Lai nu kad, bet nu ne tagad. Patiesībā, es tā nedomāju. Es mīlu autobusu šoferus, kuru streiko. Izvēlējušies perfektu brīdi. Tev nav jāzin itin viss, tāpēc arī nesacīšu. Bet viens ir fakts, ne vakar, ne šodien es skolā nebiju. Jā, tāpēc, ka autobusu šoferi streiko un arī tāpēc, ka nemaz uz skolu negribas iet. Kāpēc, lai es gribētu? drīz būs sudrabotais brīvlaiks, tik sen gaidītais un nepieciešamais. Vajag. ļoti vajag kādu brīvu, ne tikai morāli, bet praktiski brīvu dienu.
Šodien būs gara diena. Vismaz tādai tai vajadzēja būt. Es tik visam uzspļāvu, jo man ir vienalga. Un arī ne viss. Mammai šodien dzimšanas diena. Viņa ir pelnījusi buču, nē ļoti daudz bučas! Vēlāk vajadzētu tikt līdz skolai, bet man rokas neceļas, es nevaru tā vnk aiziet uz skolu. Nevēlies aiziet manā vietā. Pulkstenis tikšķ uz piriekšu. Ne vien minūtes sakitīdams, bet arī stundas un dienas. Stājies.
Tātad esmu pārtraukusi iet uz skolu. Bet tikai šobrīd.
No comments:
Post a Comment