He wants to make love fuck, I want to chop his balls off!

I knew this would get Your attention! (And boys probably thought to themselves how cruel and inhuman that would be.) I don't want to know.

I wonder if it is a bad thing that I keep flirting with him when all I can think about is how I will make him fall. Or should I just forget about him? Naa, I want to see him in pain. Yeah. I am a very, VERY sadistic person, but I simply can't help it.

To be honest, it is hard to stop thinking about him. Why? Maybe I lie and the truth is that I want what he wants. Honestly, even I don't know the truth!

P.S. Don't freak out! I am not being serious about the ball chopping!

Passion of Skating with the Love of Fun

Shuuuu-upa. So.
English Exam was OK. I suppose. Well i think (at least i suppose that is what people call thinking) that it was not too hard. Our teacher really helped us to get ready and we went through examples from previous years and all that jazz. She told us what to expect and what the questions are going to be. Not exact. but as much as she was allowed to tell us. The exam is in two parts, a sight passage and an essay. Since it is a Board wide exam every grade 12 student in Ottawa-Carleton District School Board who had English in the first semester was writing this exam at the very same time as me and my class mates. The exam begun at 8:45 in the morning on Friday and we had two and a half hours to finish it (it was suggested that you spend 60 minutes on the sight passage and 90 on writing, planning and reading over your essay). In the first part there was a short written text that had to be read and then there where 5 questions. The first question on these exams is always to restate the writers thesis. Our teacher told us that they are looking for two ideas. The first is more broad and the second is more specific. The second question had a choice. There were four methods of development and you had to pick two, state the definition, find an example in the text and then state how that is the correct example. In this one i did good since in the last couple days of school our teacher gave a list of literary terms and told us which ones are more likely to be on the exam. In the third question we had to choose one of three given stylistic devices, and then the same as previous - definition, example, and why it is a good example. This i did well too. The next question had two parts to it. The first was to find one or two specific words that state the diction in a specific paragraph or sentence and the second part was to state the tone and, of course everything had to be proven. The last question was a personal response question. There was a choice of two sentences from the text and we had to choose one of them, say what the authors point of view is (in own words) and then say if we agree or disagree, and say why our opinion is as it is with examples and personal experience. I was done with this within an hour (just as was recommended). Then there was the second part. They gave us 4 essay prompts and by using one work studies in this year (for me the choice was, Brave New World, The Wars, Waiting for Godot and King Lear). I wrote about Brave New World. Chose the first prompt and it was something about how societal norms cause a character to struggle as reaching for his/her goals. Wrote about Bernard Marx. I wrote it in no time. Then read over it and was done within two hours in total. Then i left the room and felt sorta good.

Today i was planning to be on time to my Spanish class. It starts at 9:00 in the morning and it would take me about half an hour to get there, buts since buses don't come on request to get there before nine i have to leave at 8:15. My alarm (my silent alarm) was set on seven in the morning, since i was planing to take a shower before leaving. I woke up at half past eight. Was 20 minute late and came in to realize that there was a test today. I am 94% sure that i failed this one. I wasn't there last week, so i had no idea we were having a test. In today's class we (surprisingly) did not do too much. First the test, it took more time then the teacher though. Then he gave us a short lesson (do not remember on what it was). Then we listened to two songs and translated the lyrics. And the last thing we did was listened to two chapters of the book we are reading.. Then the bell rung. I got home, changed, ate (it took me two minutes to heat the lunch and two to eat it). Got my stuff together, went downstairs to the basement to get my skates and was on the go to the canal.

