Ielas noklātas peļķu paklājiem, bet starp ēkām lavās silti saules stari. Pamostoties pus astoņos ir grūti saprast vai diena sen galā, vai arī nu pat sākusies. Tas droši vien tāpēc, ka vakar tomēr sanāca 'iemest sīvo'. Zinu, biju stingri nolēmusi nedzert divas nedēļas, bet, ja ir kompānija tad jau var. Visa šī nedzeršanas pasākuma mērķis bij, lai es gluži vienkārši dzeru mazāk alkoholiskos dzērienus. Mērķis sasniegts, esmu tomēr prātīgs cilvēks, ja pacenšos. Skaidrs, ka varu arī iedzert tā, ka ir forši. Un ko, lai saka, vakar bij ar forši. :)
Bet par to agro celšanos, nezinu, varbūt, ka viens no čaliem ar kuriem dzīvoju kopā pamodās pirms manis un es no viņa ņemšanās un staigāšanas uzmodos. Lai gan man šķiet, ka organisms man ir pieradis ap to laiku celties. Kā nekā, agri ceļos, lai dotos uz darbu. Strādāju sešas dienas nedēļā. You do the math.
Bračka raksta, ka kaķis slims. Infekcija astē. Pašam brālim vaina kājā. Bēdīgi. :(
Turklāt es pati savas muļķības dēļ esmu apslimusi. Neko, dzeru siltas tējas un klepus sīrupu. Viss būs labi.
Ja esi kaku lācis, tad piecas reizes pietupies un tad skaļi nobļaujies, ka šodien ārā saulains laiks.
Lai tā saule spīd. Pēc rīta pankūkām došos uz centru. Bez vakars vēl miglā tīts..
Kā tev labi klājas? ;)
No comments:
Post a Comment