es zinu, un Tu vari man uzticēties, sekojošais nav spam*s taa nebūs arī melu pilns, bet vienu es Tev vien piebildīšu: es pati nezinu, kas sekos. Sviesta bumbā ieritināti to vien var vēlēties, ka no tās tikt laukā, bet viņi nekad mūžā neikļūs. Neviss tāpēc, ka viņus tur kāds turētu, bet gan tāpēc, ka viņi nezin, ka tur ir. Ir grūti pasacīt, vai tu esi viens no tiem, ka ir iepīti, bet zinu skaidri, ka pati esmu, es gribu tikt ārā, bet es necenšos, lai tiktu. Šī sviesta bumba veļās un ēd arvien vairāk un vairāk pūļu. Arī tos, kas reiz izkļuvuši ārā. Patiesībā laukā tikt ir iespējams, bet no malas vērot ir gandrīz vai neiespējami, tāpēc viņu tik maz.
Atkāpe. Visiem tādas patīk. Es nerunātu caur puķītēm, ja tātas nebūtu. Ir grūti izteikties tieši tik neprecīzā pasaulē. šodienas avīze, pa ceļam savāktā ir melu pilna, tā vēsta to, kas nav jāzin ne man, ne Tev. Avīzei vajadzētu būt mēmai, bet tā nav. Tā ir harizmātiska. Viņa kož, bet mēs tai tik un tā līpam klāt. Uz pirmās lapas bilde, cilvēki protestē, man nav laika izlasīt kāpēc, bet plakāts, kas sažmiegts starp meitenes nosalušajiem pirksiem vēsta:
We all are leaves
on the same tree
un savelkot kopā, es nevaru nepiekrist!
saudzēsim?!
No comments:
Post a Comment