Tashpuks organized this because he was planning that the girl he likes will be there. At last minute she had called that she can't come. They met up at one in the after noon and went to the canal together. I was still on my way home at that time so i went and was planning to catch them. After skating for about half an hour i sent a msg to Tashpuks asking how far are they. He did not know (what a surprise -.-). After taking to him and another fella i analyzed the situation and figured that i am way past them. S now i was going back and searching for white coat and a face that i would recognize. There they were. Only four of them. It was two of the three "Russians" (yeah, Plaknis was there too), Tashpuks and the best friend of the girl Tashpuks really likes. Finally found them i was pleased. Skating alone might be fun, but i was not in the lonely mood (i know, not common :D). So now it was taking, laughing and, most importantly, skating with the Love of Fun in our eyes. We skated for quite a while. We got to the big lake thing and then went back. On my way i fell three times. The first was nice, like a dive on the ice. The third time i was not really moving fast and i just fell on my knees. The third time was a pain. Yup, a pain. It was in the last stretch, I was tired, but going pretty fast and then my skate met a big, nasty crack on the ice. I fell on my knees and slid for a little on the ice. This was not like the first one, since i was going much faster. There i was. Flat. At first i didn't really feel any pain. But as i begun to skate my knee was yelling a silent scream and begging me to stop and move no more. I didn't listen. We were almost done. Once we got to the end i dropped dead in the snow. Got off my skates and put my boots back on. Felt odd at first because this was the first time this winter i got on the ice. I was happy it was done. My red cheeks were freezing, but my hands were not, even though i had given my gloves to the other girl, she was freezing all this time. I was not. It was just my face that felt the need to get a hot chocolate. We went up to Rideau center. This is where Plaknis said he had to go. He shook hands with the guys and then.. HE GAVE ME A HUG.
HE GAVE ME A GOODBYE HUG! I felt like making a WTF face, but i didn't. What was he thinking? He had never hugged before, not even on my birthday.
He left and then the four of us went to the food court. Tashpuks and i were drinking hot chocolate and the other two were eating. I was not hungry, my body was still fighting with the two minute meal that it got earlier, before leaving the house. After a while we spent in the food court (i was watching the street outside getting darker and darker and the number of people that depended on how many buses had passes by) they decided to go and play pool. I was tired, exhausted, begging for home, and with a hurting knee so i said goodbye and went home. The bus ride was messed up because there was a black guy (no intention to be racist) sitting next to me who was reading his news paper all over the place. At one point my ribs got bugged by his elbow and at other points the news paper was in my face. I was happy that i lived down town (i mean, very close to it). I got of the bus and tackled the death ice eight in front of the door. I got in and was greeted by a MIaW by Giotto and a dinner that my mom had prepared earlier that day. It was delicious. I watched the cartoon movie about the chicken Running away (forgot the name of it) and now i am here.

I am very hard working on the new years resolutions. I plan to put them back in the side bar. I am trying to eat less carbs. I am trying to learn new things. Actually i have learned two already, now i know what i.e. and e.g. stand for. Do You know? ;D

Fine my love birds. I have two exams next week and a lot of Spanish homework for next Saturday. I plan to do NOTHING tomorrow. Well, maybe i will clean up my room, time will tell. But now i am craving for my soft pillow and comfy night shirt.

Advente

Adventes kalendārs tomēr ir diezgan nožēlojams izgudrojums. Vismaz, kad nonācis manās rokās. Vakar apēdu kādas (tiešām neskaitīju precīzi. kauns? idk) 10 šokolādītes pēc kārtas. Jā desmit. Tagad vairākas dienas būs jāsēž bešā. Adventes vainaga otrā svece otrdien ar tika iedegta neviļus. Īsi pirms divpadsmitiem. "Pareizi, šodien taču svētdiena." Lai gan par aizdecināto svecīšu skaitu es jau aizdomājos no rīta pirms došanās pie datora. ("Kā izskatīsies draugiem.lv ar divām svecītēm 'iedegtām' sākumlapā.") Bet tanī brīdī pas svecīšu iedegšanu nedomāju.

Adventes Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taisnība? Jā, protams, man vienmēr ir taisnība. Domāju, ka vairumam jau tā pat ir zināms, ka es šogad Ziemassvētkus negaidu un negribu. Ziema vispār vairāk nerada jaukas emocijas. Piekāst Ziemu. CANCEL  

Un uz jautājumiem "kāpēc?" neatbildu.

Aizgājušais gads bijis dikti nomācošs un turpina tāds būt. Nav kārē pēc nekāda prieka un dāvanām. Bet ku nu par to?

Sestdien ciemos bija daži draugi. Mans labākais draugs (inCan) ir atradis meiteni, kas viņam šķiet patīk un viņai viņš arī. Man prieks, patiešām. Bija labs vakars. Laikam. Atnāca arī viņš. Jā, draugi. That was the deal. But can I? 

