greifrūtisks noskaņojums
jūtos rupja un ļauna
man pietrūkst un man ir par daudz.
izspied sulu no žāvēta mēsla
sagrauz lakotos melus un paliec
salstam istabas vidū,
kad termometra dzīvsudrabs tik kāpj.
izdzēsti mugri no cerbību listes
un eļļaini pirksti apsmērēs derīgās lūpas.
tītas vai nē, tās zinās labāk.
sniegā atstātās pēdas. plikas
bez apaviem kājās,
bet nesalst.
pēda iztaiksmīgi smaida,
kartupeļu laukā deg negaidītas briesmas.
ir vēss. prieki ved kalnā,
kas, tik uz augšu iet.
STOP
stāvi, nevirzies vairs
meties rinķī, dod cerību vēsu,
ka atpakaļ krist vēl varēs pēc tam.
es esmu pazemes cilvēks,
kam augšup nav jāiet.
es mānu,
tā, kā pat smaršu nevar atšķirt
tas tāpēc ka smird.
smird pēc dzīvības jaunas,
kad pārāk daudz jau pukstošu siržu.
ļaunuma asinīs mazgāta miesa ir un paliks
kāda tā ir
ņem riņķi, ķeries klāt,
tu jau vēl nezini, ka ir par vēlu
es, -ļaunuma spēks un cerība jauna,
spēju vien kost un iznīcināt.
No comments:
Post a Comment