LaikaM

Īsti nezinu ko šodien stāstīt.

Ārā sniegs, un šad tad tiek piegādāta jauna deva. Šodien ārā negāju. Nebija īsti jēga nekur doties. Un ārā tomēs auksts, ietves kā slidotavas, un pa malām mētājās bērneļi. Skoti teic, ka parasti te daudz nesniegot, bet ir novembra nogale un viss baltā tērpts jau trīs dienas no vietas. Parasti mani priecē raibās sezonas, bet šogad baigi negribas septiņās jakās tīties un staigāt apkārt tontona paskatā.

Adventes vainags man nav. Sveces ar nav. Es tik sagriezu papīra lapu četrās daļās un pielīmēju pie sienas. Vienai strēmelei nedaudz nolociju dibenu un augšpusē piestiprināju oranžu papīra liesmu. Ar to man pietiks šim gadam.

Novembris teju iztecējis. Katru dienu kaut ko nopublicēt ir nogurdinoši, bet tomēr lepojos ar sevi, ka būšu turējusi savu vārdu.

Labi, es nu iešu kaut ko padarīt.