Eh.

Eju gulēt.(?)

PAR SPĪTI. Visam par spīti. Vakar visu nakti mana sirds tupināja pukstēt nomodā. Stunda pēc stundas. Es skaitīju brīžus, kas ritēja kopš brīža, kad šķīrāmies mēs. Bet par spīti visam. Par spīti apskāvieniem tuviem un acu skatiem gausiem es nespēju turpināt tā kā līdz šim. Man sāp, sāpēja un sāpēs. Agri no rīta ar vecu, neizgulētu miegu acīs es pierakstīju, lai atminētos: "..man Tevis pietrūkst. Šodien man Tevis oficiāli pietrūkst." Un viss. Es nespēju vairāk. Nebirt ne asaras žēlas, ne palīgā kliedzieni. Man nav vairs spēka,
jo sāp.
VISS.

Bezmiegā mokās mana miesa. Ko nu? Es zinu ko gribu, bet man pietrūkst spēka. Man nav gana drosmes. Lai cik ļoti es palīgā sauktu, es zinu, ka nenāksi Tu; nenāks neviens. Pārskaitļu pakāpēs mani moka rūgtā sirdsapziņa. Apbērta as saldām cukur lauskām, izkusušām. Nav prieka, nav jēga.
N Ē -
IR. nav. IR. nav. IR. nav. IR. nav. IR. nav.
Kūst viss. Nav spēka. Ko spēju es, kad doma vairs nav tieša. Man atbilde ir, uzrakstīta, bet NAV spēka to nolasīt. Es sameklētu visu. VISU. Bet man vajag, man vajag kā bērnam mātes pienu, man vajag Tavu palīdzību. Vai aļņi ar ragiem vai šallēm. Jā, visam sava vieta.
Tu man tā arī nepasacīji kāpēc!

life though the 'drama' lens

An other BITCH happened last week. I FAILED at improv. Not failed in its actual meaning, because that would be imposible.
Aparently the last audition for improv was on tuesday, the day when i wasn't in school. It was supposed to be on wednesday, but i couldn't find anyone and the teacher was in a some kind of meeting. And thursday morning when i wanted to go and ask the teacher when is the last audition i saw the list of Group A and Gropu B on his room's door. I wished i could go home. I was so sad and dissapointed!! Fuck!
Now i realize that i hate drama in general and fuck auditions. Im not a drama person, couse i just can't taki it anymore. Hate auditions. Yeah, i know that drama is greatly about rejection, but the percentage is just awful. Don't even want to think about it. If i EVER will be in drama again, then only for directing.. (as i am now, for backstage).

Nedēļas nogale pagāja labi. Sestdien bija dziesmu svētku atskaņa Otavā. Sabrauca cilvēki no malu malām. Bija satriecoši labs vakars. Koklējām, dejojām, pārdevām lotrejas biļetes, vēlāk arī izlozējām 6 (man šķiet) balvas.
Svētdienas vakarā satiku dažus paziņas, lai gan laiku pavadījām bezsakarā, nenožēloju, ka pametu biloģijas nepabeigot mājas darbu! :D

Kārtējā nedēļa.
NO AUDITIONS TODAY!
lol

Michael Jackson - Man in the Mirror

another september gone

pirmais augusts

laba diena.
forša diena.
tumšas ielas, bet es izdzīvoju.
labas sarunas.
ar radaru.
un ar plakni.
viņš ir atpakaļ.
tas labi.
aprunājāmies sakarīgi, līdz viņš pēkšņi pazuda,
bet tas tā bieži notiek.. un es zinu, ka tas nav tāpēc,
ka viņš negrib ar mani runāt. :)

rīt uz alfu.
ceru, ka būs tik pat forši kā cīlī picā! ;)

bučas pinkainajam.
gaidu tevi! ;*


***

nav lemts.

mēs nesatiksimies rīt.
lai gan sarunāta vieta un laiks.
es parūpēšos par plānu maiņu.

manā pusē uzlīs lietus lāses,
bet blakus tavam acu manām
nories glauns pērkons.

