Well, Well, Well

Yet another moth has come to it's dénouement. Summer is coming to an end. I wonder how people here in Scotland even get the sense of summer. For me the summer feeling has grown into me as I was growing up.  Me and my brothers would spend summers out of the city visiting relatives. We'd be eating fresh fruits and vegetables just picked from the garden. The school would be out for the entire summer. And naturally, you could feel that the temperature is higher, days were longer, and everyone would be our in summer clothes complaining about the unbearable heat. Plus it's the beach season, everyone goes swimming and tanning in the sun. However, here in Scotland things aren't as simple. As far as I know the school year here is longer. In begins earlier and ends later. (But somehow I get the feeling that they don't learn half as much as people elsewhere do.) The get some weeks of in the summer, but soon go back to school. Days remain cold, though they do appear to be longer, i.e. the sun stays above the horizon for a bit longer than in rest of the seasons. The grass stays green all year around. No one goes swimming and words 'natural' and 'tan' never come close to each other. It continues to rain 24/7, like any other season. The temperature remains low, and your body does not understand why fat storing season never ends *chuckle*. :D

Anyway, my point is that Scotland has no summer.

I SAW A DRAGONFLY TODAY!!

Well hello there my wonderful world. The past few days have been great. Really. I know You don't hear this from me offten, but it is the truth. I will not go into details, since I am a very closed off person and all (gotta keep it up). HAHA

Spent a few days with Arita in Talsi. Well two of the days we were at the beach and it was raining all the time. Boo, and it is very, very hot now.. UGH.

Anyway, today I am in the city Saldus, in Kurzeme. Blah, blah, blah.. and we (my two brothers and I) were walking back to the house and my twin (Tašpuks) saw a dragonfly on a bridge we were crossing. I figured it got hit by a car since it looked week, but still alive. It was so pretty, and You can't imagine how glad I was to see it. (Me and dragonflies are like sisters.) So we took the poor thing and put it in the grass to recover. I hope it got it's strength together and managed to survive. I believe it did.

And just to tell you how much I love dragonflies I will put up a picture that i took with the camera that has no display.

York Street and Graduation

I am officially a graduate of secondary school. Yeah, I have a diploma now!


ugh. ill finish this tomorrow. or the day after that. or ... some other day. but i really have loads to say! :)

teātrisks noskaņojums

Nu tad beidzot.
Biju nolēmusi, ka lielā domāšana par to, ko darīšu pēc pēdēja vidusskolas gada tiks veikta septembrī. Līdz ar to arī mācību iestādes meklētu tad.

