nepadoties

nu nē
nav tā ka pasaule stājas
ikriez, kad pretīs stāvošā siena nesarunājas.

es gribu izmēģināt ko jaunu,
kas neslēptu dziļo kaunu
pat to, kas pašos dziļumos glabājas.

še, turi, tā tava nasta,
kas manu muguru spiež
griež un nelaiž manu sāpi prom no masta.

žuburoti žesti žēlo
tu dzirdi, jūti - nenotēlo.
tu nemāki pareizi uzvest tiesu

skrubina ar veciem metāla stikliem
pa manu jūtīgo miesu
kutina ar taviem nāvīgiem smiekliem

novīlēti ceļu gali,
nav kurp doties.
apmaldīties ir nepanesami.

es nesīšu sevi,
bet slīdēs no rokām, jo pirksti tik glumi
bet tu jau zini -
galvenias nepadoties.