aklie ieraudzīs dienas,
kas ritējušas vēl nav.
un notiesās uz nāvi vainīgo.

un mēs nesatiksimies,
jo nav atrasts vainīgais.
un aklo ar vairāk nav.

novērsti draudi
uz lieveņa bijām,
baudījām tos brīžus.

mēs sajauksim vietu,
apstāsies laiks,
mēs negribēsim kā iepriekš

un man skaudīs,
jo tu būsi pērkonam,
ne man.

balādes nodzisīs.
viss, kā iepriekš,
tikai bez skaņas.

aklajiem nebūs lemts
atrast vietas,
kur reiz tikāmies mēs.

man tevis pietrūkst.
tavi pieskārieni,-
nav degvielas vairs.

sapnis pēc sapņa
izgaist aiz klāja,
izsalcis pērkons, tas viss.

don't care! but why?

Plāns.

Vakarnakt ilgi nevarēju iemigt. Kāpēc? Laika zona. Jā, tieši tā, esmu vēl nedaudz sviestā. Nu labi, daudz. Es domāju! (ATKAL! Kādam vajadzētu man sadot pa mici ikreiz kad kaut kas līdzīgs domāšanai pienāk pārāk tuvu manām šūniņām!!) Bet tas bija neizbēgami. Ārā diezgan steidzīgi ausas saule un mans prāts nelika mieru. Izdomāju plānu, to, ko darīšu septembrī, kad skola atsāksies! Man ir liels plāns, bet jums sacīt, nesacīšu. Tad jau redzēs, kas un kā man izdosies.

Vakar satiku Radaru! Hi hi. Viss aizritēja tā, kā likās, ka būs. Donalds + kārtis + fun! Šodien gulēju un ar puikām spēlēju pokeri. Visu dienu. Grrr... es varētu sūdzēties, bet es jau tā nedaru. Un leilīties, ar nelielos! un varbūt tomēr... ha ha .. es vinnēju! :DD

Rīt sestdiena. Hmmm.. Tad jau redzēs kā ies. Varbūt ka pasacīšu kā gāja.

Nu jau ilgāku laiku neesmu saņēmusi nekādas ziņas no Plakņa. Arī skaipā nav onlainā brīžos, kad iepriekš vienmēr bijis. Kad pēdējo reizi runājām viņš nesacīja, ka kur dosies. Bet droši vein, ka kautkur ar ģimeni. t.i. es tā ceru!!
Dažbrīd es pati sev vaicāju vai tā tam vajadzētu būt, ka es par vi;nu domāju. Vai viņš par mani ar vismaz šad tad iedomājās??
Bāc, es atkal domāju!!!

Viss, eju ēst zupu! :))

adafdsvsndfjbk

*Here it goes again.

...marta melo

Esmu saspiesta starp savām domām un nepateicīgo laiku, kas moka mani ik dienu. Es zinu pareizo atbildi, bet ir TIK ārkārtīgi daudz citi faktori, kas vienmēr liek ieķeksēt to kastīti kur blakus rakstīt "šī ir pareizā atbilde, jo esmu idiots". Un dīvainā kārtā, pēc tam mani vairs nemoka asprātīgi pārmetumi vai vilšanās sevī. Vairāk ne. Es tikai nespēju saprast, vai tas ir uz labu, vai nē. Es esmu pārāk atkarīga no apkārtējiem un nepietiekami ES PATI. Vai maz kādreiz ir bijis kaut kas, kas liecinātu, ka esmu es, ne visu citu kopsavilkums? Esmu tik pat nožēlojama kā jebkurš cits, kas dzīvo ačgārnajā (patiesībā jau nepierastajā) rietumu kultūrā. Man pietrūkst pilsētas ar šaurām ielām un vilinošu arhitektūru un pilsēta ar mājām, kas vecākas par maniem vecvecākiem. Manī mitinās depresijas poga, kas pamanās tikt nospiesta pat tad, kad viss ir labi. Vai varbūt viss nav labi? Es laikam pārāk daudz meloju, ne jums (lai gan jums es meloju daudz), bet gan pati sev. Es esmu MeLe!
Šad tad mani māc domas par to kā būtu, ja būtu. Un man tracina cilvēki, kas tā domā. Jo redz, lai gan cenšos būt optimiste, tas bieži vien pārtop par reālismu, kas nestāv ne tuvu optimismam.
Es gribu par daudz. .. un tas viss (un DAUDZ kas cits) mani padara par meli.

