..

es redzēju
kā brālis pie brāļa pleca atlika prātu,
lai noslēptie vārdi viens pēc otra
uz māju pusi skrietu.

es zinu,
ka pirmo reizi patriotiski izlīst šņabja lāse,
caur karogu izpil piles, neskaitāmas
balinot auduma dzīslas

es nevaru,
ne uzminēt, ko vēsta vārdi,
ne tev izstāstīt to cik ļoti
man vajag tavu glāstu

es pa vidu,
starp sevi un neprātīgo tevi,
jo es nekad neesmu varējusi
būt vienā no divām galējībām

es dziedu,
kad vārdi no mēma mutes nāk,
kad vajadzētu zināt labāk,
bet nezinu nekā.