Bet man vakar uznāca, un tad nu bija lielā sērčošana. Sākumā spriedelēju par to ko pēc 12. klases nobeigšanas gribēšu darīt. Kā jau iespējams esat manījuši man nav tāda viena sirdslieta un viss. Nē, nē, nē, tas nekad nav bijis tik vienkārši.
Man patīk teātris, vairākkārt esmu vēlējusies kļūt par režisoru vai režisora palīgu. Vakar, kad sāku meklēt, t.i. ierakstīju mīļajā googlā stage manager bachelaur un vēru vaļā rezultātus, meklēju tā un šitā.. un nezinu kāpēc es atskārtu, ka visu dzīvi es laikam negribu būt 'vienā vietā' - teātrī. (Lai gan man no tiesas teātris šausmīgi patīk.)
Tālāk. Fotogrāfēt. Māksla. Kaifs. Bauda. Fotogrāfēšana ne vien palīdz domāt, bet arī izpausties savādāk. Bez maz vai ikkatra bilde ir taču fotogrāfa spogulis. Jāatzīst, ka šis mākslas veids arī liek raudzīties uz pasauli savādāk. It kā plašāk pavērtām acīm. Un tomēr, mani attur vairākas lietas. Pirmkārt man nav nepieciešamā tehnoloģija, lai uzņemtu gana kvalitatīvas bildes un, lai izpaustos tik tāl cik gribētos. Jā, var jau krāt un pirkt, bet kas te es par naudas krājkasi?!? Otrkārt man trūks pieredzes, lai ar to nodarbotos profesionālā līmenī. Līdz šim esmu tikai fotogrāfējusi savam priekam. Treškārt, manī māc šaubas vai esmu maz mākslas cilvēks. Un es uzdodu sev jautājumu vai gribu būt mākslas 'telpā' iekšā ar visām četrām. Amatiera līmenī var tā teikt, gurķoties, varbūt pat var atļauties būt nedaudz melīgam. Būtībā atbrīvošanās no dziļākām saistībām. Varbūt esmu pārāk vieglprātīga? Nu nez. Bet fotogrāfēšanu pavisam noteikti malā nemetīšu, jo kā jau teicu - bauda!
Nu tā. Sekojošais. Kaut, kas ko pat nemeklēju. Man patīk rakstīt. Man ĻOTI patīk rakstīt. Tas jau nekas, ka viss ir tāds vājprātīgs un pa gaisu vien, pa gaisu vien. Man patīk rakstīt tā patās un dzeju ar šad tad. Un, lai gan viss tā pavisam nenopietni, man kādreiz bij ideja kļūt par žurnālistu. Bet tad sākās problēmas, vispār jau tāda tikai viena - latviešu valoda, precīzāk gramatika. Esmu zināmā mērā patriote un domāju, ka strādāšu latvijā. Bet, žurnālistam vajag labas latviešu valodas zināšanas, un, lai cik ļoti es negribētu mans valodas līmenis ir iestrēdzis starp septīto un astoto klasi. Protams, pati varēju mācīties .. bla, bla, bla. Bet kur ta nu es. Jā, iepriekš es sev meloju, ka gan jau kaut kad saņemšos. Bet nu jau esmu sapratusi, ka tā viss tas nenotiks. Nu jā, šī iemesla dēļ arī atturos no nākotnes tulkošanā vai citur, kur nepieciešamas vismaz divas svešvalodas. ..next.
Pēdējā pietura. Vismaz šobrīd. Nu jau vairāk kā gadu mani ir aizrāvusi sabiedriskā zinātne psiholoģija. Aizsākās ar to, ka 10. klasē man bija kurss ASP: introduction to anthropology, sociology and psychology (ievads antropoloģijā, socioloģija un psiholoģijā). Pasniedzējs bija ārkārtīgi labs un kursa programma ievilka mani tajā visā līdz ausīm un tālāk. Tieši psiholoģija bija pie vainas. Pirmkārt jau ir vieglāk izsprast sevi. Otrkārt var zināmā mērā izprast citus; domāt līdzi sadzīves situācijās kāpēc cilvēks dara, ko viņš dara; kas viņu pamudināja; kurš dara tā, un kurš dara šitā, kāpēc...u.t.t. Nu principā, kāpēc darām to ko darām un nevis savādāk. Un visi tie jautājumi mani zināmā mērā neliek mierā. Jā, ziņkārība, bet ne tā, precīzāk - zināt kāre. Tieksme izprast apkārt notiekošo dziļākā kontekstā. Tad nu 'mans mīļais googls' vakarnakt bija aizņemts meklējot universitātes, mācību iestādes, kur var studēt bakalaura grādu psiholoģijā. Sākumā meklēju kaut ko Latvijas robežās. Atradu LU (Latvijas Universitātē) un RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Akadēmija). Nu jā. Meklēju vēl Eiropas augstskolās psiholoģijas progrmamas angļu valodā. Vairākās universitātēs atradu, kas bija Anglijā. Viena bij arī Holandē, un tur vēl kaut kur. Pētot šā un tā sapratu, ka principā ir izvēlē studēt BA (Bachalaur in Arts) vai BSc (Bachalaur in Science) .. Kārtējā izvēle. Šobrīd tā kā sliecos uz psiholoģijas zinātni, bet cik noprotu Latvijā tā nemaz neiedala. (..es gan nezinu)
Nu jā. Tas tā pagaidām, tad jau redzēs. Tālāk, ja studēšu Latvijā vajadzēs kārtot latviešu valodas eksāmenu, bet, ja vēlēšos studēt kādā no anļu valodas programām, tad man būs jānokārto zināmā līmenī starptautiski atzīts angļu valodas eksāmens. Un es jau tā veikli iečekoju googlā, ka Otavā tās pieejams ir, protams, par zināmu samaksu.
Visas programmas, kuras meklēju pa universitātēm apkopoju un nosūtīju pati sev vēstulē..