Lai jums labi līgojās! :)

Domās

Man mācās virsū lēkmes saucieni jauni
tie skan kā sirēnu kliedzieni dziļā nakts stundā.
Doma par Tevi neliek man mieru
ne rāma jūnija vakarā,
ne drudžainos darbdienu rītos.

Man pietrūkst elpas vilcienu un spēka,
lai Tev pasacītu dzīvos vārdus,
kas padarītu visu tik vieglu kā pieneņu pūkas
agras vasaras sausajā gaisā.

Apmulsuši ir nerātno putnu saucieni
un slinki ir palikuši plēsīgie zvēri,
lai tik dotu mums pēdējo brīdi
atvadām un nekam vairāk,
jo man ar to pietiek.



Again

I feel like i owe You
for the long lasting minutes
that embraced my body,
as if it all was real.

There is no second
that i would take away
from the ageless times
we had in one boat,
on the only ocean there is.

Our starving hands would touch again
and my eager lips will melt in Yours.
And there it all will end
just like it begun.

*For some reason I want You to be there when You aren't.

.

ī ī ī ī: music night

Just for sake of varity this one will be en ingles. So, just for a fast intro; every semester there is a Glebe Music Night. (and, blah, it is ALWAYS on thursdays! xD) If u go to a such a concert then u will hear our owsome junior, senior + jazz bands, as well as chamber, concert, man and full choirs, and ofcourse the mindblowing offbeat team (if u type 'glebe ci offbeat' in youtube then ull c what i mean). Yeah. Got really nothing more to say, cuz im bad at review stuff! xD just had to go n c it ur self, but don't worry - there s always next year! ;]

Tgd pārlēkšu uz lv valodu! Skolā. No rīta paspēju laikā, biju tikko pie skapīša, kad noskanēnja pirmais zvans. Bioloģijā skolotājs skrien cauri pēdējai nodaļai ātrāk kā vējš. Mums reāli ir palikusi nedēļa, bet visam, kas palicis vajadzētu vsmz divas nedēļas. Tagad mācamies par sirdi, par to, ka tā. (skolotājs pieminēja arī to, ka sirds nav tā ar kuru mīlam.. its all BS! xDDDD ha ha ha). Fizikā turpinājām mācīties par elektromagnētiem. Pusdienlaiku pavadīju sēžot kopā ar citiem bērniem pie vienā gaitenī - es pārskatīju vēl atkārtojuma uzdvms matem. k.d... Tad teātrī skolotājām pārmaiņas spēc bija labs garīgais (tas bieži negadās) un viņš turpināja stāstīt par to, kā jāizprot savs tēls un kā labāk to parādīt uz skatuves. Tad viņš minēja dažādas medodes un ko tur. Citēja dažus nepārspējamus aktierus, režisorus u.c. Nu jā.. Tad nedaudz piestrādājām pie dialogiem un tad negaidīti atskrēja zvans.. Matemātika + kontroldarbs!! Grrr... iepriekšējāis bija katastrofa.. g.v. Gada sliktākais matem. kontroldarbs. (arī Plaknim un citiem klasē bija gājis tūdīgi, tāpēc nākam otrdien būs extra uzdevumi, lai uzlabotu atzīmes, labs skolotājs i suppose!) Nu jā. Tā kā es beidzot biju padarījusi arī dažu m.d. uzdevumus kamēr mācījāmies vielu, kontroldarbs nešķita tik grūts. Man šķiet, ka šis ir pirmais k.d. šajā semestrī, kur es atbildēju uz visiem jautājumiem un biju vairāk vai mazāk droša, ka arbildes ir pareizes.. (kad pirms zvana nodevu darbu skolotājam uznāca neliela nostalģija pēc 9.&10. klases, kad es neuzdrošinājos atstāt nevienu jautājumu neizrēķinātu pareizi!!).. tad, neiegriezusies savā skapītī devos pa taisno ārā pie riteņa ceļā satiku GGG skolotāju, viņa man kārtējo reizi nolasīja puslekciju par to, ka ir jādara, kas darāms un viss.. un eh!

