VOVA, jau atkal

Esmu atgriezusies VOVAS stadijā. Nav ne jausmas kas tas ir vai no kā tas radās. Bet zinu, ka kaut kad jau bija man tāds dumjais VOVAS posms. Vai kāds nepieprot hipnozi? Varbūt varētu izdzīt no manis un beidzot noskaidrot, vai tas ir kas pozitīvs, vai nē. Mēģinu atrast sakritības starp pirmo, un šo VOVAS brīdi, bet neko nespēju izfunktierēt. Tiešām, pat ne mazākās jausmas. Izklausās jau diezgan debīli, bet es ZINU, ka VOVA kaut ko slēpj, bet nesaka, ko.

Šodien jāraksta tipa par mīļākajām dziesmām. Ja godīgi, jau kādu nedēļu nespēju atrauties no Eminema. Jā, atkal. (Tas man ar jau kaut kad sen, sen bij uznācis.) Šī brīža mīļākās dziesmas nav, bet, ja dikti seko maniem rakstiem (tāda noteikti nav neviena), tad zini, ka ir trīs dziesmas, kas man allažiņ būs mīļas (linkus nelikšu, man slinkums, dikti gribās, gan pats sameklēsi):
REM - Losing My Religion
Wintersleep - Orca
Gary Jules - Mad World


Pagaidām viss. Došos rakstīt eseju, tas kā uzrakstīju Politikas eseju vakar nebija pieņemami, pat ne biči ne. Tāpēc jāsaņemās un jāuzraksta Socioloģijas eseja daudz prātīgāk.