Atkarība.
Vakar satiku. ... darbinieku (tā es viņu tagad saukšu). Neteikšu kur iepazināmies, jo negribu, lai kāds zin kas un kā. Sēdējām līvu laukumā un dzērām alu. Dažbrīd labi nebija. Mož bija par daudz alus, vai kaut kā tā. Ko gan es zinu? Bet bija forši, i think.
Jau trešo dienu uz galda stāv šokolāde, vēl neesmu paņēmusi ne drupačiņas. Es nezinu, kas notiek. Man bail? NEvar būt. Es mīlu šokolādi vairāk kā jebkuru citu našķi.
Vispār es sāku mācēt spekulēt ar savu kāri pēc ..nu teiksim papildus porcijas vai kāda našķa. SestDienā izlasīju par to, ka ir it kā izpētīts, ka cilvēki nemāk pretoties kārdinājumam. Ir morāles principi un tas arī viss. Un tad, kad es tiecos pēc, teiksim, kāda našķa, es sev saku: "nē, marta. TU negribi. Tās ir tavas smadzenes, kas to saka, nevis TU!" Un jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu tas nostrādā, protams, spriest gan vēl nevar, jo šo taktiku izdomāju tik pirms pāris dienām.

Nu tad ar to arī beigšu. Vakarā satikšu foršo Radaru, tad vēl vienu cilvēku. Un rīt ar jauko Lāci braukču uz danču nometni. Būs forši. Nu, es ceru, ka būs. Nē, es zinu, ka būs.

Sirsīgas bučas un sveicieni tiem, kam bija pacietība lasīt "Nu tad beidzot."
slinkākajiem bučas nedošu, bet pasveicināt gan neatturēšos! ;)

Paka, pagaidām.

Aerosmith - I Don't Wanna Miss a Thing
Hoobstank - The Reason

.

par to kā ir

Tātad, Lācis nokritizēja manu jauno vārdu. Bet man patīk, vienkārši gribējās ko jaunu. ;)
Un vispār vakar ar Lāci dikti forši papļāpājām, buča viņai!

Vakar vakarā ar Tašpuku un dažiem citiem cilvēkiem bijām spēlēt biljardu! Bija forši, es ar nedaudz paspēlēju! Jā, jā, lai gan teicu, ka nespēlēšu mani tomēr pierunāja. Mājās biju nedaudz pēc vieniem, tad piesēdos pie IC un iepostoju, bet šķiet, ka būtu bijis labāk nerakstīt nekā! :DDD

Šodien braucu uz Tērvetes nometni indēt bērnus. Būšu prom DIVAS nedēļas. Bez neta, bet telefona (jo zonas tur nav pat ne drusciņ!!!) Brīvajā laikā plānoju lasīt, socializēties, peldēt, gurķoties un un un.. tad jau redzēs, kad atbraukšu, tad arī izstāstīšu kā gāja.

Lai jums jauka jūlija nogale.. āā, šo tu vari nelasīt, es sev tik atgādinu, ka vajadzēs nomainīt vārdu pirms 27, lai varu ieskaitīt savu vārda dienu! ;) hi hi

...hmmm man laikam labs garīgais, varbūt, ka tas tāpēc, ka līst(?)... ;)


(:

slapjas bučas jums visiem!

.