Devos pie riteņa. Kamēr slēdzu vaļā slēdzeni redzēju, ka trīs paziņas (labi paziņas, nu labi, draugi) aizsoļo aiz stūra, parasti es tur nebrauktu, bet tas man atgādināja, ka vajadzēja iegriezties pie mammas, lai palūgtu naudu konča biļetei. Braucu ar riteni un nogriezos kur viņi. Es pavraucu garām tā it kā nebūtu viņus redzējusi ( just for clearifications, they r guys), pēc pāris kvartāliem arī sadzirdēju svilpienu, kuru uzreiz atpazinu (un biju jau paredzējusi..) (āā, strpcitu, viens no viņiem bija Plaknis.. ha ha, tas kurš svilpa, es zināju, ka viņš svilps, pārāk labi jau pazīstu). Tātad, kur es paliku.. āā.. nu es atskatījos un sāku braukt lenāk. Iekšējais monologs sprieda, vai braukt tālāk, vai piestāt, apmest riņķi un braukt apsvēcināties... Izvēlējos otro variantu! :) Nu jā.. tad beigās sanāca tā, ka viens no viņiem diezgan veikli nogriezās, lai dotos uz autobusa pieturu, bet es kopā ar šiem diviem un riteni pie rokas devāmies tālāk. Svaidījāmies ar jokiem un pļāpājām, bet tad man bija jāgriež uz otru pusi, pateicu atā, uzlēcu uz riteņa un pēc pāris kvartāliem biju jau, kur plānots.

Tad braucu mājās.. un noskatījusies savu 4.00 oclock House on channel 83! (jip, lāci, hausu! ;))) ) tad apskatīju šo to no Bio. pierakstiem un tad jau bija laiks iet ārā. Paķēru līdzi gaismiņas ritenim, jo atpakaļ ceļā vajadzēja un vēl šo to un biju ceļā.
Atpakaļ ceļā galvā skanēja ritmiskas melodijas un ritenis visu laiku brauca līkločos, biju DIKTI labā noskaņojumā.. but now, not so much! Rīt taču skola!

Bučas visiem maniem mīļajiem tarakāniem un saules sveicieni tiem, kas ir prusaki, ne tarakāni! :p un.. un.. un.. es jau aizmirsu! :D

aha.. un sorry par kļūdiņām! haha

ps. some songs that were we heard tnght:
Drive my car
I wanna be like you
Call me
Hallelujah
Tears in heaven
Stand by me

skrienot uz busu

Rīts sākās diezgan debīli, jo nolēmu neiet uz pirmo stundu, kas šodien bija fizika. Lēmums tika pieņemts tāpēc, ka vēlējos atkārtot matemātikas kontroldarbam. Vienkārši vakardien iespēja bija visai neliela. No skolas pārnācu pārgurusi un nolūzu skatoties kārtējo epizodi seriālam Draugi (kuru, kā par brīnumu biju jau redzējusi). Pamodos par vēlu, 10 min pirms pieraksta pie treneres, līdz ar to savācu mantas uz nesos, cik var uz zāli. Tur kopā biju kādu stundu, bet pārnākot mājās nogurumam komplektā uznāca migrēna, pret to nepalīdzēja nekas (kā jau parasti) tā kā nācās mācīšanos likt pie malas un pagulēt. Pamodos šodien no rīta - biči par vēlu. (bet es brokastis vismaz paēdu) .. nu jā. Tad nu es kamēr izgāju no mājās ārā stundu vēlāk kā parasti.

Tātad. Turpmākajam es uzzīmēju nelielu zīmējumu, lai saprotat par ko runāju:


par šo te: Violetais 'M' ir manas mājas. Lilla 'P' ar aplīti rinķī ir pieturas. Sarkanais ir kā es parasti no rīta dodos uz skolu. Zilais ir šī rīta ceļš.

