Devos uz veikalu pēc kečupa un tamlīdzīgiem brīnumiem (patiesībā gan nebija it nekā tamlīdzīga, bet vismaz varētu ieskaitīt to visu 'pārtikas' sadaļā (ja neskaita truku mazgājamo līdzekli, protams)). Nācās garām iet kādam kungam. Viņam mugurā bija bēšīgs plašķis, kājas bija tērptas netīrās tupelēs, un viņs oda pēc rauga. Es nejokoju. Viņš oda pēc rauga. Un nejau pēc tā rauga, kas smirdina visu Pulkveža Brieža ielas to galu, bet gan pēc ļoti nepatīkama rauga. Mans vesalais saprāts gan teca, ka tas nēsot raugs, bet kaut kas līdzīgs tam. Un, ja jābūt atklātai, tad es nemaz negribu zināt kas tas patiesībā bija.
Pāris dienas atpakaļ es devos mājās no kaut kurienes. Bija jau tumšs (jāteica, ka mani dikti priecē fakts, ka saule nu jau manāmi sāk rietēt vēlāk) un es, kā jau ziņkārīgā es, ielūrēju kāda dzīvokļa logā. Ķieģeļu ēka, tumši sarkana, ja pareizi atceros, dzīvolis bija trešajā, vai pat ceturtajā stāvā, aizskari bija plaši vaļā. Un uzmini ko es redzēju? Ziemassvētku lapmiņas. Es no tiesas pasmaidīju (labi, ka tuvumā (t.i. pretim) nebija kāds dīvains tipiņš, šis vēl nodomātu, ka viņam smaidu). Tas man likās savādi.
Šeit, ne kā Rīgā, ir palicis pavisam silts. Nu labi, ne pavisam, bet daudz, daudz siltāks. Nevaru pat iedomāties, kā letiņi mīcas pa Rīgas (un citu pilsētu) ielām. Žēl paliek. Šogad esmu palikusi mazliet salīga, un, kad vakars ir, tad izvēlos tomēr uzvilkt cimdus, bet plānos, protams.
Svētdien plānoju doties uz Glāzgovu, tur Kaupēnam (filmai) pirmizrāde Glāzgovā. Pirmo reizi satikšu citus vietējos letiņus (tas ir, ja neskaita tos, kas mācās manā universitātē un blakus koledžā). Ceru, ka būs forši. :D
Labi ļaudis, es tagad prom.
Paka.
No comments:
Post a Comment