (cilvēki) esam dumji kā zābaki un vēl dumjāki. es neticu, ka kaut kādi amerikāņu līderi slēpj savos pagrabos citplanētiešu nodevējus, un vnk slēpj tos no visas pasaules.. like, cmn!

7. Mans pirmais skūpsts. (ideju iekļaut šo punktu savā septītnieka nosperu no G.W., ceru, ka neapvainosies). Pirmais skūpsts arī man bija pudelītes laikā. Un tas bija sen. Bet, lai cik ļoti tā nedrīkstētu darīt. es to izlaidīšu, un to neskaitīšu. Pirmajam taču jābūt īstam. Nu tādam, ka jūt, ka ir forši. Nu re. Tas notika pirms dažiem mēnešiem. (zinu, biči par vēlu priekš pirmā! :D bet ko tur ) bija ballīte. Kamēr citi dancoja es noskatīju vienu džeku, kurš man jau iepatikās ballīte, kas bija pie mums kad viņu līdzi bij paķēruši mani draugi. Brazīlis. puisis nedaudz jaunāks par mani. Kādus mēnešus dažus. Nu nezinu. Kā (laikam) visi, kas tur bija. arī es biju nedaudz iedzēusi. Viņš arī. kaut kā netīšām satikāmies dejā. Dancojām. O jē. forši dancojām. (man vsp dejot ar nezināmiem nepatīk, bet kā jau teicu, biju biči idzērusi) un nu drīz mēs sēdējām blakus uz dzīvāniņa. Viņš man kaut ko teica, es viņam, bet nu es neatceros kāda bija tā sauna. Un tad viņš sniedzās pēc skūpsta. es liedzos, teicu, ka viņš ir dzēris, ka nevajag.. viņš no kabatas kā burvis izvilka savu absolūt vodku (mazo pudelīti) un vaicāja vai gribu. Es tecicu, jā. Kā jau iepriekš pudele tā pat arī glāze uzradās no 'kabatas'. Pusi, kas bija palicis viņš ielēja glāzē un pasniedza man. pats dzēra no pudeles. Nu jā. neilgi pēc tam biju nedaudz nolējusies ar dzērienu un puiša apskāvienos. Skūpsts bija dikti ilgs un kaislīgs. mmm. nu tāds. Salds.
(bāc. pārāk sīki. nu neko. ārā nedzēsīšu. Jācer, ka nelasīs ne tie cilvēki! :o) nu jā, džeks pēc tā tusa man nekā neteica un ikreiz kad viņu nākamreiz satiku izlikos, ka neredzēju. Lai gan sakumā nācas pieklājības pēc pateikt 'hi' un vaiga buču dot...
eh. tas skūpsts bija labs.

uh.. biju jau aizmirsusi kā man patīk nepāra skaitļi! (:
Tā, tgd uzdevumu pārsūtu jums:

• mošķim
• norai
• charrlottei
  

P.S. šodienas dziesma: Flip a coin - The Kelly Family