Tad nu tā. Es izgāju ārā no mājas, aislēdzu durvis un pirmajā PieturĀ redzēju autobusu un nolēmu skriet uz nākamo pieturu. Kur gaiši zilā līnija pārvēršas par tumšu, tur es skriešanu pārtraucu, jo autobuss bija jau pabraucis garām tai pieturai uz kuru skrēju. Nu neko. Nolēmu doties uz nākamo, ja nu nāk 7, kas (šinī shēmā(!)) griež no augšas, pirms trešās pieturas. Tur kur tumšā līnija atkal pārvēršas gaišajā es atsāku skriet, jo purnu pabāza 7 autobus. Tā kā man priekšā bija zaļais tad neuztraucos par to, ka mani varētu nobraukt kāda automašīna.. bet nu jā, škrobe tāda, ka te var griezt pa kreisi pie sarkanā.. Tā kā rīta lielais steigas periods bija vairāk vai mazāk jau cauri, tad satiksme nebija liela un resnais autobus griezās ar. Ah. Bet es protams turpinu skriet. Šoferi apstājās biči pirms pieturas, tāpēc, ka tas pirmais bus, kuru nokavēju vēl bija aizņēmis pieturu. Bet šorīt šoferis bija labs un drošivien redzējis mani uz priekšu nepabrauca. Un jā.. es paspēju uz autobusu. :)


Teledfons izlādējās no rīta (vsp jau vakar), tā kā man nebija ne jausmas kāds ir pareizais laiks. Pie ridō centra izkāpu ārā, lai gaidītu 4. busu. Pietura bija tukša. Nu labi, gandrīz. Tur bija vienš džeks, kas ar bija no manas skolas, lai gan man viņu vajadzēja pazīt es pat vārdu nezināju.. (viņš laikam bija mūsu mājā, oktobrī..) Klāt negāju un neko nesacīju tikai 'Hi' un viss. Es nezinu pēc cik ilga laika atbrauca arī autobus. Un, lai gan man likās, ka es kavēju skolā ierados apmēram 4 minūtes pirms pirmās stundas beigām. Perfekti! :) pie skapīša aši apmainīju zābakus, novilku jaku, paņēmu, kas vajadzīgs... un devos uz otrās stundas klasi, bet apkārt (pa citām kāpnēm), jo tās, pa kurām dodos augšup parasti bija tieši pretī manai fizikas klasei. Un par laimi, neviens no fizikas nav manā bioloģijas klasē.. Lai gan jutos sūdīgi par stundas bastošanu, jutos arī labi, jo vairāk vai mazāk bija izdevies rīts. Protams bija nedaudz neveikli pusdienlaikā pasveicināt fizikas skolotāju, bet nu.. Tāda dzīve. Nekas. .. man varbūt būs zīme...
Nu labi. Pēc stundām bija ašis teātra (IMPROV) mēģinājums un tad devos mājās. Paēdu. Devos vingrot. Pārnācu mājās. Uzcepu cepumus no 'Brownie mix' priekš rītdienas IMPROV pasākuma. Ir jau vēls, 3 naktī. Pet pirma atnācu pie kompja biči atkārtoju fizku un bioloģiju. Rīt visticamāk mājās būšu ap deviņiem.. Es nezinu kāpēc, bet viss ir sviestā.. Dažbrīd labā sviestā, citbrīd **** sviestā. Gribu, lai skola ātrāk beidzas. Nākamnedēl būs daudz darāmā. Uh..

Labi, es eju..

Ar Riekstu nekas vairāk par mini sarunu nesanāk.
Mohiju tā pat satieku katru dienu (jo mums skapīši ir BLAKĀM). Šodien es viņam pateicu 'Hey', tas viss.
Plaknis turpina nerunāt matem. klasē, tā pat kā es..

Lūdzu jums par AnotĀcijĀm! :)

un, un, un.. ah. Aizmirsu

P.S. Šodien lasot bio. piekakstus sapratu, ka tas tests, kur dabūju 20/50 ir PIRMAIS tests MANĀ MŪŽĀ, kurā izgāzos. Tāpēc es TĀ pārdzīvoju. Iepriekš domāju, ka esmu vnk saspiedusies. Bet nu jā. Eh.. žēl! :o


ŌŌŌ-
nedēļas dziesma: R.E.M. - Losing My Religion


es guļu! :zzzzzzzzzzzzzzz