Šodien deguns sāp.

Devos uz veikalu pēc kečupa un tamlīdzīgiem brīnumiem (patiesībā gan nebija it nekā tamlīdzīga, bet vismaz varētu ieskaitīt to visu 'pārtikas' sadaļā (ja neskaita truku mazgājamo līdzekli, protams)). Nācās garām iet kādam kungam. Viņam mugurā bija bēšīgs plašķis, kājas bija tērptas netīrās tupelēs, un viņs oda pēc rauga. Es nejokoju. Viņš oda pēc rauga. Un nejau pēc tā rauga, kas smirdina visu Pulkveža Brieža ielas to galu, bet gan pēc ļoti nepatīkama rauga. Mans vesalais saprāts gan teca, ka tas nēsot raugs, bet kaut kas līdzīgs tam. Un, ja jābūt atklātai, tad es nemaz negribu zināt kas tas patiesībā bija.

Pāris dienas atpakaļ es devos mājās no kaut kurienes. Bija jau tumšs (jāteica, ka mani dikti priecē fakts, ka saule nu jau manāmi sāk rietēt vēlāk) un es, kā jau ziņkārīgā es, ielūrēju kāda dzīvokļa logā. Ķieģeļu ēka, tumši sarkana, ja pareizi atceros, dzīvolis bija trešajā, vai pat ceturtajā stāvā, aizskari bija plaši vaļā. Un uzmini ko es redzēju? Ziemassvētku lapmiņas. Es no tiesas pasmaidīju (labi, ka tuvumā (t.i. pretim) nebija kāds dīvains tipiņš, šis vēl nodomātu, ka viņam smaidu). Tas man likās savādi.

Šeit, ne kā Rīgā, ir palicis pavisam silts. Nu labi, ne pavisam, bet daudz, daudz siltāks. Nevaru pat iedomāties, kā letiņi mīcas pa Rīgas (un citu pilsētu) ielām. Žēl paliek. Šogad esmu palikusi mazliet salīga, un, kad vakars ir, tad izvēlos tomēr uzvilkt cimdus, bet plānos, protams.

Svētdien plānoju doties uz Glāzgovu, tur Kaupēnam (filmai) pirmizrāde Glāzgovā. Pirmo reizi satikšu citus vietējos letiņus (tas ir, ja neskaita tos, kas mācās manā universitātē un blakus koledžā). Ceru, ka būs forši. :D

Labi ļaudis, es tagad prom.

Paka.

THREE days, People

Exams start this Friday. I hate repeating myself, but really, I CAN'T WAIT!

Today I wanted to talk about the people who you sometimes say "HI" to when You pass them in the hall. Though most of the time you wish you hadn't seen the person. In some cases you actually ignore them and pretend to not have seen them. Ever been in my shoes? Well, I have.
It gets even worse when i get on a bus and one of these people happen to be on that bus. In that case there are several things that can be done. First, ignore them, if they come by and say hi, then say "oh, where you on this bus all this time?". Second, say a vague HI of just smile at the person, what ever You do do not sit beside him/her. Third, go and talk to the person, these conversations usually turn out a waste of own thinking time. They screw you, literally. So most of the time i choose the second option. It does not make You bitchy and you also don't have to make a canadian out of your self by asking things like "How are you?" or "I like your jacket, where did you get it?" Grrr.. I just hate those conversations.

Yeah... thats about it for now.. I think.
Except. Not that You care, but i had some fun times at omegle.com. (don't ask me why i even went there, cuz i don't know myself)

As well as, the thought of yesterday: "Krievs iespļauj mīļā bērna sejā."

~Your Personal Bug! ;D